jau kuro rītu, braucot uz darbu, esmu sākusi pavērot cilvēkus sabiedriskajā transportā. visi tik drūmi, dzīves nomākti, šķiet - nelaimīgi. skumji paliek! tāda sajūta, ka šīs valsts iedzīvotājiem nekad nebūs lemts būt patiesi laimīgiem, smaidīgiem, ar sirdsmieru. vismaz dzīvojot šeit - dzimtenē. beidzas viena krīze, sākas nākamās problēmas un tā ...
kā lai izmet no galvas vīrieti, ar kuru tāpat nav lemts? nolāpīts, kāpēc man vienmēr iepatīkas tie, ar kuriem nav iespējams būt kopā [nē, viņš nav aizņemts]! tā kaitina! gribētos vnk piespiest "delete" podziņu un izkabināt viņu no savas galvas ārā. zinu, ka šādi ieciklējoties uz kokrēto personu palaižu garām citus jaukus cilvēkus, ar k...
man, lielajai Valentīna dienas nīdējai [pateicoties uzplēstajai sirdij] vakar bija neticami jauks vakars. un patiesībā, lai svinētu svētkus un sajustos labi, nav jau nemaz vajadzīgs tas sirdsdraugs, pietiek ar jauku cilvēku kompāniju. bāc! bet bija tik jautri, negaidīti jautri. prieka pilna sirds! un man pie kājas, ka uzvedos pārāk skaļi, man vi...
šorīt brienot pa sniegu un klausoties savu mp3 izlasi pēkšņi atskārtu, ka raudu. kaut kāds emocionāls saviļņojums uznācis. tātad, koncentrēšanās spējas un ražens darbs norakstīts priekšlaicīgi. protams, pirmā stunda darbā kā jau ierasts - jāaklimatizējas darba galdam, papīru gūzmai, kaitinošajiem kolēģiem un darba pienākumiem. hmm, kas lēcies? š...