Pārāk kontrolējoši vecāki - māte

 
Reitings 361
Reģ: 07.07.2020
Reģistrējos te lai meklētu kādu ieteikumu, jo pamanīju, ka te par dažādām tēmām tiek runāts...
Varbūt kādam liksies amizanti un bērniniskigi si problema..
Tātad. Situācija sekojoša...
Esmu 18 gadus jauna meitene, drīz jau būs 19 gadi... Tikko pabeigusi skolu.
Mūždien esmu tikusi kontrolēta(galvenokārt no mātes puses). Vienmer tiku iztaujāta kur iešu, ar ko, cik ilgi nebūšu mājas utml. Tusēties gandrīz negāju šī iemesla dēļ. Reizēm vecākiem meloju, ka braucu pie draudzenēm pa nakti, bet pati tusēju. Tās bija tās dažas retās reizes, kas varēju “uzdzīvot”. Mācījusies esmu labi, vecākiem kauns nav bijis, nesmēķēju. Alkoholu esmu mēģinsjusi, bet tas mani īpaš neaizrauj. Draugu lokā reizēm iedzeru kompānijas pēc vai kādos svētkos, b bet arī tad, kad iedzeru ar draugiem nestāstu màtei, jo bail no reakcijas, jo tāpat mūždien tieku kontrolēta...
Humoram , iestarpināšu, ka reiz, kad man bija kādi 14 vai 15 gadi un sāka augt apmatojums, es nopirku vienreiz lietojamos skuvelus un noslēptu dzili galdā... atnākot no skolas māte sagaidīja ar jautājumiem priekškam, ko man skūt tik agrā vecumā utml. Protams, tagad atskatoties - vsrbūt nevajadzēja, bet ar māti bekas nav bijusas labāko draudzeņu attiecibas... toreiz mani aizskāra tas, ka pa manām mantām jaucas, jo tomēr tas bija dziļi nolikts... un es sapsihojos savos tīņu gados un pateicu, ka ja mamma jauksies pa manām mantām, tad es sākšu pilnīgi visas vinas somas un mantas pārcilāt.... tagad it kā ar personīgo lietu okšķerēdsnu problēmu nwv(cerams)
Bet vēljoprojām ir pārāksargājosa acs...
burtiski pāris dienas atpakaļ situācija... ar draugiem(tā iegājies, ka mamma viņus nezina, jo iepazinos es kādos sagatavošanas kursos studijām ar siem puisiem) runājām, ka vajadzētu satikties vasarā... viņi ierosināja tripiņu uz Igauniju, uz 4 dienām... jā, es šajā kompānijā esmu vienīgā meitene, bet kompānija nav liela - 3 cilvēki.
Es pateicu beidzot mammai visu kā ir. Neizgudrojot, ka braukšu pie draudzenēm(kas pat nebūtu ticami, ka uz tik ilgu laiku, + zvanot redzetu, ka arzemem zvana), pateicu taisnibu, ka ar draugiem domājam braukt tripina. Vina sāka manuprāt pilnigi nevajadzīgi pārmest, ka pabdemija vēl nav beigusies un pa ārzemēm celot nevajag, ka bez pieaugušajiem braukt nevajag, jo neesam nemaz tik lieli un beigas kaut ko, ka vieniga meitene puisu kompanija skan divaini un nevajag but tik lētticîgai.
Es atvainojos, bet tas man liekas tīrākais marazms, kāpēc man nevar būt draugi - puiši, ar ko aizbraukt tripiņā?! Kāpēc jāmekle vispasaules attaisnojumi... Igaunija nav vīrusa epicentrs...
Es nezinu ko darit, braukt tāpat, ignorējot mammu? Nebraukt un ceret, ka uzsākot studijas un dzīvojot vienai viss nokārtosies?
Es tiesam milu vecakus un vini man daudz ir palīdzējusi, bet si kontrole “ēd” mani nost. Es nevaru draugiem pateikt, ka klausu mammai un tà mann nelauj, melot ari jutos neerti..
07.07.2020 15:55 |
 
Reitings 361
Reģ: 07.07.2020
Balamute @ 07.07.2020 19:06
Cik labi tu tos puišus pazīsti? Cik sen, cik tikšanās, kas viņi patiesībā ir utt. Es pat pati būtu uzmanīga, jo baigi forša doma neizklausās. Un arī pret covid daudziem ir dažāda attieksme, varbūt tava mamma ir no tiem, kuri lasa ziņas, skaitļus un par to uztraucas. Tas par konkrēto braucienu. Atteikt var jebkā.
Kas attiecas uz kontroli, man (MAN) vienmēr ir bijis normāli pateikt, kur eju, ar ko un cik ilgi. Protams, var satikties un plāns mainās, bet nu idejiski informēt ir pat tieši labi. Bet nu to varbūt saprot tik ar gadiem. Ja esi tik liela un patstāvīga, pelni pati naudu un maksā par visiem saviem izdevumiem, jo pagaidām tur 18, 19 vai 21 gads nav īsti starpības, jo gala kapitāls ir vienāds.

