Visu savu bērnību esmu pavadījusi uz “ čemodāniem “ :-D reizi vai pat divas reizes gadā mainījām dzīves vietu. Pārsvarā - gan Rīgas robežās. Bet tas bija tik ļoti - lieliski. Tiešām. Tas laiks, kad Tu esi bērns un ik pa laikam esi jaunā vidē un ar jauniem vienaudžiem ļoti norūda un iemāca komunicēt. Kā arī iemācīja - pārāk nepieķerties vietām, lietām un cilvēkiem.
Tagad pieaugot ir sanācis mainīt dzīves vietu jau - Eiropas un Krievijas robežā, un tas man dikti patīk. Tagad esot ar šo pieredzi, man ir grūti iedomāties - sevi vienā vietā vairākus gadus ( ok, vismaz gadu :-D ) tad dod iespēju iepazīt tik dažādus cilvēkus un es vienmēr esmu atbalstījusi domu, ka “ Visa pasaule ir manas mājas “ tā jau ir, visur es jūtos kā mājās.