sesijas stress

Tu esi apzinājusi no kā tieši tev bail? Tu raksti, ka ''mācos daudz, bet liekas, ka neko nezinu'', kas ir tas ''man liekas''? ''Man liekas'' vai uz faktiem balstīts apgalvojums, ka nezinu? Ja uz faktiem balstīs, tad vai nu 1) tu dari daudz blakus lietas mācīšanās periodā un rezultātā nemācies vai 2) tu galīgi neefektīvi mācies
Ir tāda cilvēku kategorija, kuri saka - es neko nezin - un pēc tam dabū augstu vērtējumu. Varbūt tu esi viņi un tev gribas, lai pēc tam sev papliķētu pa plecu un teiktu, ka malace.. Jo savādāk, atvaino, man nav saprotams tas kā var visu dienu mācīties, beigās nezināt neko... kāda jēga tad?
Es arī sesijā mācījos maz un stress kā tāds man nebija. Jā, viegls satraukums, jo tomēr tas ir pārbaudījums, bet tā, lai es nevarētu naktīs gulēt un sev mieru atrast - nav bijis. Es mācījos visu gadu(uz katru semināru, kontroldarbu) un pirms sesijas tiešām atlika tikai pārlasīt lekciju pierakstus, semināra uzdevumus pārskatīt. Neko jaunu es nemācījos Visdrīzāk tavai tai kursa biedrenei ir tāpat, tāpēc viņa ir chill.
Bez tam, nu nenokārtosi tu eksāmenu, kas notiks? Rokas, kājas, atkritīs? Vairs nekad nevarēsi studēt, dzemdēt vai vēl ko? Es arī esmu cilvēks, kas ļoti visas neveiksmes ņem pie sirds, bet nu es arī saprotu, ka notiek lietas trakākas
p.s Smadzeņu darbību ietekmē arī tas cik daudz guli, vai ir bijušas fiziskas aktivitātes, atpūta uc, tāpēc tas, ka mācies daudz nenozīmē, ka tagad tev būs kursā labākās atzīmes. Ne jau kvantitātē ir jautājums, bet kvalitātē...

Man tā ir bijis un pirms eksāmeniem es pārlasiju grāmatas apmēram 2x, bet rezultāti nebija teicami.
Šobrīd es saprotu, ka tam visam satraukumam pamatā ir daudzi faktori un tie variē sākot no miega kvalitātes, beidzot ar uzturu un klejošanu domās.
Tātad pirmais ir kvalitatīvs miegs un tādu vajag katru dienu. Ne tikai pirms eksāmena. Var nopirkt melatonīnu maximā un iedzert pirms gulētiešanas. Iet gulēt līdz 22:30 un celties ap 7.
Neēst 4 stundas pirms gulētiešanas.
Nedzert kafiju pēc pusdienas laika. Un izdzert ne vairāk kā 2 krūzītes.
Vajag iziet ārā pasportot, vai pastaigāties, lai bioloģiskais pulkstenis noregulējas dēļ spožās āra gaismas.
Vajag mācīties meditēt, lai nerastos stress par notikumiem nākotnē, jo nākotnē viss tāpat nokārtojas. Uzliec austiņas, ieslēdz youtube un klausies "guided meditation", elpo un koncentrējies tikai uz to kas notiek tajā brīdī. Tā tu parrausi stresa ķēdīti. https://youtu.be/Y1RdEVXWXbU
Nevajag arī pārtikt tik no cukuriem, jo tie nevis dod enerģiju, bet rada stresu un lieko svaru. Tas pats ar cigaretēm, alkoholu un par daudz kafijas.

.Putns. @ 13.06.2021 14:23

Man tā ir bijis un pirms eksāmeniem es pārlasiju grāmatas apmēram 2x, bet rezultāti nebija teicami.
Šobrīd es saprotu, ka tam visam satraukumam pamatā ir daudzi faktori un tie variē sākot no miega kvalitātes, beidzot ar uzturu un klejošanu domās.
Tātad pirmais ir kvalitatīvs miegs un tādu vajag katru dienu. Ne tikai pirms eksāmena. Var nopirkt melatonīnu maximā un iedzert pirms gulētiešanas. Iet gulēt līdz 22:30 un celties ap 7.
Neēst 4 stundas pirms gulētiešanas.
Nedzert kafiju pēc pusdienas laika. Un izdzert ne vairāk kā 2 krūzītes.
Vajag iziet ārā pasportot, vai pastaigāties, lai bioloģiskais pulkstenis noregulējas dēļ spožās āra gaismas.
Vajag mācīties meditēt, lai nerastos stress par notikumiem nākotnē, jo nākotnē viss tāpat nokārtojas. Uzliec austiņas, ieslēdz youtube un klausies "guided meditation", elpo un koncentrējies tikai uz to kas notiek tajā brīdī. Tā tu parrausi stresa ķēdīti. https://youtu.be/Y1RdEVXWXbU
Nevajag arī pārtikt tik no cukuriem, jo tie nevis dod enerģiju, bet rada stresu un lieko svaru. Tas pats ar cigaretēm, alkoholu un par daudz kafijas.

