Pilnībā uztur

Nekad neesmu bijusi tādā situācijā, un, ja godīgi, baidos no tādas. Zinu, ka justos bezgala neērti un nepilnvērtīgi.

Tādas pieredzes man nav. Ceru, ka arī nebūs.

ja tā kādreiz notiktu, tad es būtu vinju gatava uzturēt ļoti neilgu laiku, ar domu, ka šis ātri atradīs darbu. ja tas ieilgtu mēnešos, tad nu gan nekādā gadījumā..

Man tāda situācija nav, BET, ja būtu, tad vienmēr būtu mūžīgās šaubas, kas notiks, ja kādā brīdī atiecības izjuks? Nekad negribētu būt pilnībā atkarīga no kāda. Tāda veida atkarība paver plašas iespējas uzturētājam manipulēt ar otru, repektīvi viņš ir kungs un pavēlnieks. Man patīk zināma brīvība. :)

nekad neesmu atradusies tādā situācijā un ceru, ka nekad arī nenonākšu. man nepatiktu tā atkarība, justos neērti un apslāpētu savu neatkarību un patstāvību.

Piekrītu pilnībā Abalonei :)

Es nevēlos šadas attiecības. Un tur nav svarīgs ne vecums ,ne mīlestība. Es tā dzīvot nevarētu .

Zinu meiteni,kura ja izšķirtos ar puisi-vināi pat nebūtu kur dzīvot..vispār nekur.Un naudas nebūtu ne santīma.Nav kas dod (vecāki u. c) un pati nestrādā.. Manuprāt, šausmīgi.Jo katrā strīdā jābaidās vai nepadzīs..vienmēr jāpielabinās. Diezgan smagi.

Bet arī vīrietim ir smagi, jo tā ir viņa atbildība, sirdsapziņa atstāt sievieti bez kapeikas pie dvēseles ;-) taču daudzi vīrieši tādējādi uzturot to nemaz neapzinās, bet kad nonāk tādā situācijā ;-)

Ja tas notikti neilgu laika periodu (pāris mēneši) spiestu apstākļu dēļ- nu neko. Dzīvē visādi gadās- tagad man nav ienākumu, viņam ir. Var būt arī otrādi. Tomēr, ja tā kļūtu par ilgstošu parādību- nē, paldies :-D Pirmkārt, netaisos upurēt savu neatkarību. Otrkārt, būt par mājās tupētāju/ mājsaimnieci noteikti nav manā garā. Es nevarētu nosēdēt neko nedarot.

Sveika! Nē, tāda situācija nav/nav bijusi.
Ja es šovakar satiktu vīrieti, kurš man patiktu, vēlētos tikties un piedāvātu uzturēt, atļaujot turpināt studijas kādā citā valstī, neatteiktos. Es neizvēlos vīrieti pēc viņa maka biezuma, taču viņa vēlme mani uzturēt, nebūtu iemesls attiecību pārtraukšanai.

zinu vienu tādu, kas savu sievu uztur pa visiem 100... viņu nomoka tā doma, ka nevar izmest no mājas tāpēc, ka nav kur iet un nestrādā... a sievietei jau vienalga, kādēļ iet kaut ko darīt, ja ir kas uztur... (t)

Sveika!
Mani uztur draugs. Viņš ir krietni vecāks par mani. Es studēju, pati arī strādāju, bet nopelnu ļoti nedaudz, tādēļ nekādus ieguldījumus budžetā nevaru "ielikt". Sākumā man bija neērti un vēlējos mūsu attiecībās būt finansiāli līdzvērtīga, bet viņš uzstāja, teica, ka man tagad vajadzētu domāt vairāk par mācībām ne par naudas pelnīšanu. Tā kā pati arī nopelnu nedaudz, tad man ir sava tēriņu nauda. Bet pārtika, dzīvoklis, citi izdevumi ir uz drauga pleciem.

