vegetativa distonija

"jā tā būtu slimība, tad tā būtu ārstējama ar zālēm" vai šajā frāzē ir kaut nedaudz loģikas? ja cilvēkam ir kāda slimība, kurai nav nekādu zāļu pagaidām, tad tā nav slimība? :D

piekritīšu komentāriem, ka ņirgājas un sauc par vājiem citus tie, kuri paši un kuru tuvie cilvēki nav ar to saskārušies.
un ne jau vainīga ir cilvēka nespēja savākties.
sīkāk neiedziļināšos. un, nē, pati no šādas problēmas neciešu.

Man drīzāk to veģetatīvo distoniju gribas saukt par hiperemocionalitāti. Ja mums parastiem cilvēkiem tikai ļoti lielā stresā sāk palikt fiziski slikti, tad viņiem pat pie neliela stresa rodas simptomi.
Visi ārsti saka vienu un to pašu- vaina ir galvā, cilvēks pats sev ieskaidro, ka ir slims. Tāpat ir lasīti raksti, ka vegētatīvo d. ir izdevies uzveikt, mainot dzīvesveidu un neuztverot to, kā slimību.
Citiem vārdiem- varbūt dzīvē ir pārāk daudz stresa, kas ir nokaitējusi nervu sistēmu līdz tādam stāvoklim, ka katrs sīkums izraisa sirdsklauves?
Man liekas, ka tur vajadzīgs psihoterapeits + kāds hobijs, kas rada lielu, pozitīvu emocionālo lādiņu (jebkas, kas cilvēku pozitīvi sajūsmina)+likvidēt visus stresa cēloņus (ja pretīgs šefs, meklēt citu darbu, ja sliktas attiecības ar kādu citu cilvēku, tad pārtraukt kontaktu, utml.).

Man drīzāk to veģetatīvo distoniju gribas saukt par hiperemocionalitāti. Ja mums parastiem cilvēkiem tikai ļoti lielā stresā sāk palikt fiziski slikti, tad viņiem pat pie neliela stresa rodas simptomi.
Visi ārsti saka vienu un to pašu- vaina ir galvā, cilvēks pats sev ieskaidro, ka ir slims. Tāpat ir lasīti raksti, ka vegētatīvo d. ir izdevies uzveikt, mainot dzīvesveidu un neuztverot to, kā slimību.
Citiem vārdiem- varbūt dzīvē ir pārāk daudz stresa, kas ir nokaitējusi nervu sistēmu līdz tādam stāvoklim, ka katrs sīkums izraisa sirdsklauves?
Man liekas, ka tur vajadzīgs psihoterapeits + kāds hobijs, kas rada lielu, pozitīvu emocionālo lādiņu (jebkas, kas cilvēku pozitīvi sajūsmina)+likvidēt visus stresa cēloņus (ja pretīgs šefs, meklēt citu darbu, ja sliktas attiecības ar kādu citu cilvēku, tad pārtraukt kontaktu, utml.).

Izlaidība nekas vairāk, tikai cenšas sev pievērst uzmanību, lai pažēlo :-D

jā gūglē skatoties tiešām secinu ka man arī ir, un var atrast pa pazīmei kas jebkuram cilvēkam kādreiz piemīt :-D tad jau visi mēs, ak nabadziņi, nevaram dzīvot šajā ļaunajā pasaulītē :-D sviests :-D

PinkCandy - tu esi jocīga :-D
Nevajag jau visu googlē salasīties, tur arī ir daudz tāas informācijas , kura nemaz neatbilst.
Ja man tāda nebūtu es aŗī drošivien domātu kas tās par muļķībām, bet tomēr...
Tur neiet runa par k-kādu pažēlošanu vai nē, bet gan par reālām sliktām fiziskām pašsajūtam, kādas ir no jebkuras slimības. Tas, ka cēlonis nav radies tā ka parasti - tas nav nekāds iemesls lai teiktu ka tā nav slimība un ka ta piemīt cilvekiem, kuriem vajag lai viņus pažēlo. Nu c'mon, padomā ko saki ;-)

tām, kas te balstās uz gūgles sniegto informāciju ieteiktu pārāk hiperaktīvi nevīpsnāt par to ko pašas nav izjutušas. der arī atcerēties, ka viss par ko mēs smejamies, kādu dienu var piemeklēt mūs pašus un tad nu tās runas par "nespēju savākties" būs gaužām nevietā...

