Prāts pret sirdi.

dark_night, tad jau Tu pati atbildēji, ka attiecības nevēlies un viss, turklāt cik saprotu esi pieņēmusi jau lēmumu, es nezinu par ko te diskutēt. Cilvēkam nav jābūt kopā ar otru tāpēc, ka šis cilvēks Tevi mīl un dievina, šajā gadījumā primārais ir kā jūties tu pati, nevis kā jutīsies otrs.
Un 12 gadu starpība tas ir normāli, nesaprotu kāpēc cilvēkiem ir tādi aizspriedumi pret vecumu.

Diemžēl , es nekad neesmu varējusi valdīt pār savu sirdi ... varbūt ar gadiem (l)

Ja tev tādas domas galvā.. šķiet, ka sirsniņa ir līdzīgās domās ar prātu.

dark_night - var nozmiegt savu sirdi, nemiileet. gurri - ja virietis paliek bez darba, tatad naudas - tad jau sieviete gribejusi nevis vinu, bet vina naudu... Nav milejusi ar sirdi, bet pieiet lietai ar praatu.

Man šobrīd ir līdzīgi. Esmu satikusi burvīgu vīrieti, kurš izrādās ir pāris gadus vecāks par mani. Bet kad viņu iepazinu, nezinaju cik viņam gadu. Viņš izskatās jaunāks, dotu labi ja 25, bet viņam ir mazliet pāri, kas iet manām robežām.
Tākā, es īsti nezinu, ko klausīt- sirdi un ļauties tālāk, jeb prātu un domāt, ka es nemaz nemēģināju...

Konkrēti tieši šāda situācija nav bijusi.Bet ir bijusi situācija,saistīta ar attiecībām,kurā tāpat vajadzēja izšķirties: sirds vai prāts.
Es izvēlējos sekot prātam.Mans prāts šādos brīžos ir objektīvāks nekā sirds.Lieki teikt,ka tagad atskatoties uz to situācju redzu,ka sekot prātam bija pareizā izvēle.

ja, divas reizes man bija japienem svarigs lemums. pirmo reizi, kad precejos. sirds dzilomus jutu, ka nevajag, bet prats teica, ka ta bus pareizi, tas ir logiski, ta vajadzetu. kludijos. vajadzeja klausit, ko sirds saka. otrreiz sirds teica ja, prats - ne. klausiju sirdi. kludijos. tagad aiz muguras skirta lauliba, jo kludijos, un no otram attiecibam berns, bet redz, atkal attiecibu nav.
vot ta es to statistiku papildinu ar agram lailibam, agri skirtam laulibam, berns bez laulibam un beigas vientula mate :( skumigi, bet fakts.
otrreiz tomer klausitu pratu, ja sirds teiktu ja, bet prats ne. ja sirds teiktu, ne, bet prats ja, tad domatu ilgi, ilgi, ilgi...

Laikam pareizi butu ta - kad sirds saka jaa, un praats saka jaa...

Ahh, man tagad arī prāts ar sirdi cīnās.. :-/ Esmu satikusi vīrieti, kurš man ir dikti iepaticies, bet zinu, ka viņš ir babņiku tips.. Respektīvi, ar prātu saprotu, ka beigās tur "čuššš" vien sanāks, bet sirds trakoti grib turpināt šo spēli... (t) :-D

Paldies par atbildēm :-)
Un es tomēr klausīšu sirdij. Pie kājas man! :-D Ja kļūdīšos, tad kļūdīšos. So what!
Jauku Jums šo dienu! (l)

Paldies par atbildēm :-)
Un es tomēr klausīšu sirdij. Pie kājas man! :-D Ja kļūdīšos, tad kļūdīšos. So what!
Jauku Jums šo dienu! (l)

Paldies, Tev tapat!

nu lidziga dilemma mana dzive ir bijusi. kam es paklavos-sirdij sakuma, bet ar laiku prats tapat visu atrisinaja, es laikam visas dzives situacijas censos logiski domat.

es pēdējā laikā saku nevis "prāts/sirds", bet "prāts/emocijas". Man sirds ir tikai asins pumpējamā mašīnīte :D prāts ietver intuīciju, tādēļ cenšos vairāk pēc tā vadīties. Emocijas - tās man visbiežāk ir kaut kādas neadekvātas :D

prāts ir prāts, tas izdomā visādus loģiskus attaisnojumus utt, bet reāli jau attiecības veido ar sirdi! ja nav tās mistiskās sajūtas, ka mīli par spīti visiem prāta apsvērumiem, tad vienmēr būs kaut kas, kas liks šaubīties vai svārstīties - ar prātu veidojot attiecības otrs cilvēks nebūs 1. vietā, jo saskaņā ar prāta apsvērumiem viņš būs tikai līdzeklis savu ego vēlmju apmierināšanai, tāpat kā finanses, izklaide un citi dzīves aspekti.

Mana sirds ir diezgan muļķīga un naiva. Ja es dzīvotu pēc tās likumiem un izjūtām, visticamāk sen jau būtu tādā purvā, ka nu vai.