Es tādas saucu par mājdzīvniekiem. (ta neattiecas, ja darbu nevar atrast, vai ir citi attaisnojoši iemesli)

Man ir bijusi tada situacija apmeram 3 meneshus. Sakuma pirmo nedelju likas nu ljoti erti, bet pec tam sapratu, ka jutos ierobezota un tas ir galigi garaam. Pie tam sajutos pati nezinu par ko vainiga un gribejas visu to naudu ko vinsh par mani ir maksajis vienkarshi atdot. Vecumu starpiba mums ir 4 gadi. Pluss bija tikai tas, ka mans puisis ir nauda neskaita un vareja kadu laiku pabaudit dzivi, bet tas noved pie lielaka minusa, es necieshu dzivot uz citu rekjina un jutos vairak slikti nekaa labi!

Neesmu ta dzivojusi, ka pilniba uztur, bet nesaskatu neko nosodamu ari. Katrs jau izvelas ka vinam ertak, ipasi, ja meitene ir jauna, stude PLK (kuras laika normalu darbu gruti stradat), un virietim naudas pietiek, kadel ne?! Protams, pasai butu vajadziga garantija attiecibu beigsanas gadijuma, bet tas jau ir cits jautajums. Tur nav runa par to,ka butu NEPAREIZI dzivot uz viriesa rekina vien tadel, ka tas ir nepareizi. :D

Var teikt, ka mani pilnībā uztur vīrietis, jo mani ienākumi ir nestabili, esmu citā valstī un pastāvīgs darbs vēl nav atrasts, ir sava veida haltūras, kā to nu var nosaukt.
Slikti nejūtos, atkarīga arī ne, jo tas nav uz visu mūžu, ka būšu atkarīga, studēju un studēšu, un meklēšu pastāvīgu darbu. Tas tiešām ir atkarīgs no situācijas, protams, visu laiku negribētu, lai mani uztur kāds cits, protams, ērti, bet tā nav jabūt, ir jāvar pašai sevi uzturēt, bet kamēr es pati to pilnībā nespēju, es ļaujos :-)

Kad esmu taadaa situaacijaa, tad man naak virsuu baigaakie melnie, raudu, ka neesmu nekaa veerta, kaada vispaar no manis jeega, vaardsakot juutos zemaaka par zemi. Es atbraucu uz valsi, kuras valodaa pat nezinaaju, kaa ir ´ataa`, bet jau 1. meenesii kaarpiijos ar valodu un saaku straadaat, vinam naacaas man atrast darbu, jo savaadaak nebuutu braukusi. Tad atkal kaadu meenesi nebija darbs un vienaa reizee es novedos tik taalu, ka kaucu, ka braukshu projaam, jo no manis nav jeegas shai dziivee. Vaardsakot tad mees raudaajaam abi, liidz absurdam stulbi. :-D Tagad atkal straadaaju paaris dienas ned., izskatos labaak un vispaar staroju, nujaa vins mani uztur, braucam celojumos par vina naudu utt., vins man ir pieskiiris kred. karti pirkumiem, bet nevaru izteikt, cik labi juutos, kad man makaa ieliekas taa MANA aldzina ned.beigaas un es varu nopirkt kaut ko par SAVU naudu. Cik kapitaala sajuuta taa ir. Taajaa dienaa tad es vinu aicinu lielaas pusdienaas restoraanaa un burtiski kaifoju.
Es to vispaar saasinaati uztveru, jo manaa gimenee vienmeer sievietes ir bijusas taas stipraas, tureejusas dziivi savaas rokaas.

Un man ir bail, un taa ir visdrausmiigaakaa sajuuta... bailes... taa sajuuta smacee nost, kad esi no kaada totaali atkariigs... Kas ar mani notiks, ja vins peeksni vairs negribees mani... Kas es buushu...
Ir forshi, ja ir pamatins.

Carmela- man arī ir viena tāda draudzene, uztur draugs un ja izšķirtos nebūtu kur dzīvot.. kaut kad uz tādas robežas jau viņi ir. Arī sāka dzīvot kopā tikai tāpēc ka viņai nebij kur citur dzīvot .. ;-)

Baidītos tā dzīvot! |-)

Man ir bijusi tāda situācija īslaicīgi, kamēr atradu darbu!
Jutos ļoti slikti, jutos kā lupata, kas neko nespēj. Neesmu spējīga dzīvot tā.