Pazīstu tos puišus tā - nu, nezinu, tajos kursos iepazināmies, katru reizi runājām savā starpā, kad bija nodarbības. Likās sakarīgi. Sākumā jau pazinu vienu :D, tad nodarbību vidū iepazinu vēl 2 jeb mani iepazīstināja tas pirmais. Tad izveidojām whatsapp grupu, kādu laiku runājām par to, ko katrs domā nākotnē darīt. Vasarai sākoties sarakstes noklusa. Kādā dienā atsākās rosība, pastāstītājām ko katrs dara. Viens no viņiem piedāvāja mums visiem atbraukt pie viņa ciemos(pārvsvarā esam no dažādām pilsētām), pēc tam būtu tuvāk aizlaist uz Igauniju. Es vēl neesmu devusi piekrišanu, tikai izlasījusi, kas plānojas.
tagad šo rakstot, saprotu, ka laikam drusku crazy ideja jau ir, tiešām neesam tādi draugi.... tikai nesen iepazinušies. Pagaidām nebraukšu, pateikšu vienkārši, ka nezinu kā man būs ar tiem datumiem, bet pārlikt nevajag, šoreiz, lai brauc paši un gan jau tiksimies kādā citā reizē
07.07.2020 19:19 |
 
Reitings 105
Reģ: 24.06.2020
Izskatās, ka jau pati saprati kā rīkoties un tiešām, tev nav jājūtas vainīgai atteikt. Katram ir sava izvēle un galva uz pleciem. Es vispār uzskatu, ka tas nav labais tonis kādam izprašņāt tevi, liekot attaisnoties, kāpēc kaut ko nevēlies. Es no šādām draudzīgām distancējos, īpaši, ja cilvēkus pazīstu nesen un mani sāk pārliecināt par pretējo, tad nē, nekas nebūs... Man vajag brīvību savās izvēlēs.
Ja šie puiši sāk apvainoties, es atvainojos, bet tad viņi kā tādas tīņu meitenes, tad iespējams tiešām kaut kas nav tīrs - vai nu gribēja no sērijas pakoļīt meiteni, kuram tad tiks... vai vienkārši kā draugi nekam nederīgi, ja nevar savā kompānijā atpūsties...
Par vecāku kontroli, esmu pārsteigta, cik daudziem ir bijis tā. :D Mani arī vecāki kontrolēja kamēr mācījos skolā. Vēl pēc tam uzstāja, lai nebraucu uz Rīgu, tālu, ir tuvāk augstskolas. Es ietiepos un pateicu, ka sen jau savu mācību iestādi un programmu noskatīju un es braukšu uz Rīgu. Mani vecāki neuzmeta, pateica, ka es tik redzēšu kā pēc pusgada pati atskriešu mājās. Tas ir, vecāki neticēja, ka es varu patstāvīgi dzīvot svešā pilsētā un tajā pat laikā manu katru soli uzmanīja, izprašņāja, pazina visas manas draudzenes. Tusēt es tā un nesāku skolas gados(ja nu tikai kā posta autore, pāris reizes melojot, ka pie draudzenēm). Tagad, kad dzīvoju studiju laikā prom no vecākiem ir lielāka brīvība, es varu aiziet uz dzimšanas dienas ballīti un pārraksties rītā, jo neviens nebar, bet sanācis tā, ka tāda īsta tusēšanās(es domāju kā mūsdienu jaunatne - klubos, bāros un pārdzeroties) vēljoprojām neinteresē. :)
Vecāki tagad, pēc pirmā studiju gada, pilnīgi atbalsta manu studiju izvēli un vairs to, ka es atskriešu atpakaļ nepiemin. Mamma izprašņā vēljoprojām un studiju laikā zvanīja katru vakaru :D, bet man vairs nav aizliegumu kaut ko darīt. Bez tam, mamma nevienu studiju draugu nezina, es tik pasaku, ka tev vārdi tāpat neko neizteiks un viss.
Ieteikums autorei - Pati raksti, ka sāksies studijas un ceri, ka viss atrisināsies.. es tev ieteiktu pašai spert mazos solīšus tad. Piemēram, neraksti nepārtraukti, nezvani. vislabāk piezvani vakarā vecākiem, pasaki, ka tev viss kārībā, augstskolā iet super. Nestāsti, ja sākumā jūties nobijusies, kaut kas nesanāk, jo tad tevi redzēs kā mazu un neaizsargātu.. stāsti, cik tev labi :) Saki, ka ej uz pasākumu ar studiju draugiem. Nu, neba tev liks vest studiju draugus atrādīt, jo studijās satiekas no dažādām Latvijas lietām. Nestāsti par katru atzimi ko nopelni, vienkārši sāc mazāk ''izlikt savu dzīvi''. Protams, ir lietas, kas vecākiem jāpasaka un ja plāno tālāk doties - noteikti, lai zina kur atrodies....bet sākt vajag ar sīkām, mazām lietām. Man tas vismaz nedaudz palīdzēja.
Vēl ir variants saņemties un pateikt mammai, ka tu nevēlies stāstīt par savu dzīvi, jo tev bail, ka atkal nelaidīs. Tev neērti atteikt un melot draugiem, tev tas ir nepatīkami. Pajautā kāpēc viņa tev neuzticas, pasaki, ka mīli....
p.s nepiekrītu tur augšā komentāram, ka kamēr dzīvo vecāku mājā un nav patstāvīgi ienākumi - savus noteikumus nevar diktēt. Neiet runa par noteikumu diktēšanu, bet elementāru uzticēšanos. Kā jau arī te rakstīja, pārlieku liela kontrole var novest galējībās. Labi, kamēr bērns nepilngadīgs es saprotu, ja nelaiž naktī tusēties utml., bet mūsdienās jaunieši dara ne to vien un ja pilngadīgai meitenei ir jāatskaitās par pilnīgi visu - kur iet, ar ko, cik ilgi, ko dara utml, tas tiešām kļūst apnicīgi.
Lai veicas!
07.07.2020 21:46 |
 
