Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Tuvam cilvēkam slikti

 
Reģ. 13.02.2021
Sveikas!
Nezinu kā lai izstāsta, lai saprastu...
Manam labākajam draugam ir bipolārie traucējumi. Kad viņam ir depresijas epizodes, mēdz būt ļoti slikti - uznāk panikas lēkmes, burtiski viss trīc, raud, var izdarīt neloģiskas lietas(piemēram, ziemā izskriet ārā krekliņā, tāpēc, ka viņam uznāca panika, aizbraukt vēlā vakarā uz mežu vai kādu citu vietu, kur nav vai maz cilvēku). Viņam ir nelāgs paradums - nevienam neteikt kur dodas. Cik reizes ir bijis, ka zvana man 2 naktī utml, raud klausulē, ka viņam bailes un ļoti slikti, ka nevar atrast ceļu uz mājām utml...
Tāpat kad uznāk šī panikas epizode, viņš nereti izdomā, ka var aizbraukt atpūsties un viens pats piedzerties... un tad ir vēl sliktāk, man ir vēl lielāks stress, jo ir skaidrs, ka medikamentus, ko viņam izrakstīja psihiatrs nevar lietot kopā ar alkoholu..
Un visu laiku skandina, ka pēc 5 gadiem viņš būs nojūdzies psihenē...
Man ir smagi to visu dzirdēt.
Es saprotu, ka īsti draugi ir līdzās, uzklausa, nedusmojas utml. Es tiešām cenšos būt laba draudzene, bet man ir smagi katrā tādā reizē. Bail, ka viņš uztaisīs pašnāvību(pagātnē viens mēģinājums bija, pasenā pagātnē), bail, ka tiešām nojūgies. Reizē arī dusmas, cik reizes esmu teikusi, lai tad, kad sākas panika, tuvojas.. raksta/zvana man... es labāk mierinu sākumā, nekā tad, kad viss jau ir sācies, viņš ir ellē ratā nezinu kur un man pašai sākas stress... Esmu pasākusi leitot aptiekās nomierinošos bezrecepšu līdzekļus katru reizi, kad viņam panikas, jo nevaru savādāk..
Cik reizes esmu lūgusi pateikt, kad ir slikti. Pateikt laicīgi. Nebraukt vienam uz nezināmām vietām, nedzert vienam... bet katru reizi ir viens un tas pats... katru reizi viņš izdara pretēji lūgtajam.. es saprotu, cilvēks ir tā pieradis un sevi šajās depresijas epizodēs nekontrolē... bet es ciešu.
Es nezinu. Katru reizi man šķiet, ka ir laiks pārtraukt draudzību. Būs smagi, jo cilvēks ir tuvs, bet vismaz vairs nevajadzēs piedzīvot reizi mēnesī tādus stresus, dzert tabletes, raudāt pašai... no otras puses, viņš ir mans draugs, draugiem jābūt līdzās
Vai kādai ir bijusi līdzīga pieredze?
Ko jūs darītu manā vietā - draudzības vārdā visu var paciest vai tomēr rīkotos savā ziņā egoistiski un saudzētu savas nervu šūnas?
15.05.2021 21:27 | Saite
 
Reģ. 13.02.2021
Ak, jā, mānijas epizodes arī viņam izteiktas(piemērm, var vienā dienā iztērēt 100 euro uz kādiem ''sūdiem'', pieteikties projektiem, uzņemties pienākumus, nesaprotot vai vispār paspēs tos izdarīt utml), bet par tām es uzzinu tikai vēlāk. Tajās viņš nav neadekvāts.
15.05.2021 21:30 | Saite
 
Reģ. 31.10.2010
Tu esi vienīgais cilvēks viņa dzīvē? Viņam citu draugu nav? Ģimenes? Vecāku? Skaidrs, ka nav ok, ja viņa problēmas gulstas tikai uz taviem pleciem.
15.05.2021 23:05 | Saite
 
Reģ. 24.05.2019
Šeit izskatās, ka psihiatra izrakstītās zāles galīgi nedarbojas. Vai viņš tās nelieto. Radinieku viņam nav? Kāpēc viņš zvana tev? Atslēdz telefonu uz nakti un pasaki viņam par to. Tādam vajadzētu atņemt tiesības un mašīnu, ierobežot rīcībspēju, un to var izdarīt tikai tuvinieki.
16.05.2021 08:16 | Saite
 
 
Reģ. 29.07.2020
Es izbeigtu draudzību.
Kāpēc Tev jābojā savi nervi, veselība dēļ viņa. Jau sāc pati zāles dzert.
16.05.2021 10:35 | Saite
 
Reģ. 13.02.2021
Minelūše @ 15.05.2021 23:05
Tu esi vienīgais cilvēks viņa dzīvē? Viņam citu draugu nav? Ģimenes? Vecāku? Skaidrs, ka nav ok, ja viņa problēmas gulstas tikai uz taviem pleciem.

