kā jūs iepazināties?

Soranty*
man jau liekas, ka tas tagad ir modē :D

un jā tas ex bija mana tagadēja vīrieša paziņas,laikam arī tas bija liktenis,ka biju kopā ar to ex puisi,lai satiktu savu mīļoto. (l)

Tagad ir jāiepazīstas tā,lai ir kauns,,tad var atrast savu īsto :-D :-D :-D

Nu mani kaunināja un kaunina veljoporjām, bet man ir vienalga :-P

Iepazināmies internetā vienā spēlē , viņš sajauca mani ar vienu meiteni , kurai līdzīgs niks kā man :-D tā nu paprasīju viņam skype niku , un tā runājam pāris naktis un sanāca tā kad viņš mēroja pusLatviju, lai tik satiktu mani , un lai pārliecinoties , kāda esmu dzīvē :))
Un dīvaini ir tas ka ex dzīvo mana drauga pretējā mājā :D Liktenis? (l)

vienīgais pozitīvais, ko varu pateikt ir, ka reiz, kad biju ļoti maza, mana vecvecmāmiņa pateica: "Bērniņ, tev ar 5 veiksies." atcerējos vienmēr, jo man dzimšanas diena 5tajā, bet, ja tā padomā... mans draugs ir dzimis 5.maijā, dzīvo 5.mājā 5.dzīvoklī :D

Chupse, par to 5!!!
pastāstīšu savu stāstāmo.. kad biju maza, mana vectēva māsa lietuviešu radu saietā man vienreiz pēc maniem cipariem [dzimšanas datumu, laiku utt] tur kaut ko "zīlēja" un tieši teica ka esmu dzimusi pieciniekā, kas esot laimes, veiksmes un laulības skaitlis(attiecību utt)..
tā kā būs man jāsāk tam noticēt.. :-)

re kā :)
tad jau man arī jātic, ka būs īstais :-) (l)

Draugiem.lv. :-D Bet visu līdz galam es arī nekad nevienam neesmu stāstījusi - tas lai paliek starp mums |-)

Mācījāmies vienā skolā, bet pārāk labi pazīstami nebija. Viņš bija vienas no manām nu jau Ex draudzenēm draugs/tusiņu čoms (bet kā izrādījās vēlāk, ka viņa bija uz kaut ko vairāk cerējusi). Tā nu es viņam 18mitajā dzimšanas dienā uzrakstīju baigo apsveikumu (vairs neatceramies,kas tur bija, diemžēl), bet ar to arī viss sākās un nu jau esam kopā vairāk nekā 4rus gadus (l)

Es ar savu vīru iepazinos fakultātē. No sākuma uzaicināju draugos, pēc pāris mēnešiem viņam uzrakstīju un viņš mani uzaicināja uz kino. esam kopā jau tieši 5 gadus, šodien būs svinības, precējušies jau gandrīz 3 gadus.

Pārsvarā esmu iepazinusies internetā, universitātē, rindās uz kaut kurieni, tas nav interesanti. Labākā iepazīšanās ar apbrīnojamu vīrieti, kurš noteikti būs mans, bija valodu dēļ. Bijām abi kopā vienā pasākumā, kur kādu 30 cilvēki skatījās filmas igauņu valodā, bet ar TITRIEM, žēl, ka somu valodā. Es nezinu nedz vienu, nedz otru, tāpēc nolēmu, ka jāatrod vēl kāds, kurš šīs valodas nepārvalda, 2 rindas aiz manis sēdēja kāds vīrietis, pie kura vienkārši pienācu un palūdzu sēdēt līdz brīdim, kad filmas beigsies. Sākām pļāpāt un viņš pat naktī atrada manu numuriņu viesnīcā, lai atnāktu ciemos un turpinātu sarunu.

tetovēšanas festivālā

Hmm...interesanti bija :)
Es patiku ļoti vienam puisim, viņš mani uzaicināja Jāņos uz balli, atbrauca man pakaļ uz mājām, es biju paņēmusi līdzi draudzeni un viņš draugu. Tas draugs tajā vakarā baigi lūrēja uz mani, man jau vai neērti palikās :D Bet tad viņš mani uzlūdza uz deju, dejojām, pļāpājām, smējāmies un te pēkšņi no viņa mutes: "Tu man patīc, bet es neiešu draugam stāties ceļā!" Es biju mēma, tikai pasmaidīju :) Un ar to puisi es neko vairāk nedomāju, kā tikai vienkārši draugi. Baļļuks beidzās, atveda mājās,visi atvadījāmies!
Pēc divām dienām man sākās autokursi, tā puiša draugs mani atrada dr.lv un uzrakstīja vēstulīti, no tā arī viss sākās :D Pa kluso satikāmies, jo viņš tiešām negribēja draugam stāties ceļā, bet beigās saprata, ja nestāsies, tad es arī varu nebūt viņa meitene! Un tā mēs esam kopā jau 2,5 gadus (l)