Piekrītu katram vārdam. Tas ko .Putns. saka ir tiesa.
Jāsakārto vide sev apkārt, tad būs lielāka harmonija. :)

RedBull @ 13.06.2021 14:10

Tu esi apzinājusi no kā tieši tev bail? Tu raksti, ka ''mācos daudz, bet liekas, ka neko nezinu'', kas ir tas ''man liekas''? ''Man liekas'' vai uz faktiem balstīts apgalvojums, ka nezinu? Ja uz faktiem balstīs, tad vai nu 1) tu dari daudz blakus lietas mācīšanās periodā un rezultātā nemācies vai 2) tu galīgi neefektīvi mācies
Ir tāda cilvēku kategorija, kuri saka - es neko nezin - un pēc tam dabū augstu vērtējumu. Varbūt tu esi viņi un tev gribas, lai pēc tam sev papliķētu pa plecu un teiktu, ka malace.. Jo savādāk, atvaino, man nav saprotams tas kā var visu dienu mācīties, beigās nezināt neko... kāda jēga tad?
Es arī sesijā mācījos maz un stress kā tāds man nebija. Jā, viegls satraukums, jo tomēr tas ir pārbaudījums, bet tā, lai es nevarētu naktīs gulēt un sev mieru atrast - nav bijis. Es mācījos visu gadu(uz katru semināru, kontroldarbu) un pirms sesijas tiešām atlika tikai pārlasīt lekciju pierakstus, semināra uzdevumus pārskatīt. Neko jaunu es nemācījos Visdrīzāk tavai tai kursa biedrenei ir tāpat, tāpēc viņa ir chill.
Bez tam, nu nenokārtosi tu eksāmenu, kas notiks? Rokas, kājas, atkritīs? Vairs nekad nevarēsi studēt, dzemdēt vai vēl ko? Es arī esmu cilvēks, kas ļoti visas neveiksmes ņem pie sirds, bet nu es arī saprotu, ka notiek lietas trakākas
p.s Smadzeņu darbību ietekmē arī tas cik daudz guli, vai ir bijušas fiziskas aktivitātes, atpūta uc, tāpēc tas, ka mācies daudz nenozīmē, ka tagad tev būs kursā labākās atzīmes. Ne jau kvantitātē ir jautājums, bet kvalitātē...

Bail atvērt eksāmena darbu, saprast, ka neko nezinu... bail, ka tad sāksies vispārēja trauksme par to, ka nevaru izpildīt... bail, ka izgāzīšos.. nezinu, grūti raksturot
Esmu perfekcioniste. Kad man nesanāk, es satraucos. Satraucos arī tāpat. Par sūda eksāmeniem. Kamer citi chill. Jau te pieminētā kursa biedrene devas road tripina saja nedelas nogale, lika tad bildes, storijus, bet es paliku mācīties istabā. Un es zinu, ka viņa nokārtos eksāmenu tik pat labi kā es vai vēl labak, jo galva viņai gudra...
Bet nu parasti viss beidzas labi. :) tikai mana nervu sistēma cieš

Meitenex @ 13.06.2021 22:47

Bail atvērt eksāmena darbu, saprast, ka neko nezinu... bail, ka tad sāksies vispārēja trauksme par to, ka nevaru izpildīt... bail, ka izgāzīšos.. nezinu, grūti raksturot
Esmu perfekcioniste. Kad man nesanāk, es satraucos. Satraucos arī tāpat. Par sūda eksāmeniem. Kamer citi chill. Jau te pieminētā kursa biedrene devas road tripina saja nedelas nogale, lika tad bildes, storijus, bet es paliku mācīties istabā. Un es zinu, ka viņa nokārtos eksāmenu tik pat labi kā es vai vēl labak, jo galva viņai gudra...
Bet nu parasti viss beidzas labi. :) tikai mana nervu sistēma cieš