Ir vecāki, bet ar viņiem nav labas attiecības, visdrīzāk viņi pat nezina par tā kā ir, ka iet pie psihiatra.
Citi draugi ir, bet ne tik tuvi kā es. Es jau pati teicu, lai saka man, kad ir smagi, ka būšu līdzās, abraukšu utml, bet šķiet, ka ar katru reizi kļūst arvien vairāk pašai bail un stress kāp. Es nevaru skatīties kā citam slikti
16.05.2021 13:25 | Saite
 
Reģ. 13.02.2021
Mākoņmaliņa @ 16.05.2021 10:35
Es izbeigtu draudzību.
Kāpēc Tev jābojā savi nervi, veselība dēļ viņa. Jau sāc pati zāles dzert.

Saprotu.. piekrītu no vienas puses, bet kad tu cilvēku pazīsti jau 5 gadus no kuriem jau 1,5 gadus esat labākie draugi(viņš man ir palīdzējis grūtās situācijās dzīvē, bijuši daudz forši piedzīvojumi, sarunas utml., es tiešām cilvēkam uzticos par 100%), tad nav tik viegli uzmest... un šķiet nepareizi tā darīt, jo man taču arī uzticas..
un no otras puses... man ir apnicis piekodināt nedzert, nebraukt vienam naktī random nezin kur, pateikt, kur būs utml... aonicis, ka man pašai ir jādzer nomierinoši medikamentti tikai lai pēc zvana normāli varētu aiziet gulēt, nevis visu nakti stresotu..
Nav tik vienkārši. Šķiet, ka vajag atlaist cilvēku, bet no otras puses bail, kas tad notiks un negribas tik ilgu draudzību vienkārši tā pārtraukt
Bet paldies par pārdomām!
16.05.2021 13:30 | Saite
 
Reģ. 26.08.2015
1. Viņam pašam ir jāsaprot, ka tā ir problēma un jāgrib to risināt.
2. Jāiet pie speciālista.
No malas neviens nepateiks, ko konkrēti darīt. Vari būt atbalsts, bet negandē sev dzīvi, ja cilvēks pats nav gatavs kaut ko darīt lietas labā. Tā arī var notikt.
17.05.2021 10:21 | Saite
 
Reģ. 07.05.2021
Palīdzēt jau var, tik der paturēt prātā ka pirmkārt, neko daudz šajā situācijā Tu kontrolēt un vērst par labu nevari, otrkārt - Tu neesi par viņu un viņa darbībām atbildīga.
Kā jau te pareizi minēja, viņam pašam jāgrib kaut ko darīt lietas labā, ir jāmeklē pareizais speciālists un zāles, tas var aizņemt pat dažus gadus kamēr atrod īsto.
Ar bipolārajiem traucējumiem var puslīdz normāli sadzīvot ja tiek piemeklēta atbilstoša konkrētam pacientam terapija. Man radiniecei dažus gadus atpakaļ uzstādīja šo diagnozi, lai pilnvērtīgi dzīvotu, viņa pastāvīgi lieto zāles, kas līdzsvaro maniakālās un depresīvās fāzes. Visādi citādi nekad no malas nepateiks ka ir šādi traucējumiemi.
17.05.2021 16:50 | Saite
 
Reģ. 18.02.2021
Zini, man arī bija tāds draugs. Tādas pašas bipolāras tendences. Tikai vēl tam visam pa virsu dzēra un pīpēja zālīti līdz mēnessērdzībai un pilnīgai nonākšanai zīdaiņa stāvoklī (neorientējās apkārtnē, bija pilnībā nesams un vācams). Vienreiz vienai meitenei no visa spēka iesita pa seju, kura tikai mēģināja viņu pamodināt ballītes laikā.
Lai cik laba man tā draudzība likās, man nervi neizturēja un pakāpeniski, taču diezgan raiti pārtraucu kontaktu ar šo cilvēku, lai gan man, tāpat kā Tev, likās, ka bez manis viņš pazudīs un aizies pa burbuli.
Un zini, NEKĀ!- Pēc pāris asarainām vizītēm pie manām durvīm un dažām sms ar tekstu - paliec sveika - patiesībā viņš 2,3 mēnešu laikā ātri rehabilitējās un tagad dzīvo pilnīgi patstāvīgi, ir atradis sev draudzeni, ar ko jau ilgi kopā, stabilu darbu utt.
Reizēm mēs ar savu vēlmi palīdzēt esam tie "enablers", kuri veicina šī cilvēka destruktīvo uzvedību.
Arī te viņš ar saviem draudiem un pazušanām jūtas gandarīts, kad Tu uztraucies un jūc prātā no tā visa.
Lai tiek pats galā, rūpējies par sevi un savu labsajūtu. Tas nav draugs. Godīgi.
18.05.2021 12:11 | Saite
 
