pedagoga izglītība. kur?

Ir vēl LU, RPIVA, Daugavpils, Rēzekne, bet saprotu, ka tas nav tavs LV gals.
Domā pati, ko tu vēlies, bet teikt varu vienu, izvēlies to novirzienu, kur dod profesionālo augstāko, nevis akadēmisko, jo, piemēram, bakalaurs pedagoģijā - kur tu strādāsi, ko tu mācīsi? :-D

Zinu daudzas,kas LiepU mācījušās pedagoģiju. Man gan ir grūti saprast kā ko tādu var gribēt mācīties,bet cik zinu no tām,kas pabeigušas,visas ir apmierinātas. ;-)

Oooo.. LV situacija tu gan baigi drosmīgā esi, lai par skolotāju mācīties!!! Tikai iesaku kaaartīgi apdmā specialitāti - papeti cik daudz stundu varēsi pasniegt - vai vsp varēsi sev kaut vai vienu slodzi nodrošinat! :) Mana mamma arī ta izdomāja paņemt un par skolotāju - bet ļoti nožēlo, jo viņa māca divus priesmetus + vēl 1-4 klasi un viņas skolā tapat maza alga viņai, jo savākt stundas ir ļooti grūti!

Pirmsskola ir vsp visstulbākais ko vari darīt - tu tur neko nenopelnīsi - tur ir tik maza alga, bet tik liela atbildiba! Es tev varu garantēt, ka nostrādajot pusgadu, tu sev tā sabojāsi nervus, ka nožēlosi, ka to aizgāji darīt!

Ja tiešam gribi but skolotājs tad ņem lielos prieksmetus - matemātika, valodas, eksaktie - lai tu vari sev slodzi savākt un nodrošinat sevi...


Tici man pedagogs nav nekāds sapnu darbs - tur 80% darba ir birokratija, papīri, papīra gala + vēl mazajiem bērniem ir kaprīzi vecāki! Mana mamma vnk nevar to izturet, bet jāstrādā jau ir!

Ja tiešam gribi strādat ar jauniešiem tad labāk sakumā piesakies kāda brivpratigajā darbā, piemērām vasaras nometnē pastradā, vai kādā sociālā palīdzības programmā iesaisties --- lai vismaz zinātu vai spēj šādu emocionālo slodzi izturēt! ;) Neriskē uzreiz mesties studēt...

Pašlaik rakstu bakalura darbu pedagoģijā. Nekas viegls nav (t)

Draudzene mācās RPIVA pirmsskolu, viņa ir sajūsmā un jau divus gadus strādā paralēli savā noazarē, viņai tiešām patīk tas, ko viņa dara. Par pedagogu tik tiešām ir jāmācās tikai tad, ja esi pārliecināta, ka to vēlies.

Manā gadījumā - man būs profesionālais bakalaurs, sāku studēt tikai un vienīgi tāpēc, ka darbojos mākslas jomā - LMA nevēlējos stāties, iestājos vizuālās mākslas pedagogos ar pārliecību, ka skolā jau nu nekas nestrādāšu. Esmu aizvadījusi kopumā 8as prakses un tieši pēdējās prakses laikā sapratu, ka vēlos strādāt sākumskolā - attiecīgi piemācīšos klāt sākumskolu, jo pamatskolā strādāt varu.

Ar pamatskolniekiem jau kā ar pamatskolniekiem - visas tās pusaudžu krīzes mani nevilina :-D

Želejkonča, nu tu gan sadramatizēji situāciju :-O

Protams, slodzi "savākt" ir grūti, bet nu ne jau tik! Un jā, lielāka daļa pedagogu manā vecumā strādā vairākās skolās, vairākos darbos, slodze ir pamatīga, bet atalgojums krietni lielāks par tiem, kas tikai čīkst un brēc, ka alga maza. :-P

Personīgi man piedāvāja darbu lauku skolā ar 6ām stundām nedēļām - nekas tas nav, bet, ja tajos laukos būtu iespēja nodrošināt sevi vēl ar kādu darbu, es neatteiktos, kaut tikai pieredzes dēļ.

Nuuu es gan redzu to situāciju no iekšienes! Mamma jau 10 gadus strādā. Algu mazina, premijas mazina, bet atbildība tā pati! Prasību ļoti daudz.... Daudz darba jāveic mājās! Tev kā zīmēšanas skolotajai tā nebūs, bet citiem priekšmetiem ir tik daudz jagatavojas - konspekti, plāni, materiāli, visādi izdevumi, vieglie, videjie, sareģītie, javeido visādas bezjēdzīgas darba mapes, metodiskās atskaites, japilda visādi ežurnāli, parasti žurnāli, jālabo mājasdarbi, jātaisa ieskates, kontroldarbi, jāveido dažādās metodēs uzdevumi, projekti jāuzdoz, jāņemās ar kavētajiem, jārīko konsultācijas, mammai katru dienu zvana sīko vecāki - vnk nenormāli tas ir! Jārisina visadas iekšeja sproblēmas, sūdzības, mazie bērni te zog, te kaujas, apsaukā, sūdzās... Āāāāā.... Kad viņa stāsta - tas ir nereāli!!!!! NMazajā klases berni nāk mācīties dažados līmenos - citi jau rēķina, citi pat burtus nepazīst, bet prasības vienas! mammai klase veins puika čurā biksēs katru dienu - kas maina vinam drebes??? Mamma!!!!!!!!!!!!! Un viņa pat neko nevar izmainīt, jo nav tiesību neko aizrādīt vecakiem vai pieprasīt! Vāks vnk... Es vsp esmu šoka, ka kāds kaut ko tādu vēlās strādat!


