Es pievienojos jau rakstītajam, ka nevajag iespringt.
Man gan īpašu problēmu tikt pie bērna nebija, taču tāpat tas nenotika uzreiz. Sākumā es visu laiku lasīju pazīmes, kuras norāda, ka bērns pieteicies utt un lai vai cik dīvaini nebūtu, es VISAS šīs pazīmes izjutu, taču mazais tā arī nepieteicās. Kad sāku visu ņemt vieglāk un neiespringt, mazais uzreiz pieteicās.
Un vēl - novēlu/iesaku kārtīgi tikt galā ar mentāla rakstura problēmām. Grūtniecība ir ļoti emocionāls laiks - tīri loģisku apsvērumu dēļ (jo galu galā rodas jauna dzīvība, par kuru būs jārūpējas) un arī hormoni izspēlē dažādus jokus. Turklāt tam nav sakara ar to, vai bērns ir plānots/gaidīts vai nē. Kad pati gaidīju bērnu, lasīju pētījumu, kur bija konstatēts, ka grūtniecības laikā bieži vien mēdz "uzpeldēt" dažādas mentāla rakstura problēmas (depresijas, visādi traucējumi u.c.), pat ja sievietei iepriekš nekas tāds nav bijis.
Arī pēcdzemdību periods emocionāli nav viegls. Ir milzums daudz pārmaiņu, bieži vien izsapņotais nesakrīt ar realitāti utt., kas attiecīgi rada papildus spiedienu un rada labvēlīgus apstākļus depresijai. Un jau atkal diemžēl šādas problēmas piemeklē arī tos vecākus, kuri savu brīnumu ir ļoti gaidījuši.
Ja jau "startā" ir kaut kādi traucējumi, depresija vai kas cits, gan grūtniecība, gan pēcdzemdību periods emocionāli var būt krietni smagāks.
Es no sirds ticu, ka jums izdosies! Izbaudiet procesu, izbaudiet laiku, kamēr esat divatā! Atbrīvojieties. Sakārtojiet prātu. Dzīvē nav nejaušību - viss notiek tad, kam jānotiek! Lai veicas! :)