Esmu precēta, 2 bērni, kopā esam 20 gadus. Līdzīgi kā JaneDavis esmu mierīga, nosvērta un gatava piedot daudz ko, bet kā izrādās visam ir robežas. Savukārt vīrietis ir emocionāls haoss.. Jā, gudrs, apsviedīgs, bet arī izcils manipulators, strīdos ir vulkāna izvirdums, dusmas, pat naids, apsaukāšanās... Nu un vēl arī alkohols, kas viņu pārvērš par ļaunu, šovinistisku kretīnu. Nu un arī es sāku apsvērt domu šķirties, jo diemžēl mentālā veselība sāk klibot to sūda emociju dēļ. Mans vīrietis nav kā droša siena, kā stiprais balsts, bet uzvedas kā histērisks sievišķis, kuram ir PMS. Nekad nezini, kas atkal liks emocijām gāzties ārā...
Ja vien nebūtu bērni... Un tas ir tas, kas liek piebremzēt un apdomāt, un atlikt, un piedot....
Ja tu saki, ka atliki kāzas, tad varu droši teikt, ka šādām attiecībām nākotnes laikam īsti nav... Un, Dieva dēļ, nesāc domāt par bērniem, jo tas visu situāciju ļoti sarežģī..
Te nu būs precētās viedoklis...