Reitings: 2151Mazliet bezgaumiiga sveetdienas ainina. Smagneejs gaiss no daudzajaam iedegtajaam sveceem. Karsts buljons smiekliigi punktotaa kruuzee. Siltas zekes, aukstas debesis aiz loga un zhuuzhojosas melodijas,kuras nomaina cita citu kaa peec pasuutiijuma. Mana citaadaakaa dziive. Neslikta.
Katru reizi, kad es kaut kādā veidā sastopos ar izcili racionālu, dzelžaini loģisku, absolūti saprātīgu un dzīvi teju matemātiski kalkulēt spējīgu jaunu sievieti, es gandrīz noelšos. Reizēm sajūsmā, reizēm apbrīnā, reizēm mazā pārākumā (ha, cik muļķīgi!), reizēm arī žēlumā, jā. Es tā neprotu. Lai gan lielākoties spēju dzīvot, sabalansējot...
Es nedzīvoju pasaulē pirmo dienu. Vienmēr domāju, ka aptuvenos vilcienos zinu, ko no tās var sagaidīt, bet šķiet, ka šajās dienās manā uztveres un emocionālās pieredzes evolūcijā notika straujš izrāviens – es mazliet izaugu no pāri plūstošās cilvēkmīlestības. Tagad nezinu, ko ar šo sajūtu iesākt, bet laik...