Reitings 1933
Reģ: 28.04.2019
Tad pārvācies no vecākiem, un nebūs nekāda kontrole. Būs brīvības sajūta, nebūs jāatskaitās vienmēr kur biji, ar ko utt.
07.07.2020 23:14 |
 
Reitings 211
Reģ: 27.06.2020
Manuprāt, šis ir tas gadījums kad jāsaprot, ka, ja mammai ir raksturīga tendence kontrolēt, jaukties privātajā dzīvē un mantas pārmeklēt, tad šī tendence nekur nezudīs, neatkarīgi no tā, cik veca vai patstāvīga esi/būsi. Nedomāju, ka izdosies mammu pāraudzināt. Un vai ir vērts tādēļ bojāt attiecības? Uzskatu, ka šajā gadījumā, pa cik esi jau pilngadīga, vienīgais labais risinājums tiešām būtu sākt pašai savu dzīvi, kaut vai pašā sākumā īrējot istabiņu vai meklējot īres dzīvokli kopā ar citiem sava vecuma jauniešiem. Ja reiz mini studijas, tad izklausās, ka tev jau ir savi plāni attiecībā uz nākotni. Tā teikt, tad ilgi vairs nav palicis.
Man nav bijuši kontrolējoši vecāki, taču kādu laiku esmu dzīvojusi pie vecmammas kurai gan patika kontrolēt, lasīt privāto dienasgrāmatu, pārbaudīt mantas utt.. Ir bijuši drausmīgi strīdi, nu tā, ka līdz asarām, mantu kravāšanas un solīšanās nekad vairs pie viņas pat ciemos nebraukt. Ir gājis traki. Bet tagad, kad esmu jau pieaugusi un aizgājusi savā dzīvē, es saprotu, ka, nu, bāc, tas cilvēks tāds ir, neko neizdarīsi. Tagad, kad vairs nedzīvojam kopā, attiecības ar vecmammu ir lieliskas.
Iesaku nomierināties, dziļi ievilkt elpu un saprast, ka tu viena neizmainīsi mammas dabu. Bet tas, kas ir tavos spēkos, ir darīt visu, lai varētu mainīt savu dzīvi un kļūt patstāvīga.
P.S. Ja par tiem puišiem, tad te gan es piekrītu mammas viedoklim. Aiziet uz savas pilsētas kafejnīcu un kopā iedzert kafiju ir viena lieta, bet traukties kopā uz Igauniju uz vairākām dienām... Nu, nē, nevajag. Garā ceļā var viskaut kas atgadīties. Un tie ir cilvēki, kurus tu pazīsti tikai pusgadu. Tev nav ne jausmas kā šie cilvēki rīkotos stresa vai neparedzētās situācijās. Nemaz nerunājot tīri par aspektu, ka tu būtu vienīgā meitene starp trīs džekiem. Tev nav viņiem vispār jāattaisnojas vai kaut kas jāpaskaidro. Vienkārši pasaki, ka nevēlies braukt un viss.
08.07.2020 00:07 |
 
