Neuzskatu, ka bērni ir parādā vecākiem kaut ko par to, ka ir tikuši audzināti, apģērbti, kaut kas ir nopirkts utt., jo paši taisīja, pašiem arī pienākums to darīt, BET man ir ļoti laba mamma, mums ir labas attiecības un nespēju iztēloties, ka ļautu viņai knapināties. Viņai ir darbs, pelna adekvāti, dzīvo normāli, tāpēc naudu dot nav aktuāli, bet cenšos vienmēr aizvest kaut ko, uzdāvināt kādu lietu, ko viņa pati nesaņemtos. Kad būs pensijā, domāju, ka noteikti skaitīšu kādu naudiņu...
.
Autores situācijā - ja tiešām nav, kur strādāt, palīdzētu. Protams, ne mūžīgi. Tiešām varbūt jādomā par pārcelšanos, lai gan vecākiem cilvēkiem tas nenākas tik viegli.