Izklausās, ka tu tiešām esi tā top studente, kura saka, ka neko nezina, neatcerās un tad pamanās dabūt augstu vērtējumu. :D
Grūti to izskaidrot. Varbūt tev vienkārši ir izdevīgi būt savā vidē un sevi attaisnot, apmēram tā - es domāju, ka būs ļoti slikti, jo es taču neko nezinu, bet beigās sanāca ļoti labi.. ah, kāda es malace, gudriniece.. un tad, kad sanāk ne tik labi kā gribēts, tad jau vienmēr tavā gadījumā derēs - es taču teicu, ka neko nezinu un nejēdzu, tas jau bija paredzams...
Nu, tas tā, cilvēkam palīdz rast mierinājumu, ka kjip es jau sākumā domāju, ka būs slikti un ir slikti, nav pārsteigums..
Ir jāmaina uztvere. Nevis jāiet uz eksāmenu ar domu es mācījos visu dienu un neko nezinu, citi ir labāki, bet gan ar domu - es mācījos visu dienu un zinu labāk par citiem. Ja cilvēks programmē sevi uz labo, tad kaut kādā brīdī arī prāts tam notic un veicas labāk. :)

Kad studēju es arī satraucos sesijā, bet ne tik ļoti, lai dzīvotu pastāvīgās bailēs. Man nebija bail nenokārtot, jo es mācījos, man bija bail, ka es pievilšu sevi un citus, izlidošu no budžeta utml. Bija bail sagraut savu ideālo tēlu. :D
Daudzi kursa biedri domāja, ka es nemācos un esmu vienkārši gudra, bet es mācījos. Visbiežāk pēdējā brīdī, tāpēc, ja man kāds kaut ko pajautāja 2 dienas pirms eksāmena, es nekad nezināju, bet pēdējā naktī samācījos un ar svaigām zināšanām gāju uz eksāmenu... reizēm arī mācījos laicīgi(bet tas bija ļoti reti, grūtākajiem priekšmetiem), parasti pēdējam eksāmeniem sesijā absolūti nemācījos, jo galvā brīvdienas un viss apnicis. Nu, es kopumā teiktu, ka labu atzīmi eskāmenā veido vairākas kompanentes - gan tas kā veicas(reiz es samācījos eksāmenam vienu tēmu, zināju no A-Z un manā variantā bija 70% jautājumi, uzdevumi par šo tēmu, tā nu es dabūju 8 ar mazu piepūli un citā reizē es izvilku to vienu biļeti, kurai absolūti nebiju gatavojusies un tad uz vietas vajadzēja atcerēties pa gadu apgūto), gan tas kā fiziski jūties(esmu rakstījusi eksāmenus izgulējusies, vesela un esmu rakstījusi ar sāpošu galvu, kā zombijs), gan tas cik EFEKTĪVI mācies(es studējot drīz vien sapratu, ka taktika - lasu grāmatu no vāka līdz vākam pirms eksāmena un taisu konspektus.. nestrādā, daudz gudrāk ir pāriet cauri lekcijām, semināriem un ja kaut kas nesaprasts izlasīt, nevis visu lasīt lasīšanas pēc, bet daudzene turpināja zubrīties, viņa katram eksāmenam gatavojās 20h+, taisīja skaistus konspektiņus, pasvītroja svarīgāko utml, bet rezultātā dabūja sliktākas atzīmes un bija nogurusi)
Man palīdzēja mazināt stresu baldriāni, stop stress un citi nomierinoši medikamenti, tāpat iešana pastaigās - tā vietā, lai paniksi mēģinātu šķirstīt lapas pierakstos, cerībā, ka atcerēšos, es gāju ārā pastaigāt. Protams, pietiekams miegs svarīgs arī(bet tas ne vienmēr man bija) Vispār visa tā vide apkārt, ne tikai tas, cik daudz stundas pavadīju pie grāmatām.

+ tas kā tu sevi noskaņo arī, kādas domas klejo..
Var pamēgināt meditāciju vai ko tādu, jo citi saka, ka strādā. Es personīgi nevaru mācīties, ja esmu satraukta, jo tad visu laižu gar ausīm...
Un esmu pamanījusi, ka labāk stresu pārdzīvoju, kad uz eksāmenu gāju ar domu - es esmu gatavojusies, būs labi, nevis, kad gāju ar domu - es gatavojos, bet neko neiemācījos, es neko nezinu, viss ir slikti.
Vajag sevi programmēt uz labo.
p.s man prims eksāmeniem vienmēr bija galvā dziesma : '' Jo tik un tā mums paveiksies, un tik un tā Viss notiksies, kam jānotiek, tas notiksies'' :D