Man vienmēr ir paticis nedaudz iedzert, vidusskolā ar draudzenēm ballējām, un arī tagad šad tad vīnojam kopā. Ar mīļoto veldzējamies ar aukstu alu, vīnu, upeņu balzamu. Varbūt arī sanāk diezgan bieži. Bet mums tas netraucē, nedaudz bohēmisks dzīves stils ir mūsējais. Tomēr, ja mājās dzertu tikai es, vai tikai viņš - kaut kas noteikti nebūtu kārtībā. Ar vīrieti, kas vispār nedzer, visticamāk mani dzīve nesavestu kopā.
Autores gadījumā atliek vai nu zāģēt/draudēt, lai piebremzē, vai nu pamest. Pirmais variants varētu izraisīt strīdus, nesaskaņas, dzeršanu slepus, vēlāk - provokatīvu izturēšanos, atklātu dzeršanu, lai tev parādītu, ka darīs kā grib. Jo alkohols ļoti maina personību, cilvēks sāk palikt tāds, kas darīs visu, lai tikai tiktu pie sīvā. Paliek agresīvs, egoistisks, bravūrīgs, bez objektīvām spriešanas spējām, ar nesamērīgi lielu ego. Un tad nākamajā brīdī var sabrukt, lai sāktu žēlot sevi. Mainās vērtības, prioritātes. Nu var jau būt arī otrādi, ka pēc gadiem pasaka paldies, ka neļāvi nodzerties :-D Tomēr tādi aizliegumi ir kā auklēšanās ar lielu bērnu, lai gan citām sievietēm šāda loma pat patīk, vai ar laiku viņas pie tā pierod, un citiem vīriešiem patīk, ka viņus tā pieskata. Varbūt viņš tiešām nav tavs īstais. Dzeršana var tikai progresēt, un beigās attapsies kopā ar pļēguru.