solījumi?

patreiz esmu tādā pat situācijā..Zinu,ka gaidu to,ko patiesībā nemaz nesagaidīšu!bet tomēr,katru reizi,kad tiek apsolits,noticu.. :-/
tikai tad,kad pati apzināsies,ka tie ir un paliks tikai tukši vārdi,viss mainīsies..
Ir cilvēki,kuri nemaz negrib pievilt,viņiem vienkārši tā sanāk!
Es ,lai cik egoistiski,tas neskanētu,cilvēkiem bieži tā arī saku,ka neko neapsolu,bet ne jau tikai ,lai izvairītos no atbildības,bet arī tāpēc,ka ne vienmēr zinu vai spēšu apsolīto izpildīt!
solījums tas ir parāds,un man ar tiem,kas parādu nevar atdot pēdējā laikā vairs nav pa ceļam...

Cik pazīstama situācija!!!
Bija man puisis,kas arī bieži visu ko solīja vai vnk tādi ikdienišķi teikumi-tad un tad satiksimies,tad un tad iesim tur u.tml. Protams,bieži vien nekas no tā nenotika,jo bieži kkas visu izmaisīja!Es vnk burtiski no dusmām vārījos. Kā rezultātā nācās puisim pārmest to (lai gan bieži jau apstākļi tieši izspēlēja visādus jokus ar mums!),lai gan zināju,ka viņš cenšas.Citreiz pat teicu-nesoli,ko nevari izdarīt. Lai arī cik jauks un mīļš cilvēks viņš man bija,es vnk nespēju vairs viņam ticēt,ka solītais tiks izpildīts-skumīgi....
Lai gan,arī man bija tā,ka katru reizi jau,ka solīja-es tomēr tam ticēju,ka būs viss ok,lai gan sirds teica-atkal nebūs (s)
Rūgta pieredze man arī bijusi! Beigās vnk no šī visa noguru,lai gan zinu,ka puisis nebija ne pie kā vainīgs (s)