Reģ. 14.08.2020
Tu esi teikusi viņam, ka pati dzer medikamentus, ka tu ļoti satraucies, bojā sev nervus? Ja viņš ir īsts draugs, tad atjēgsies un domās arī par tevi. Šobrīd izskatās, ka tu esi līdzatkarīgā. Man ir bijusi pieredz ar vienu draugu, toreiz bijām attiecībās, viņš bija alkoholiķis un katru reizi, kad dzēra viņš man gandēja nervus un katru reizi es cietu. Alkohola atkarības dēļ pazaudēja tiesības un darbu. Domāju arī, ka palīdzēšu neaiziet postā, arī teica, ka bez manis nevar. Tagad esam šķīrusies un lai gan toreiz bija sāpīgi, tagad saprotu, ka tā bija pareiza izvēle.
Tagad viņš ir atradis darbu, meiteni, laikam vairāk tā nedzer, kārtos atkārtoti tiesības. Tā ka bieži vien cilvēks nevar saņemties, jo viņam ir komfortabli, ka kāds auklējas.
Es nesaku, ka tev jāpārtrauc draudzība uzreiz ar viņu, bet ieteiktu izprašņāt kādus medikamentus lieto(teikt ir viens, bet vai lieto, tas jau cits jautājums), pie kāda psihiatra iet. Ieteiktu arī apdomāt terapiju. Medikamenti tikai uztur normālā kondīcijā cilvēku ikdienas funkcionēšanai, bet tas saknē problēmu nerisina. Uzskatu, ka tev ir tiesība šo zināt, ja jau tev vienīgajai ir jānes viņa uzkrautā nasta.
Turies! Tu spēsi pieņemt pareizo lēmumu
18.05.2021 12:52 | Saite
 
Reģ. 16.08.2017
Man ir draudzene, kurai ir depresija. Viņa dzer antidepresantus un vispār par visu dzīvi izsakās kopā kaut kā ļoti dīvaini. Videnē mēs mācijāmies kopā, ar augstskolā pirmos gadus. Viņa centās darīt tā, lai visu uzmanību veltītu tikai viņai. Man pat likās, ka viņa ir lezbiete vienu brīdi, jo bija drausmīg pielipusi un man tas ļoti nepatika. Bija drausmīg greizsirdīga ja runājos ar citiem, lai gan es varu runāt ar visiem pēc kārtas un tādas patiesas draudzības man nav un man arī nevajaga. Drīzāk ir draudzības, bet nav šīs slimīgās piesaistes pie otra, kur maz vai uz tualeti nespēj aiziet bez otra.
Tad nu mēs izsķīrāmies, es attālinājos no viņas un biju beidzot brīva, bet tad kādu dienu viņa man atsūta bildi ar skrāpējumiem uz rokām un tad nu mēs atkal sākām sarakstīties un es sapratu, ka ir vēl trakāk, tad arī uzzināju,ka viņa dzer tabletes, apmeklē terapeitu. Bet es daru visu, lai šīs sarakstes būtu max vienkāršas. Domāju,ka es nevaru būt tas, kam uzgāž visas nebūšanas, lai tad nu es sagremoju. pat ja viņa nevēlās risinājumu, tad ma tāpat to ir smagi klausīties.
Ne visi draugi to var paciest, tas arī nav jāpacieš. Tas ir kā pienākums, smags pienākums. Un bieži vien liekas, ka tie cilvēki to izmanto, ka viņu klausās un vēl paspēj pārmest, ja saki to, ko viņi nav gatavi dzirdēt...
18.05.2021 13:30 | Saite
 
