Maks ar kājām.

Es pati pelnu pietiekami, lai nekad nebūtu jāgaida kas no drauga, kur nu vēl dzērieni. Katrs pērkam kaut ko pa kārtai, dažreiz es eju un nopērkuy kaut ko mums abiem, jo tā ir ērtāk.
Ja meitenei tik ļoti gribas, lai pieiet un paprasa, ka grib dzert.
Un nekd neesmu uzskatījusi, ka kādam puisim būtu jāuztur meitene.

Mums budžets ir kopīgs no tā abi arī pērkam dzērienus.

Pati vainīga, ka tāda situācija, sievietei vienmēr vajadzīga sava nauda, kaut minimāla.

nepiekriitu,viirietim jaaruupeejas par savu sievieti,kaut minimaalai uzmaniibai jaabuut..

Vīrietis nav banka, kas naudu var visu laiku izdot.
Gudra, strādājoša sieviete pati par sevi var norēķināties un nebūs nekādu problēmu. Ja vēlēsies, izmaksās, bet tā nav spiesta lieta.

Dažkārt maksāju es, dažkārt - mīļotais, kā arī abi kopā. :-)

Kā tad tas džeks var zināt, ka meitene grib dzert? Ja mani dzeršanas resursi ir pie vīrieša un man ir tukša glāze, ko gribu pilnu, es viņam pasaku, ka man vajag ieliet. Un viss ir kārtībā.

es nekad nepaļaujos uz to, ka puisis to un to nopirks. man vienmēr pašai ir nauda līdzi visādiem gadījumiem. tā kā man nav bijušas baigi nopietnas attiecības, tad nekāds kopīgais budžets nav bijis :-D bet esmu arī viņam kko nopirkusi un otrādi, vienkārši kā kurā reizē sanāk ērtāk :-)
mēs jau nezinam kāda ir situācija šim pārim, varbūt tas bija konkrētais vakars, kad puisis nepalutināja savu draudzeni ;-)

Puisis jau nevar uzminēt, ko meitene grib, ja meitene neko nesaka!

Pati pelnu pietiekoši, un man nav primārais, lai obligāti puisis man izmaksā kaut ko. Nav naudas, nu neko. Gaidīšu laikus, kad nauda būs.
Manā skatījumā vīrietis nav banka!

Varbūt meitene nemaz negrib dzert, tāpēc saka ka attiecības ideālas, ja džeks viņu ignorētu, kad viņa jautātu viņam, lai kaut ko nopēr un šis neko tad gan jau ka viņa nestāstītu cik ideālas attiecības :-D

Attieksmes jautajums, nevis naudas. Vins dzer, vinam japiedava meitenei - vai ari Tu ko nevelies. Brinos, ka dazas saka, ka tas ir normali, meitene pati vainiga utjpr. Camoon.

Varbūt viņš vnk domā, ka viņa negrib neko. Es uzskatu, ka sievietei nu kkā nav smuki sēdēt un gaidīt, kad uz paplātes pienesīs klāt. Pašai nav nevienas kapeikas dzērienam? Ok, ja ar puisi tādas normālas attiecības, tad var pateikt, ka gribētu kko iedzert un tā. Bet nu nejau sēdet tukšām rokām un skatīties kā puisis klejo apkārt. Drīzāk liekas, ka viņam tā draudzene liekas garlaicīga un viņš pieklājības pēc atnāk pie viņas pa laiciņam :-/

Nedaudz aizdomājos par savu situāciju. Ar savu puisi dzīvojam kopā jau gandrīz ceturto gadu. Pati esmu studente, nestrādāju, stabilu ienākumu man nav. Puisis strādā labi apmaksātā darbā un nedēļā saņem tādu summu kāda man ir peredzēta iztikai uz visu mēnesi. Dzīvokļa īri pašsaprotami maksājam uz pusēm, bet dīvainākais man manā situācijā liekas tas, ka kaut arī dzīvojam kopā, katrs pērkam savu pārtiku, ja kāds kaut ko paņem no otra tad sākās "kāpēc tu apēdi manu to un to" variants. Ja arī ejam kopā tusēties nekas netiek man izmaksāts un ja kaut kur dodamies ar auto, viņš pat man prasa atmaksāt pusi no degvielas cenas, kaut arī pats ir ierosinātājs kaut kur doties. Nez vai pēc kāzām, kas gan tuvākajā laikā neplānojas, būtu tāda pati situācija? Vnk nevaru iedomāties mūs kā ģimeni ar kopīgu budžetu...Varbūt esmu iedomājusies parāk daudz ar to, ka man liekas, ka vismaz par sava auto bāku vīrietim pašam būtu jāatbild un jāņem vērā fakts, ka mani ienākumi uz doto momentu nestāv klāt viņa naudas summām.

