IETIEPĪGS

Sveika,gribeju veidot jaunu diskusiju par so pasu teemu!!!!
Man ir taapat!Vienmer,ka sakam par kaut ko diskutet-vinam taisniba,lai vai kaa!
Vakar,piemeram saplesamies par niekiem,protams,atkal par to,ka manas domas ir galigi garam un es ne tada toni runaju,ne to ko sis grib dzirdet!
Kaut gan tagad maacos un runaju normali,bet vinam ka kautkas nav pa pratam,ta es ne tada toni runaju un nedomaju ko runaju kaut pats vispar reizem nedoma!Nezinu,es vnm esmu bijusi paari,bet tagad vnk to nespeju,piedodu ar to,ka vins ir vel loti jauns,bet mulkis nav!
Un mierigi izrunaties nevaram,jo vins vnm pa federi kaut kur brauc,normali parunat nevaram,vnm sak ardities...Agrak atvainojas,tagad...pfff...
Nezinu ka ko darit,tiesaam...

Es arī bieži vien nepiekāpjos, ja nesaņemu pretī spēcīgus un pamatotu argumentus. Balss tembram un skaļumam šādās situācijas nevajadzētu būt paceltam.
Līdz ar to mani var uzskatīt par ietiepīgu, bet ja mani nepārliecina otra teiktais, tad neuzskatu, ka man tagad būtu jāatvainojas par savu nostāju.
Protams, vienmēr vajadzīgī kompromisi un piekāpjos, ja vajag. Bet nepiekāpjos, ja jūtu sievietes pamatojumu, kā untumu vai garlaicību, lai pakasītos.

P.S. man ļoti reti ir strīdi, jo viss atrisinās pirms nonācis līdz strīdam.

Ar piespieshanu labak neaizrauties - ak, shie spaidi.

Šajā gadījumā gribētos teikt, ka jo jaunāks, nepieredzējušāks vīrietis, jo biežāk ir šādas viedokļu sadursmes, tāpēc ka laiks paplašina redzesloku, domāšanu, otra viedoklis ir jārespektē, pat ja Tev nešķiet, ka viņam ir "pareizā" domāšana par dzīvi, lietām, tas ir viņa viedoklis kam ne vienmēr jāsakrīt ar otru, un kā iemesls konfliktam nevajadzētu būt, cits gadījums, ja ir runa par faktiem, tādu čabulīti esmu sastapusi, kurš centās apstrīdēt faktus, ar tādu nekas kopīgs nevar būt.
Vispār ja nav kopīgas intereses, domāšana līdz ar to ļoti bieži nesakrīt viedoklis tad tās attiecības grūti ilglaicīgi saturēt.

Visticamāk, ka nepareizi strīdaties! Tagad rūpīgi pie tā piestrādāju- "mācos strīdēties", jo, atklāti sakot, šis ir mans vājais punkts- nemācēšana argumentēt savas vēlmes. Es labāk noklusēju, bet vēlāk kā vulkāna izvirdums tas tāpat nāk ārā. Tad es labāk izrunājos laicīgi.

Cik esmu lasīju un interesējusies par šo tēmu, strīdi parasti tomēr izvēršas sieviešu dēļ. Un nereti ir tā, ka strīds sākas par vienu tēmu, bet sievietēm ir tas niķis audzēt zarus, pieminēt pagātnes lietas, sākt pārmest to,ka vīrietis strīda laikā noslēdzas (un tā ir teju vienmēr!)utt.

Ir jāiemācās argumentēt un pamatot savu problēmu. Nereti sievietei "kaut kas liekas" un tad sāk zāģēt otru bez iemesla. Protams, ka vīrietis sāk arī lekties uz ecešām. Tāpat jāatceras, ka mums ir dažādas uztveres. Vīrieši neuztver mājienus, tāpēc jārunā skaidra valoda.

Katrā gadījumā ar visu šo penteri gribēju teikt, ka, manuprāt, strīds nekad nav viennozīmīgs- abi labi, bet biežāk tomēr sievietes vainīgas. Ar vīrieti ir jāprot runāt, tas ir fakts.