Vismaz ja ir tik apnemigs cilvēks jaizvēlās normāli priekšmeti, vislabāk ja var privāti vēl pasniegt! Mamma māca kultūras vesturi - pirms gada vai diviem pamainija so priekšmetu uz kulturoloģiju - viss jagatavo no jauna, visi darbi, plani + tgd tikai viena stunda nedēļā nevis divas! Nu vājprats...

Bet mana mamma strāda parastā rajona skolā. Varbūt ja tiek strādat kāda krutā ģimnāzijā kur pavisam cits kontingents un līmenis - tur pat algu aprēķina savādāku koeficientu, un lielākas piemaksas un premijas par to vien, ka tā ir gimnāzija! Tad tur gan varētu but duadz saulaināk... Bet tādas vietās grūti jaunam pedagogam iekļūt - tur savējie turās cik var!

Aaa un lai tu strādatu vairākās vietās ir normāli jāielien stundu metodiķei kas taisa sarakstu, lai tev uztaisa tādu sarakstu ar stundam lai tu paspēj kaut kur citur pastrādāt! ;) Tev var tādos laikos salikt stunda, ka neko nevarēsi... Un arī atkarīgs no ģeografiskā novietojuma - vai vsp spēj izbraukāt starp skolām... ;)

Ja ir velme, ej uz mācies.

Manā sirdī skolotājas profesija ir pirmajā vietā, un esmu iemīlējusies savā darbā. Redzēt kā bērni mainās, gūst panākumus, iemācās kko, piedalās konkursos utt ir neaprakstāmi. Kaut arī skolā esmu 4 gadus, katru izlaidumi man tirpas skrien pāri.

Ja tu ieguldi sevi 100% un tiešām gatavojies stundām, veido tās interesantas redzēsi arī bērnu velmi pie tevis mācīties.

Runājot par darba neesamību tā nu nav, slodzi noteikti var savākt. + vēl tā pat ir piemaksas. Darbs vidēji beidzās 3jos. Ir ļoti daudz plusi.

Es tikai par (l) (l) (l)

Atbilde nebūs par studijām, bet algām. Ļoti daudzi skolotāji sūdzas par to, ka maz pelna, taču tad, kad pajautāju par viņu algām, biju patiesi pārsteigta. Kādā 350 skolēnu skolā mazākā alga skolotājam bija 500, taču skolotāji vēlējās vēl vairāk. Un patiesi kaitina sūdzēšanās par lielo gatavošanos stundām, atvainojos, bet lielākā daļa skolotāju tikai nostāsta to, ko gadiem atkārtojusi, svešus m.d.liekot labot vecāko klašu skolēniem.

Par to ielīšanu metodiķei, pilnīgas muļķības, visi saprot, ka cilvēks grib pēc iespējas vairāk saņemt, es strādāju 2 skolās un nekad nebija problēmas savienot mācību sarakstus. Vnk augustā jāpasaka kuras dienas kurā skolā strādāsi ;-)

Par algu teikšu tā katru dienu strādāju līdz 3-4, ar visu labošanu, gatavošanos un konsultācijām, saņemu vidēji 400Ls. Domāju, ka tas ir normāli. Ja būtu velme var vēl audzināmo klasi paņemt tas +50Ls un pulciņus ;-)

+ ģimnāzijām ir tāda pati tarifikācija kā valsts ģimnāzijām un vidusskolām. Pati esmu tikai 22 gadus jauna un strādāju ģimnāzijā, lai tur tiktu strādāt caur paziņām nepielīdu, ar direktoru nepārgulēju :-D :-D vnk nosūtīju CV kurā nebija mega darba pieredze + vēl biju studente.

Nu es redzu ikdienā --- jāstrada ir daudz. ;) Jagatavojas arī daudz. Un tos 500 Ls savāc strādajot vairāk nekā vienu slodzi. Un arī atkarīgs no skolas. Es gan nesaprotu kada starpība vai pasniedz maza rajona skola vai ģimnāzijā ka atškiras pamata algas likmes, bet ta ir ... Ka jau LV! ;)


Jebkura gadījumā ka jau teicu ---- viss atkarīgs no ta KO pasniedz, KUR strādā, KĀ iekļausies pārējā kolektīva un vai patiski priekšniecībai...


tomēr ieteiktu pastradat vasarā kādā nometnē vai iesaistīties brīvpratīgi programmā kada, lai vismaz redzetu kāds ir darbs ar bērniem! jo ne vienmēr tas kā mēs to iedomajamies un redzam no malas - sakrit ar to ka ir patiesībā! Teikt jau viegli, bet mes nezinam kā ir kad stāvi klases priekšā!


starp citu mamma arī domāja ka par skolotāju vegli stradat, kad veda mani uz skolu - likās ka būs labs darbs - tāpēc aizgaja macīties, bet njā - but otra pusē ir savādak!

