* Emociju uzplūda ieraksts, kurš drīzumā tiks dzēsts. :-P :-) Šovakar bija kārtējais viesību vakars, kura laikā, vienīgais, par ko es varēju domāt, bija VIŅŠ. Tik žēl, ka sēdējām pie koka galda BEZ galdauta. :-D Mazsālītais lasis, Chianti un sieru izlase šovakar palika bez manas uzmanības. (s) Arī šobrīd, sēžot te, savā guļamistabā, un atcerotie...
Man kārtējais pārdomu vakars. Šovakar par poētiskāko tēmu, par mīlestību (tās fikcionālo daļu). Jau ilgu laiku uzskatu, ka tā nepastāv. Jā, kaut kur ideālajā pasaulē un starp ideālajiem cilvēkiem - varbūt... Bet ne šeit. Ne man. Diemžēl jāatzīst, ka vienīgais cilvēks, ko es jebkad esmu mīlējusi, esmu es pati. Egocentrisms tā pārākajā pakāpē, zin...
Pēdējās dienas sanāk ļoti daudz domāt. Par dzīvi... par savējo. Par to, kāda tā BIJA. Nemelošu, ka toreiz (un arī atskatoties atpakaļ tagad) mana dzīve man patika daudz vairāk. Tajā bija prieks. Emocijas. Nozīmīgi man cilvēki, kuri man, vismaz it kā, rūpēja. Šķiet, ka esmu izaugusi.. nobriedusi - kļuvusi nopietna un... neinteresanta. Auksta. Jā,...
Biju skriet. Tāds skaistums ārā - viegli saules stari, vēju radītie viļņi un absolūts klusums. Tikai ūdens šalkas un dažu kaiju saucieni. Izpeldējos viļņos - tik fantastiski baudīt vienatni jūras krastā. Būt divatā ar dabu - ar jūru, smiltīm un priežu kokiem - izjust to smaržu un sajust, kā jūra Tevi apskauj. Whaah. (l) *Un kurš teica, ka laimei...
Man šodien patriotiski nacionālistisko domu vakars - Prāta Vētras mūzika, Elsberga dzeja un burciņa paštaisīta ābolu biezeņa ar kanēļa šķipsniņu. Un domas. Arī asaras. Bet ne jau savējās, ne jau par sevi vien. Par visiem. Par visiem, kuri šeit dzīvo, kuri šeit ir dzīvojuši un miruši, kuri ir cīnījušies un raudājuši. Citādi kā šodien to daru es.....
Hm. :-) Jā. Dažreiz ir tik skaisti atcerēties. Atsaukt atmiņā pagātni, pabrīnīties par atmiņu subjektivitāti un savu naivumu. Pasmaidīt. Pasmieties un, iespējams, notraukt asaras no tik ļoti ierasti sausajām acīm. Ir skaisti just.