Domat var daudz ko, es pati kaut vai pec sevis, ja es estu, vienmer pajautatu vinjam, vai vinjs ari nevelas, uzcienatu apkartejos, pat ja tie nav mani tuvakie, bez iznjemumiem.

Tā, kā sākām satikties, kad man bija tikai 15, protams, ka man naudas nebija un manai mammai netik, līdz ko sāku kaut ko nopelnīt-likām kopā. Ne reizi neesam dalījuši-tas ir mans vai tavs-kuram ir nauda, tas pērk.
Un neskaitam. Man priekš viņa nekā nebūtu žēl, un mani arī lutina.

Mani šokē šie gadījumi, kad vīrietis prasa sievietei naudu par degvielu, pārtiku.
Normāli, ja paprasa, kad brauc kopējā braucienā uz degvielas cenu izdala uz personām, bet nevis, kad pāris divatā brauc, nemaz nerunājot par ēdienu.

Jau 4. gadu un katrs savu paiku? Nu nez, es tādas attiecības nepavilktu. Ja pat izdevumus pusi prasa atmaksāt, šausmas. Es saprastu, ja prasītu, vai nevari piemest vai kkā tā. Pat iedomāties nevaru sevi tādā situācijā.

Man tas pats apzīmējums šķiet tāds galīgi garām.Kā var savu džeku uztvert/saukt par ''maku ar kājām''.Ar tādu attieksmi-man nav žēl,ka viņa tur sēdēja neko nedabūjusi.Vīrietis nav banka.
Un jau jau tā gribēja dzert,tad varēja paprasīt,nevis sēdēt un cerēt,ka šis no acīm nolasīs.Ir jau tādi,kas nolasa,bet ne jau visi.
Turklāt-nav jau zināms,kas pirms tam bijis,pirms uz klubu atnāca.Varbūt kkāds kašķis un puisis dusmīgs,tāpēc tā izturas.

Es arī nespēju iedomāties, ka vajadzētu ar draugu dalīt uz pusēm pārtikas, ceļa un tamlīdzīgus izdevumus. Kaut kāds pusaudžu variants man tas liekas, kad mamma deva latu nedēļā un tad bija jāskaita, cik katrs iztērējis, lai var ielikt 20 saņus krājkasītē:D

nu, es piekrītu lielākajai daļai meiteņu, ka ja viņai ir mēle mutē, tad pati arī pajautās, ja gribēs iedzert.
Nē, protams, no vienas puses gan tas ir mazliet pat nepieklājīgi, ka puisis nepajautā vai viņa gadienā nevēlas ko iedzert, bet, manuprāt, tas ir atkarīgs arī no situācijas.
Mans vīrietis arī vienmēr neuzplijas vai gribu iedzert, ja man gribās, tad es vai nu pajautāju vai arī nopērku pati, ja viņš vazājas ar savējiem, problēmu nav. Kā arī, abi esam studenti tikai atšķirība tāda, ka es nestrādāju, bet viņš strādā un viņš ļoti labi saprot, kāda man ir situācija un tā, dažreiz es kko nopērku, dažreiz viņš. Man liekas tikai normāli, ka tā :)

Neteiktu, ka man tas liekas normāli, bet kaut kā esmu pieradusi pie šīs situācijas kā arī iemācījusies rēķināties tikai ar savu naudas summu. Protams, gribās lai palutina- izmaksā kādu dzērienu, aizved vakariņās, bet nu labāk aizeju pati iedzert kādu kokteili ar draudzenēm, lai nav jāklausās tie "Atkal man sava nauda jātērē..." komentāri. Laikam nav pieradis dalīties, lai gan 4 gadu laikā attiecībās vajadzēja kaut ko iemācīties. Savā ziņā šāda attieksme rada arī plaisu attiecībās, brīžiem liekas, ka esam tikai "friends with benefits", nevis pāris.