īsumā - esmu attīstībās 5 gadus, mīlu viņu, negribētu šķirties. ir rutīna pēdējo gadu, arī kašķi, bet ir pietiekami daudz arī ideāli brīži un paliekam galīgi nesūdzos. Bet ir iepaticies cits, ko esmu tikai neilgu brīdi redzējusi, un nee ne dēļ izskata, un vēl zinu, ka drīz būs tusiņš, kur būs arī viņš, un nevaru vien sagaidīt to nākamo sestdienu. zinu, ka nevarētu nokrāpt savējo, bet tāpat nevaru sagaidīt, kad vnk sanāks patusēt kopā un iepazīt viņu. Nesaprotu, kas ar mani notiek vnk. pagaidām tikai iesmeju pa šito visu, bet nu īsti normāli tas nav, jo simt reiz dienā iedomājos pa to otru. man ir 28 gadi, bet jūtos itkā pēkšņi būtu atkal 16. negaidu šeit nekādus ieteikumus vai tml, bet komentārus gan, jo tiešām nesaprotu pati, kas ar mani notiek