Man tikai gribās kādam izkratīt sirdi par manu šī rīta sāpi:
šodien man ar draugu aprit gads kopš esam kopā, sarunājām, ka sarīkosim jauku vakaru, uzdāvināsim viens otram dāvanas u.t.t. Viss sākās šorīt, kad viņš izdomāja, ka labāk pasniegt dāvanas no rīta, nekā vakarā, jo viņš nevarot sagaidīt, ko es viņam esmu sarūpējusi.
Izrādijās, ka es esmu pēdējā stulbene, jo es kā tāda aptēsta nedēļas meklēju viņam piemērotu dāvanu - nopirku džemperi un apakšveļas kompelktu, visu kā viņam patīk un pagatavoju paštaisītas konfektes, zem katras paslēpjot zīmīti ar mums kopīgām atmiņām. Savukārt, ko es atradu savā dāvanu maisiņā - trīs krēmus sejai, pasūtītus no interneta veikala.
Labi, ka viņš aizgāja jau uz darbu un es vēl nepaspēju rīta agrumā visu aptvert.
Esmu tik nikna, man vienkārši ir tādas dusmas uz viņu un uz sevi, ka es kā pēdējā muļķe skraidīju apkārt, neēdu pusdienas, atprasījos ātrāk no darba, lai tikai visu varētu sarūpēt, bet ko šis - uzdāvina krēmus pret novecošanu.
Gribās viņam iesist ar kaut ko. Pats labākais tajā visā ir tas, ka viņš vēl paguva pieminēt manu bijušo, kurš man reiz uzdāvināja karotes, šobrīd man liekas, ka karotes bija ļoti forša dāvana, kaut agrāk tā nešķita.
36