Reitings 538
Reģ: 16.12.2019
Mātei ir pamatotas bažas.... jo es kā vīrietis ļoti labi zinu ka tiem puišiem (vienalga lai cik viņi būtu pieklājīgi un zolīti džentlmeņi) vienīgā doma attiecībā uz tevi ir - kā ieslidināt savu sardelīti tavā vāverīte.
08.07.2020 07:16 |
 
Reitings 236
Reģ: 01.01.2020
Mani mutere nelaida uz 12.klases izlauduma tusiņu.
Pateica, ka visi tur pisīsies kā traki.
08.07.2020 10:30 |
 
Reitings 105
Reģ: 24.06.2020
Redpill @ 08.07.2020 07:16
Mātei ir pamatotas bažas.... jo es kā vīrietis ļoti labi zinu ka tiem puišiem (vienalga lai cik viņi būtu pieklājīgi un zolīti džentlmeņi) vienīgā doma attiecībā uz tevi ir - kā ieslidināt savu sardelīti tavā vāverīte.

Nu, es tev nepiekrītu gluži. Man ir bijuši pārsvarā draugi - puiši, meviens nav mēģinājis izmantot seksuāliem nolūkiem. Nevajag domāt, ka visi, kas draudzējas ar meiteni ir gultā vilcēji.
Ja posta autorei iepriekš bija tikai meitenes, draudzenes, tad iespējams, ka šis mātei liekas dīvaini. Māti tiešām var saprast, vecākiem, kuri baidās par savu atvasi jebka skitis aizdomīgs. Pagaidām es tiešām nebrauktu un satiktos kafejnîcā, aizietu uz kino utml., ja draugi būs īsti un paliekoši aizbrauksiet vēl ne vienā vien tripinā.
Saprotams, ka tagad liekas, ka neviens nesaprot, jo kāre pec piedzīvojumiem un liekas kā es šo laidīšu garām... bet tici man, būs vēl daudz iespējas aizbraukt :)
Turies!
08.07.2020 13:52 |
 
Reitings 105
Reģ: 24.06.2020
Starp citu, varu pastāstīt, ka man skolā bija klasesbiedrene, kas visu gadus draudzēnās tikai ar puišiem. Viņa arī neģērbas sievišķīgi, viņai bija sportiskais stils. Viņa spēlēja futbolu, datorspēles un tādejādi bija interesantāka puišiem. Nu un ne ar vienu ar šiem draugiem “nemucīja”. Vienkārši bija ts iegājies, kW visus skolas gadus draudzējas ar puišiem, tāpēc neuzskatu, ka draugi - puiši ir kaut kas traks un automātiski gulta vilcēji. Vienkārši kā te raksta - vajag uzmanīties, iepazīt cilvēkus, bet dzîvot pilnīgas bailes starp puisiem but vienigajai meitenei gan nevajag....
Attiecība uz situaciju - soreiz nebrauc un paskaties kā viņi rīkosies :) ja drusdziba saglabājas, tad super.. ja nē, tad nu iespejams tu viniem biji objekts, kurs atrak iekāros
08.07.2020 13:58 |
 
Reitings 1844
Reģ: 02.03.2020
Nekas nemainīsies, kamēr dzīvosi pie vecākiem, es tavā vietā jau sen būtu tālajās zilajās. Vismaz pašai ir svarīgi būt neatkarīgai un dzīvot tā, lai var brīvi elpot.
Pati dzīvoju prom no vecākiem no 16 gadiem, kas nozīmē pašai savu dzīvi, nevis pie kàda, īpaši kādam kontrolētu. Iesaku Tev tāpat :)
08.07.2020 14:39 |
 
Reitings 580
Reģ: 03.07.2019
Ja vecāki ir stingri un pieraduši tevi kontrolēt, un tev ir tikai 18, saprotu viņu bažas. Jo patiešām tava mamma tos zēnus nepazīst, un tu jau arī viņus knapi pazīsti. Manuprāt, tādā tripiņā uz kaimiņu Igauniju būtu foršāk doties ar labi iepazītu kompāniju, jo 4 dienas kopā ar 3 džekiem, kurus labi nezini.. varbūt tev viņi apniks jau pirmajā vakarā, bet nebūs kur likties. Patiesi, labāk aizejat uz kādu kafejnīcu tepat Rīgā, iepazīstaties tuvāk .. Un tad, ja būsiet kļuvuši par draugiem, tad arī varēsiet plānot kopīgus ceļojumus.
09.07.2020 09:43 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits