ahh :/

Ja gribi būt viņa "plāksteris" tad tik uz priekšu!!!! ;-)

viņš pats saka, ka negrib mani izmantot un grib lai viss ir pareizi..
un no vienas puses mani tas kaitina :-D

Ja attiecības viņam bijušas kkādu 1 nedēļu un for fun-tad uz priekšu.Nekādas lielās sirdssāpes viņam nav.
Taču,ja tās attiecības ir bijušas ilgas un nopietnas,tad gan visticamāk,tu būsi tikai mierinājums...

Nu ar mani ir tā,ka ar savējo sāku satikties kad viņš tikai kādus 3,4 mēn.bija brīva vīrieša statusā... Bet pirms tam viņam bija 4 gadus nopietnas attiecības..
Bet nezinu.. brīžiem bail no tā,ka viņš nav ticis galā ar savu iekšējo pasauli :-/
Man liekas nav tik viegli uzreiz atgūties no attiecībām,kaut kas jau vēl pa galvu maisās,kamēr norimst..

Nav kur steigties,lēnītēm visu.. :)

Vari cerēt uz plākstera lomu, ja tikai viņš pats būs gatavs!

tur jau tā lieta, ka viņš negrib sāpināt ne sevi, ne mani tāpēc pateica, ka vēlas pabūt viens un savākt sevi. teica, ka viss būs labi, ka nepazudīs utt, bet viņš pat nepajautā kā man iet un ignorē mani pavisam..tāpēc nesaprotu, ko viņš domā :-/

Nogaidi kādu laiku. Tad kādu vakaru uzraksti, varbūt piedāvā aiziet uz kino. Pasaki, ka nopirki 2 biļetes, sev un draudzenei, bet draudzene pēkšņi netika..

Nu ja cilveeks ir skaidri pateicis ka veelas palikt viens tad logiski nee.

Nu protams tu vari bezjeedziigi liimeeties klaat un jukt praataa.

tiešām tagad pirmā viņam nebāzies virsū, tas ir pašsaprotami, ka vajadzīgs laiks (t)

es jau nebāžos.. tikai negribas, lai viņš par mani aizmirst..
bet nu šobrīd noskaņojos uz pozitīvas nots, nezinu cik tas ir pareizi, bet vismaz labāk jūtos ;D

Attiecības izjuka tādēļ, ka Tu viņam patiki vai vienkārši izjuka? (t)

Jēzus.točna mans gadījums...tikai mans puika ir jau mazliet ticis pāri tam visam :-) un viņš ir totāli atkarīgs no manis :-D
stāsts ir garš un ērkšķains - dēļ šī cilvēka raudāju kā nopērta,bez elpas, negulēju naktis.....
tagad esam ļoti labi draugi , super (l)

iesaku tev - pagaidi, ļauj viņam attapties ...esi viņam blakus, kad vajag izkratīt sirdi un izpalīdzi...vispirms sadraudzējies ar viņu pa īstam un tad tik domājiet par kopā būšanu ;-)

tur jau tā lieta, ka mēs šobrīd nekontaktējamies, ne sarakstamies un kur nu vēl satiekamies :-/

ja viņš atrakstītu un pajautātu kā man iet, vismaz zinātu, ka vēl domā par mani.

ej nu saproti tos vīrišķus! :-D

Ko tieši tu nesaproti vīriešos?! Tur viss ir skaidrs, nevajag domāt, kā sievietei un viskkofuntierēt un cerēt par regulāru uzmanības izrādīšanu, ka viņš ir skaidri un gaiši pateicis, ka vēlas pabūt viens. To tas arī nozīmē - pabūt vienam!!
Ar sievietēm jau ir tā - tik līdz tu saņemši kādu uzmanību no viņa - visdrīzāk pati neliksies mierā, dosi uzmanību pretī un tā tālāk! Šobrīd tas ir tieši tas, ko viņs nevēlas.
Liecies mierā. Ja patīc viņam, neaizmirsīs..

ja jau viņam tik ļoooti patiktu, tad sen būtu kopā, nevis stāstītu kaut kādas atmazgaas

Ja vīrietis tā ir pateicis, tad ir divi varianti- vau nu tā tiešām arī ir vai arī otrs- vīrietis ir tik tolerants, ka nevēlas Tevi sāpināt, tieši pasakot, ka nevēlas veidot attiecības.

Liec viņu mierā, nopietni ;-) Pati pēc tam mocīsies ar vīrieti, kas ilgojas pēc bijušās! Arī slikti.

Mēs visi esam viens otram plāksteri.Reti kurš ir pilnībā brīvs.Lielākoties mēs vai nu esam attiecībās vai no tām atkopjamies.
Es saku,ka vari cerēt.

Labi, padalīšos ar savu pieredzi šajā jautājumā. Man ir identiska situācija. Augustā iepazinos ar kādu vīrieti, kuru pameta draudzene pēc 8 gadu nopietnām attiecībām. Bija pagājuši, šķiet, 5 mēneši. Nedēļas divas viņš man izrādīja nemitīgu uzmanību, tikāmies, līdz viss aprāvās un viņš godīgi atzinās, ka netiek pāri, jo to meiteni dievināja, turklāt saprata, ka grib atpūsties, pabaudīt brīva vīrieša statusu. Bet. Tajā pat laikā viņš man regulāri zvana, liek par sevi manīt, esam pat novembrī gājuši uz tikšanos, bet nekas nesanāk. Apsveica Ziemassvētkos, Jaunajā gadā, tikko dzimšanas dienā, pirms dažām dienām zvanīja un teica, ka grib satikt, bet es atteicu. Izrunājāmies pa telefonu, viņš tiešām netiek ar sevi galā. Viņam velk pie manis, bet tajā pat laikā viņš nespēj tikt galā ar savu pagātni.

Citreiz jau es neticu, ka esmu viņam tik svarīga, gribētu, sen jau būtu mēs kopā. Bet no otras puses- vaļā arī nelaiž. Es vairāk par to nedomāju, esmu pieradusi, ka viņš tāds jocīgs.

Bet nu ceru, ka mūsu pēdējā saruna tam ir pielikusi punktu. Mani sāpina šāda attieksme, bet vīrietis ir lielisks un, lai kā arī man patiktu, es saprotu, ka kopā mēs nebūsim.

Tā lūk :-)

Blansa, man ir ljoti lidzigs gadijums ar puisi, kurs izskiras no draudzenes pec 8 gadiem! Varbut mums ir viens un tas pats? :) Kas vinjs ir?

Piekrītu not_for_sale