zinu jau zinu par ko temata autors runā. negribu to vairs piedzīvot atkal, bet atklāti sakot - arī nebaidos vairs. man tas bija grūts posms, bet tā pārciešana ļauj palikt krietni stiprākam, tādēļ savā ziņā - tas ko saucam par slimību reizēm rada veselīgas sekas. nu tā ir tāda interesanta lieta, un tik tiešām tā arī ir - it kā esi vesels, bet tie visi trakumi kas uznāk.. un tā tik tiešām bija REĀLA kontroles pazaudēšana. tam, kas to nav piedzīvojis, to nekad nesaprast. kā ar to cīnīties? vienkārši. ATZĪSTI SEV, no kā tu baidies. esmu pārliecināta, ka tā slimība ir tikai un vienīgi paniskas bailes. nevēlos atklāt, no kā tad man bija bail, bet man tas bija tikai viens vienīgs iemesls. katram pašam jāizdomā, kā beigt baidīties, tad arī slimība pazudīs. galu galā pēc statistikas datiem visbiežāk ar šo slimību slimo sieviete, jauna, aizdomu pilna. lai tev bucmulitis veicas ar šī posma izdzīvošanu - zini, ja būsi pret sevi godīga un gribēsi sev palīdzēt, tad kādu dienu tas viss tevi atstās, un pāri vien paliks atmiņas par laiku, kas tevi lauza, bet patiesībā darīja stiprāku! ;)

Es noteikti nevipsnaju par so slimibu-pie mums tiesam daudzi cilveki slimo ar vegetativo distoniju! :-(
Es ieteiktu nostiprinat sevu imuno sistemu,dzivot pec iespejas veseligak,tad bus vieglak parvaret grutibas,kas saistitas ar so slimbu!Turies! :-)

Parakstos zem katra Chantelles vārda! :-)

Nu, varbut arī šķiet smieklīgi, ja neesi ar to saskāries, bet, jā, man šo diagnozi ir uzstādījis ārsts un ar to tiešām nav viegli sadzīvot, jādzer gan medikamenti, gan radikāli jāmaina dzīves veids kāds piekopts pirms tam, jo tikai un vienīgi tas var pie šāda iznākuma novest!

Un smieties tur nav par ko, jo šīs panikas lēkmes, kas nāk virsū, liekas, ka sirds lec pa mut laukā, piemēram, tad lēkme, kad nokritu ar krampjiem un putām uz lūpām arī pieder pie šīs smieklīgās jūsu neslimības un arī izraisa tikpat lielu devu smieklu???

Gudri māk dirst tikai tās, kurām nav nācies ar to saskarties un nedod Dievs, ja būs tai ellei jāiet cauri!

Bucmulitis, neuztraucies man tulit būs gads riņķī ir bijuši mēneži, kad gandrīz nevienu medikamentu nelietoju un biju labi jau atkopusies, bet nesen sanāca fiziski pārpūlēties un tas atkal izsita no ierindas un viss sākās no sākuma! Bet neuztarucies iemācīsies ar to sadzīvot un ar laiku no tā tiksi vaļā :-)

PinkLady, tu esi stulba. (e) Daudziem cilvēkiem tā ir problēma, bet tu ņirgājies. Tā nav izlaidība, tik tālu cilvēku ir novedusi dzīve, ikdiena, darbs, nepārtraukts stress vai neapskaužams dzīves ritms. :'-(