Augstākā izglītība un darbs?!

Man ir tāda situācija, ka studēju pēdējā kursā prof. bakal., sevi noskaņoju, ka darbu savā jomā atradīšu, jo mīlu, ko daru, bet tajā sfērā ir diezgan švaki Latvijā sameklēt darbiņu, bet uz ārzemēm nevaru braukt, jo ir ģimene.
Man ir cita problēma - Draugs jau desmito gadu skaitās students un nekādi nevar nobeigt pēdējo semestri (palicis viens nenokārtots priekšmets un bak. darbs). visādi mēģinu pierunāt un gandrīz draudēt, citreiz nedaudz noniecināt, neredzu vairs citu motivācijas ieroci, lai viņš saņemtos un uzrakstītu to sasodīto darbu!!! vai jums ir bijusi tāda situācija, kā jūs savu mīļo cilvēku pierunātu dabūt to augstāko (un ir viņš gudrs un apķērīgs un strādā apmēram tajā jomā, bet ir palaidis garām pasakainas darba iespējas, tikai tāpēc, ka darba devējs neņems principa pēc bez augstākās izglītības)..
tā mūsu ģimenē ir sāpīga tēma..

Man ir divas augstākās izglītības un esmu dabūjusi divus darbus. Un neviens no darbiem nav manās specialitātēs. Bet nenoliedzami, ka augstskolā iegūtās zināšanas noder.

tīģeri,lai nu ko es būtu dzirdējusi,bet nu situāciju par tavu draugu,dzirdu pirmo reizi mūžā,ka tādi gadījumi arī atrodas.

Mācos ekonomiku jau 4.kursā. Mācos to, jo patīk, nevis tāpēc, ka nebija kur iet. Studēju un paralēli arī nostrādāju 2,7 gadus par grāmatvedi - lietvedi (uzskatu, ka tomēr mana specialitāte), bet nesen aizgajū prom, jo praksi gribu iet citā jomā. Ceru atrast pēc tam arī darbu, bet nu cerība muļķa mierinājums :D

nu zinu, ka tas ir stulbi, tāpēc arī prasu kādu ieteikumu...
tas ir briesmīgi...

tiigeris
Vai drīkst zināt, kādā profesijā strādā Tavs draugs? :-)

Man bija līdzīgi! Centos, bez maz vai, ex drauga vietā dabūt augstāko. Mācījos, rakstīju darbus, mudināju... bet nu viss tas bezcerīgi, ja pats negrib, tad negrib. 2. kursus tā nočaarējos. Tagad nolaidies zemāk par pilsētas kanalizāciju :(

Tīģer, mans draugs arī mācās jau krietni ilgāk par 4 gadiem :-D Sīki nestāstīšu, kāpēc tā sanācis, bet vismaz viņa gadījumā es saprotu, kāpēc tā ir noticis un pēdējā reize, kad viņš ATKAL pazaudēja gadu, bija pat pēc manas iniciaīvas.
Nu viņš ir nomainījis studiju programmu, kaut arī stipri līdzīgā jomā, studijas ievērojami atšķiras - nu viņš (cerams) iegūs profesionālo bakalauru un mācās to, kas viņam reāli dzīvē un turpmākajā darbā varētu noderēt.

Kaut arī man dažkārt uznāk dusmas, ka viņam jau ir tik daudz gadu, bet vēl joprojām nav ieguvis pat bakalaura grādu, turklāt iedomājoties par to naudu, kas izterēta pirms tam :-O (tagad viņš ir budžetā), tomēr tad es sevi nolamāju, jo man nav tiesību uz viņu dusmoties - lai arī kā ir gājis, viņš turpina studēt un ticu, ka vienreiz tās studijas piebeigs 8-)

Mans bijušais tāds bija-pēc pirmā kursa sāka bastot,slinkot.Viņš būtu varējis mierīgi pabeigt,bet pār viņu valdīja atkarība,kuru viņš neuzskatīja par atkarību.Es gribēju palīdzēt,gan tikt vaļā no atkarības,gan mācīties...bet nu...
Mēs esam šķīrušies.Augstāko viņš nedabūja.Kas ar viņu noticis tagad-nav ne jausmas un neinteresē.

Aizmirsu pierakstīt-ja pats nevēlēsies,tad neviens no malas arī nepielauzīs kko darīt.Diemžēl.

Domāju, ka augstākā izglītība paceļ tavas akcijas darba devēja acīs un iespēja tikt pieņemtai palielinās. Nozīme, protams, ir arī pieredzei un kāda personība esi. Domāju, ka ja tev jau ir 3.kurss, tad noteikti pabeidz, pati redzi, ka ja nebūtu sākusi studēt, pie tāda darba, kādu tagad strādā, tu netiktu.
Nav man augstākās izglītības. Iesāku mācīties, bet dažādu iemeslu dēļ pametu. Tagad tā nožēloju un jūtos zemāka par zāli :%27-( . Tieši dēļ tā, domāju, mana visa dzīve ir aizgājusi šķērsām un šaubos vai to vairs var dabūt atpakaļ :-/ . Pati vainīga, ka tāda muļķe biju.

Man studijām vienmēr bijusi pragmatiska pieeja - studēt to, kas pašai patīk un kas var noderēt turpmāk dzīvē.Mani interesē matemātika, ķīmija, bioloģija -tad arī attiecīgu sfēru izvēlējos :-)