Kārtot pēc: jaunākā, vecākā

1 2 3 | nākamā »

cīņa ar BAILĒM. Kā?

Murrra

4838

Reģ: 29.01.2009

Sveikas!

Pavasaris klāt,randiņu laiks arī rit pilnā sparā,laiciņš foršs (ar retiem izņēmumiem) utt.

Lai vai kā - mani nomoka viena problēma! (s)

Agrāk ar prieku gāju uz randiņiem,patika jaunas vēsmas savā ikdienā, kaut kur aiziet,aizbraukt, iepazīt jaunus cilvēkus utt. Ir jauni piedāvājumi satikties ar puišiem (randiņi), bet...Tagad viss ir savādāk!!!

Ilgāku laiciņu noslimoju un pieķēru sevi pie tā,ka manī ir parādījies jauns simptoms BAILES!Tiešā ne pārnestā nozīmē!

Mani uzaicina uz satikšanos,pašai gribas,bet visu izjauc manas iekšējās bailes - ne tas,ka pirmo/pēdējo reizi satiksimies,kādam nepatiksim,nekas tāds!Drīzāk tas saistīts ar psiholoģisko pusi - bez maz kā veģetatīvā distonija! (s) Liksies varbūt smieklīgi,bet man pat ir bailes iet uz veikaliem (vot tas man tiešām tracina!!!) - tieku līdz veikalam,viss ok - ieeju,tā man uznāk stresiņš,kkas sagriežas iekšā un viss,gribas projām (agrāk nekas tāds nav bijis) :-/ Rindā vispār liekas mokoši nostāvēt! NEKAD nebiju domājusi,ka mani kkas tāds skars - patika iet i uz veikaliem, i uz randiņiem staigāt utt.

Tagad iedomājos - nez cik ilgi taču nevarēšu atteikt,vnk palikšu muļķa lomā!

Septembrī jāatsāk studijas - to es ar šausmām gaidu,ja jau tagad nekur nevaru iziet viena, vai ieiet tajā pašā veikalā..

Varbūt kādai ieteikumi - kā cīnīties? Kā tikt ar sevi galā? (s)

Šī lieta mani tā nomāc,ka es pilnīgi nezinu - nāk par to visu raudiens!!!Lai gan zinu,ka raudāšana nepalīdzēs,bet ir jāsaņemās...

06.05.2011 14:58 |

Poga

712

Reģ: 29.01.2009

tev nav iespēja apstaigāt uz terapijām?
Izklausās savādi :-O

06.05.2011 15:09 |

Murrra

4838

Reģ: 29.01.2009

Neesmu painteresējusies un gājusi uz terapijām,bet iespējams,ka būs jāpamēģina!
Vienu brīdi atkal viss bija ok,gāju arī uz veikaliem un tā,bet tad atkal kkas sagriezās un atkal man bailes ir klāt!
Zinu,ka ieejot veikalā taču nekas slikts nav,nekas nenotiks,neviens mani neapēdīs,bet man uznāk stress.. (s)
Agrāk vnk bez emocijām gāju uz veikaliem,iepirkos,staigāju un viss ok..eh!!!

06.05.2011 15:11 |

womankind

13903

Reģ: 18.02.2010

Ļoti īpatnēji.
Kas Tev tā par lielo slimošanu bija?

06.05.2011 15:12 |

Murrra

4838

Reģ: 29.01.2009

Es pat neteikšu,ka man bija baigā slimošana,bet viss aizsākās ar to,ka man parādījās pārpūle no studijām, tad vēl pa vidu mani emocionāli notikumi (pārdzīvojumi) izsita no sliedēm!Gāju pie ārstiem - katram sava versija,savas zāles..neko nepalīdzēja!Gāju pie fizioterapeites - pavingroju,bija ok!Kaut kas atkal sagriezās manī-viss pasliktinājās,līdz sāku pamanīt,ka manī ir parādījusies tāda sajūta - BAILES! (s) Tagad vairs no tā vnk netieku vaļā...

06.05.2011 15:15 |

Murrra

4838

Reģ: 29.01.2009

Dažbrīd pat tiešām jūtos nekam nevajadzīga (t) Lai gan zinu,ka man jācīnās un ar to var tikt galā!!!
Vnk laikam tagad tāds drūms noskaņojums (s)

06.05.2011 15:18 |

bubblegum

Reģ: 29.01.2009

Man arī bija tādas bailes(joprojām reizēm ir),es sevi vienkārši piespiedu darīt visas tās mazās lietas,no kurām man bija bail,ar laiku vienkārši pieradu un bailes pārgāja.Šobrīd ir tā,ka reizēm ir bail darīt jaunas lietas,bet es zinu,ka sevi jāpiespiež,jo ,ja to neizdaru,tad tikai man pašai no tā ir sliktāk.