Strādāju bērnudārzā. Darba laika dēļ vien būtu tur gatava strādāt visu mūžu. Zinu ar to, ka manam bērnam būs vieta bērnudārzā, jo tā man pienākas kā pedagogam. Mācījos LiepU – budžetā bez problēmām, arī nekas grūts nav, nekādi stresi un slodzes... Viegli. Ar vecākiem prblēmas pagaidām nav īpašas bijušas, bet ir izveidojušās draudzības, labas attiecības un 1x pat mīlestība :D (bet ne ar kāda bērna tēti)
Alga kādreiz bija 300, tagad uz pusi mazāk, bet nu... man ļoti, ļoti patīk

Ja ir svarīgs budžets-Rēzeknē un Daugavpilī tas ir reāli, Rīgā, tikai pirmajā gadā, jo nākamjos atstāj maksimums 3 budžeta vietas, vismaz soc. ped. + ik pa laikam uzpeld informācija par soc. ped. kā profesijas slēgšanu..\
Un Rēzeknē mācījās drauga māsa, viņai ir labas atsauksmes, tiesa, centīga arī bija.

Oi, kāda atsaucība.
Man pašai mamma jau 25 gadus strādā bērnudārzā, situāciju un algas zinu.

Mans mērķis ir iegūt pedagoga izglītību un bīdīties pēc tam uz priekšu, negribu apstāties pie skolotājas darba un viss. Tā kā pašai saista māksla un ir jau izglītības mākslas jomā, tad domāju arī par to kā to visu savienot.

Daugavpils Universitāte ir labā līmenī! Man draudzene tur tūlīt iegūs bakalauru, viņas sapnis arī ir būt par pirmskolas skolotāju. Bet nu tur tiešām ir jāmācās un darbu pāri kaklam- jāraksta darbi, jāada, jātamborē, jāzīmē, vārdu sakot, apgūst visu, kas ir nepieciešams, šāi nozarei. Saka, ka tik un tā ir ļoti interesanti.
Dzīvo kojās, kuru cena arī ir pieņemama, un atrodas apm 7 min. gājienā no pašas universitātes.

želejkonchinja - tik ļoooooti jau pārspīlēt arī nevajag :-D ...
es arī to visu esmu papētījusi (tā pamatīgi) un izbaudījusi no iekšienes :-D ....
2. līm. augstākā man ir sporta pedagoģijā... šobrīd (kamēr vēl turpinu mācīties) strādāju pirmskolā par audzinātāju.... strādāju jau DAUDZ vairāk kā pusgadu... ar nerviem un visu pārējo man viss ir kārtībā:-D.... nesūdzos, patīk....ar algu par savām 8-10 darba dienām mēnesī esmu ļooti apmierināta! :-) ... un bērniem vecāki arī nav kaprīzi, iedomīgi utt.

atvaino... bet... Tavai mammai- vienkārši nav paveicies :-/ ... vai arī - tā "līdz galam" nav viņas profesija.

un šobrīd izglītībā ir sistēma - "nauda seko skolēnam"... tāpēc ir tās atšķirības starp algām lauku, mazpilsētu un lielākās skolās...
alga tiek vairāk vai mazāk maksāta pēc skolēnu skaita, sekmju/zināšanu līmeņa, skolas prestiža utt., utt..... nu apmēram tā...
Man vairāki draugi strādā par pedagogiem Rīgā un viņu algas atšķiras.

Jelgavā arī ir ļoti reāli tikt un noturēties budžetā.

Tā kā vēlies arī par mākslas līniju, varu sniegt nelielu ieskatu.
Par studiju slodzi - personīgi man 3.kursā bija visgrūtāk, protams, pati biju ielaidusi kā jau studente :-D bet tā nenormālā mācīšanās, darbu rakstīšana pa naktīm, plus vēl visi praktiskie darbi - gleznošanas, kompozīcijas, dizaini, kur nenormālos apjomos darbi jātaisa. Protams, var jau izdarīt uz ķep ļep, bet tas nebija mans mērķis, darīju tā, lai pašai patīk. Semestra laikā bija jāuzraksta 6 prakses atskaites visas no nulles, ar stundu plāniem utt. Jāada, jātamborē, jāizšuj - viss vienā semestrī. Tie bija laiki, kad dienā izdzēru minimums 5as krūzes ar kafiju :-D

Tgd rakstu bakaluru, sāku darīt visu laicīgi un esmu apmierināta ar rezultātu.