Sākšu ar maniem vecākiem! :D Arī kojās, kad dzīvoja, tētis gāja uz vārda dienu pie manas mammas, kuru nemaz nepazina! :D Pareizāk, mammas istabas biedrenes puiši gāja ciemos un paņēma tēti līdzi! Nu jau 25 gadi kā precējušies! (l)

Es iepazinos klubā, pirmajā vakarā zināju tikai vārdu, bet forši izdejojāmies, pēc kāda laika satiku atkal viņu klubā, tad jau apmainījāmies telefona numuriem, pēc tam viņš aizgāja jūrā, aizsūtīju apsveikumu dzimšanas dienā un viss, kad viņš atnāca mājās, pats uzmeklēja mani, pa vidu bija daži nepatīkami momenti, kamēr viņš bija jūrā, bet, kad atgriezās, atkal mani uzmeklēja, tā jau piecus gadus esam kopā! (l) (l) (l) Kā es viņu mīlu! (l) (l) (l)

baigi forsi palasīt, kā citas sapazinušās.
Mans stāsts - iepriekšējā vakarā biju izbeigusi attiecības ar bijušo. nākošā diena bija valentīndiena, es ka jau neromantisks skuķis ar draudzeni devos skatīties viņas puiša grupas 1mo koncertu. un tur, pie viena galdiņa sēdēja VIŅŠ un pļāpāja ar kādiem man nezināmiem cilvēkiem. saskatījāmies, sasmaidījamies, nodomāju "vai cik smuks" bet tas arī viss. drusku pasēdējuši bārā, nolēmām doties uz vienu dzīvokli turpināt. gājām viss bariņš, pievienojās vel daži draugi un arī VIŅŠ. kā izrādījās, arī viņa labs draugs spēlēja tajā grupā. bet es ar savu kautrīgumu vinam pat lāga virsū neskatījos. velak sākām pļāpat tapat par neko, bet pļāpāju jau es ar visiem. nu arī mans punkts par ko kaunēties - tai vakara pat ar citu čali pabučojos. (s) bet tas nebija šķērslis, lai no rīta, kad es devos uz skolu, viņš man pajautatu telefona numuru. necerēdama uz turpinajumu, iedevu ar. un jau pēcpusdienā vinš zvanīja un aicināja uz randiņu. smieklīgakais tas, ka tai naktī tā arī nebiju sadzirdējusi viņa vārdu, bet tagad prasīt bija kauns. pagāja vēl pāris dienas, tikai tad to vārdu uzzināju, pat vairs neatceros, kā :D interesanti tas, ka vēlāk izrādījās, ka mēs dzīvojam blakus mājās un viens otru, loģiski esam arī pāris reižu redzējuši un patiesībā mums ir vesels bars kopēju draugu.

taču par pieminēto draudzeni un viņas puisi mūziķi man arī ir romantic stāsts. es jau iepriekš pazinu gan vienu, gan otru. meitene bija mana labākā draudzene, bet puisietī es biju pamatīgi ieķērusies, tacu tā arī nekas nesanāca. Vienu vasaru ar draudzeni aizbraucam uz festivālu. satikām tur arī to puisi, vakarā patusējāmies uz aizgajām katrs uz savu pusi. no rita izrādījās, ka teltis esam nolikuši blakus. tālak jau visu laiku kopā tusējāmies, un uz vakarpusi, kad palikām 2atā ar puisi, sis man jautā "tai tavai draudzenei ir džeks?" un pēc kādas stundas arī viņa "ai kāds smuks džeks, nezini, viņam draudzene nav?" tā nu es juzdamās kā mazais amors savedu šos kopā.

tā nu kaut kā sanāk, ka pateicoties viens otram, tagad ir 2 laimīgi pārīši (l)

Man gadījās tā, ka savu otru pusīti pazīstu visu savu apzināto mūžu....
Viņš bija mana labākā bērnības diena drauga brālis...:D
Kad aizgāju uz Rīgu mācīties, tas bija pirms 4 gadiem, sāku studēt... Viņš strādāja Rīgā un dzīvo tur pat kur es... Viņš katru nedēļu pēc darba sāka man piedāvāt un aizvest uz mājām, tā tas sākās...
Lai cik neliktos dīvaini, mūsu mātes ir labākās draudzenes un visgrūtākais bija viņām to visu pieņemt, jo mēs nebijām vnk draudziņi, bet kkas nopietnāks, tāpēc tas sākums mums bija smieklīgs, kamēr visi aprada. Tagad esam kopā jau vairāk kā 3 gadus un mums ir lieli nākotnes plāni! (l)

Caur vienu draugu. Skype. (l)

caur draugiem.lv-viņš tajā laikā nebija LV, tad nu tā čatojoties 8 mēnešus arī iepazinām viens otru

tāda sajūta, ka pēdējā laikā, te uzradušies spiegi - kad, kur, cik, kā diskusijas :D

man nekas romantisks
15 gadi, pludmales ballīte, alkohols, iepazīšanās.
Pēc pusgada - disene, alkohols, "negaidīta satikšanās".
Nu un tad jau viss aizgāja