Reitings: 1592kad biju maziņa, biju baigā romantiķe, lūk pierādījums- daži mani 7., 8. klases dzejoļi, kurus, kārtojot skapi, uzraku vecajā dzejoļu kladē (man tādas bijušas kādas desmit). :D salkani, bet tomēr... :D ***Tu man esi tik tālu, kā saule pie debess, Es pastiepju roku, lai satvertu tevi Bet sauli jau nenoķersi... Tik vien tavs spožums skar mani, Man...
tas notika, kad zāle vēl bija zaļāka un saule spožāka- tālajā 2006./2007tajā :D tad vēl gāju devītajā klasē. viss stāsts sākās 1. septembrī, kad mums klasē bija trīs jauni skolēni- 2 meitenes (bet par viņām, protams, nebūs šis stāsts) un puisis, sauksim viņu par X. X jau sākumā likās tāds jautrītis un izlecējs, arī pēc izskata nelikās nekas īpaš...
Es gribu būt tev kā maize. Ne aplūkojama pa gabalu un apjūsmojama nepieskaroties, bet izgaršojama, izsmaržojama un baudāma. pieminama un kārojama, ja pietrūkst kaut vienu dienu. stipra un maiga, dienišķa un tomēr svēta, tāda, kas dod spēku dzīvot. Man patīk sākums. kad vārds nav pateikts un ūdens nav izliets. kad viss var notikt un pagaidām neka...