06.05.2011 15:24 |

Sirian

1705

Reģ: 29.01.2009

auč, nabags...es gāju šim murgam cauri visus savus pusaudžu gadus, pēdējos gadus tagad varu teikt, ka tas mani vairs neskar.
Kā ar to tikt galā? internets pilns ar ieteikumiem - lūgšanas, dziļa elpošana, daudz sporta, veselīgs uzturs.
Godīgi sakot, šādu dzīvesveidu tāpat piekopju, bet ne tas man palīdzēja.
Man vienkārši APNIKA dzīvot tādu s*dainu dzīvi, iemīlēju sevi, kļuvu pašpārliecināta, ar paceltu galvu gāju tajā biedējošā veikalā (:D) un jebkuras neadekvātās emocijas vienkārši ignorēju. Un tiešām - vai tad kaut kas notika, ka es tur iegāju? kāds mani apēda? nē :)

06.05.2011 15:24 |

Murrra

4838

Reģ: 29.01.2009

Nu man jau pašai arī liekas stulbi,ka bailes ir iet uz veikalu (zinu,tas citiem no malas arī liekas stulbi!!!),cik tad ilgi tā???Tur taču nav nez kādi monstri,kas mani apēdīs vai vēl nezin ko!
Jo tieku līdz veikalam-viss ok!Tad es nez ko sadomājos,viss sagriežas,uznāk stress un man gribas projām no tā veikala!Tā taču nav dzīve..
Kaut kur jau esmu dzirdējusi,ka saka - kur ir bailes iet vai atrasties,tur speciāli vajag iet,bet grūti! (s)
Es pat viena nevaru iziet ārā,visu laiku vajag kādu blakus - tas tiešām ir stulbi!!!

06.05.2011 15:28 |

iipashaaa

1058

Reģ: 24.08.2010

Man ir veģitatīvā distonija vairāk kā gadu jau, sākums bija traģisks, ļoti bija bail satikties ar jauniem cilvekiem vai atrasties kompānijā, kur ir cilvēki, kuri tracina, katrreiz dzēru nomeirinošas zālītes, kad devos uz kādu ballīti pie nepazīstamiem cilvēkiem. Tagad ir palikušas tikai bailes no spilgtās, raustošās gaismas klubos, tas tādēļ, ka nokritu ar epilepsijas paveida lēkmi un tad arī mani piemeklēja veģitatīvā distonija.

Sākumā centos iztikt bez visādam zālēm, it kā sanāca, bet pati vainīga, izjaucu visu līzsvaru, pāredzerot jēgu kādā ballītē :-P viss bija jāsāk no nulles, bet šoreiz ar zālēm! Vienīgais, kas tagad vēl ir palicis no distonijas ir tas, ka nevaru fizisku piepūli lielu "panest", citādāk jau viss ir ok, daudz maz normāla cilvēka dzīve sāk atgriezties, bet tas viss nāk ar laiku, kā mans neirapatalogs saka, viss ir tikai tavā galvā, kamēr ar to galā netiksi un nesaliksi visu pa plauktiņiem, tikmēr uzlabojumus negaidi!

06.05.2011 15:29 |

Sirian

1705

Reģ: 29.01.2009

vēl vajag mācīties sevi JUST. Piemēram, Tu sāc stresot un galvā domas šaudās. Prātā sāc domāt kādu neatbilstošu domu - piemēram, kā pa pļavu lēkā stirniņas. Sirds it kā dauzās no stresa, bet neļauj tam sevi ārēji izsist no līdzsvara. Es pat teikšu - IZBAUDI to iekšējo mutuļošanu, iedomājies, ka Tu to vēro no malas.
Es laikam izklausos nedaudz sick :D
Bet es arī pie fiziskām sāpēm esmu prikola pēc iedomājusies, ka es tās izbaudu. Un paliek vieglāk. Man liekas, filmā Fight Club bija tāda aina, kur tas čalīts otram sērskābi lēja uz plaukstas un lika viņam izbaudīt momentu :D

06.05.2011 15:30 |

kari

Reģ: 29.01.2009

man viss šitais ir pazīstams, tā nu ir veģitatīvā distonija. Nekas nāvējošs tas nav, bet nepatīkami gan un ir tiešām grūti sadzīvot ar tādu kaiti.
Pareizi vien ir , ir jāiemīl sevi, vairāk laika jāvelta pastaigām svaigā gaisā, jāsporto, jānodarbojas ar to, kas Tevi patiešām aizrauj, un tādā veidā no galvas izies visas iespējamie simptomi saistīti ar bailēm utt. Būs grūti, bet ārā pavasaris, nav aiz kalniem vasara , tā kā pats labvēlīgākasi laiks lai šaņemtos meitēn,Uz priekšu, Tev izdosies! :-)

06.05.2011 15:32 |

Murrra

4838

Reģ: 29.01.2009

Es jau cenšos tādā momentā kko citu domāt,nomierināties,bet laikam nav tas bijis pietiekami!
Vairāk man šādas bailes uznāk tieši tad,kad es sāku just,ka man galva paliek dulla,neskaidra (savādāk man to baiļu nav!),bet tas man ir no sprandas,kuru tagad "kārtoju", jo viens skriemelis drusku nospiež asinsvadu!Tad vnk man liekas,ka galva ir nekāda,nevarēšu nostāvēt,stress arī uzrodas.Taču vienu brīdi viss bija tik labi,ka bez problēmām visur gāju un tā...
Es vnk esmu sajūsmā par tiem cilvēkiem,kas spēj saņemties un iet uz priekšu! (l)

06.05.2011 15:34 |

Mardzita Sheep

1668

Reģ: 31.03.2011

Esmu ari gajusi tam cauri...Pusaudza gados,nerunajot,kad bija jasak macities augstskola,svesa pilseta,bet bija draudzenes no skolas laikiem,bet atceros pirmo reizi,kad ar autobusu uz Rigu vajadzeja braukt,teicu draudzenem,ka bail,vinas smejas,domaja,ka akstos... Bet man bija bail pat aiziet uz tuvejo veikalu,tad man liekas,ka tas ir dl,ta,ka dzivoju laukos,bija stingra mamma un ipasi nekur nelaida,bet lasot tagad... Man joprojam ir bailes no jaunas vides, cilvekiem,ari veikala bail no cilvekiem,man kaut ka vienmer liekas,ka visi uz manis skatas un doma,ka es kaut ko zagsu :D Un vel man bail no visa nezinama,piemeram,man riebjas iet uz vietam,kuras nezinu,kur vinas ir utt...BAL.BET NO KA?! Un mani tas ievies bailes,bet es treneeju sevi ieslegt pof***mu... Katram ir sava fobija,manuprat,tas ir nenormals darbs ar sevi.

06.05.2011 15:41 |

Murrra

4838

Reģ: 29.01.2009

Jā,tas ir šausmīgi! (s)
Man atkal to stresu rada tas,ka es jūtu,ka man galva ir neskaidra,tad liekas,ka kājas sāk trīcēt un vēl nezin kas! (s)
Citreiz ok,ieeju veikalā bez emocijām un viss.Kad es eju,darbojos,viss ok - kad man ir mierīgi jānostāv,tad sāk likties viss jocīgi (bet jā,tas arī ar manu sprandu ir saistīts!),bet jāsāk jau ir staigāt uz veikaliem,cik tad var???!!! (s)

06.05.2011 15:48 |

Mardzita Sheep

1668

Reģ: 31.03.2011

Jautajums arpus temas-Tevi gaida randini,bet profila ir-Attiecibas ar savu lieliko.... :-|

06.05.2011 15:57 |

Mardzita Sheep

1668

Reģ: 31.03.2011

tb lielisko

06.05.2011 15:57 |

Murrra

4838

Reģ: 29.01.2009

Vairs nav lieliskā,tagad ir randiņu laiks :-)

06.05.2011 15:59 |

Mardzita Sheep

1668

Reģ: 31.03.2011

SK (t)

06.05.2011 16:02 |

Murrra

4838

Reģ: 29.01.2009

Vēl tik tagad jāsaņemās iziet vienai ārā,jo septembrī tomēr jāatgriežas studijās,kur būs daudz cilvēku,jābraukā ar sabiedrisko transportu,pašai jāiet uz veikaliem (s) Uhhh... (t)

06.05.2011 16:04 |

Keita

657

Reģ: 29.01.2009

Pazīstama lieta! Arī man vairāk kā gadu ir VĢ. No sākuma nesapratu , kas ar mani notiek..domāju kāda nopietna slimība, pēc tam aizgāju pie ārsta un viņš man pateica , ka man ir VĢ. Sākumā bija grūti, bailes no transporta līdzekļiem utt. Bet ir jāstrādā ar sevi - no zālēm uzreiz atteicos un antidepresantiem.
Tagad jau ir daudz labāk... jāiemācas sevi kontrolēt.

06.05.2011 16:11 |