Reģ. 13.02.2021
RedBull @ 18.05.2021 12:52
Tu esi teikusi viņam, ka pati dzer medikamentus, ka tu ļoti satraucies, bojā sev nervus? Ja viņš ir īsts draugs, tad atjēgsies un domās arī par tevi. Šobrīd izskatās, ka tu esi līdzatkarīgā. Man ir bijusi pieredz ar vienu draugu, toreiz bijām attiecībās, viņš bija alkoholiķis un katru reizi, kad dzēra viņš man gandēja nervus un katru reizi es cietu. Alkohola atkarības dēļ pazaudēja tiesības un darbu. Domāju arī, ka palīdzēšu neaiziet postā, arī teica, ka bez manis nevar. Tagad esam šķīrusies un lai gan toreiz bija sāpīgi, tagad saprotu, ka tā bija pareiza izvēle.
Tagad viņš ir atradis darbu, meiteni, laikam vairāk tā nedzer, kārtos atkārtoti tiesības. Tā ka bieži vien cilvēks nevar saņemties, jo viņam ir komfortabli, ka kāds auklējas.
Es nesaku, ka tev jāpārtrauc draudzība uzreiz ar viņu, bet ieteiktu izprašņāt kādus medikamentus lieto(teikt ir viens, bet vai lieto, tas jau cits jautājums), pie kāda psihiatra iet. Ieteiktu arī apdomāt terapiju. Medikamenti tikai uztur normālā kondīcijā cilvēku ikdienas funkcionēšanai, bet tas saknē problēmu nerisina. Uzskatu, ka tev ir tiesība šo zināt, ja jau tev vienīgajai ir jānes viņa uzkrautā nasta.
Turies! Tu spēsi pieņemt pareizo lēmumu

Esmu teikusi par medikamentiem, viņš zina. Tāpat par to, ka man stress. Nomierinošas tabletes(bezrecepšu, piemēram, baldriānus, stop stress, nervostrong) es lietoju arī tad, kad viņam labi un paša ļoti satraucos par kaut ko savā dzīvē, piemēram, pirms kursa darba aizstāvēšanas, darba intervijas utml, tāpēc nav tā, ka viņš mani ir ''uzsēdinājis uz tabletēm''.
Un katru reizi viņš man pasaka paldies, ka es neļāvu sajukt prātā, ka biju līdzās, ka es ļoti daudz nozīmēju un atvainojas. Un mums ir daudz foršu piedzīvojumu! Nav tā, ka viss ir melns. Reizi 2 mēnešos mēs ejam kopīgā pārgājienā, reizi nedēļā tāpat tiekamies, lai apskautu viens otru un papļāpātu. Un tajās reizēs viņš ir ļoti labs draugs. Tiešām cik reizes ir mani iedrošinājis, motivējis utml. Es arī viņam 100%uzticos, neviens tik daudz par mani nezina kā viņš.
Bet jā... tās panikas mani biedē. Tad mani pārņem bailes, stress. Viņš arī parasti nekad nesaka taisnību. Es paprasu, kur esi. Saka, ka brauks mājās. Un pēc 30 min turpina to pat teikt, ka brauks mājās.. Un tad dusmas arī par to. Es cenšos palīdzēt, bet man runā aplinkus, noklusē utml. Aj, nav tik vienkārši.
Bet paldies par to, ka padalījies kā tev gāja. Es domāju vienkārši pamazām atradināt, ka es esmu sazvanāma jebkurā laikā.
18.05.2021 14:15 | Saite
 
Reģ. 13.02.2021
Poncons112 @ 18.05.2021 12:11
Zini, man arī bija tāds draugs. Tādas pašas bipolāras tendences. Tikai vēl tam visam pa virsu dzēra un pīpēja zālīti līdz mēnessērdzībai un pilnīgai nonākšanai zīdaiņa stāvoklī (neorientējās apkārtnē, bija pilnībā nesams un vācams). Vienreiz vienai meitenei no visa spēka iesita pa seju, kura tikai mēģināja viņu pamodināt ballītes laikā.
Lai cik laba man tā draudzība likās, man nervi neizturēja un pakāpeniski, taču diezgan raiti pārtraucu kontaktu ar šo cilvēku, lai gan man, tāpat kā Tev, likās, ka bez manis viņš pazudīs un aizies pa burbuli.
Un zini, NEKĀ!- Pēc pāris asarainām vizītēm pie manām durvīm un dažām sms ar tekstu - paliec sveika - patiesībā viņš 2,3 mēnešu laikā ātri rehabilitējās un tagad dzīvo pilnīgi patstāvīgi, ir atradis sev draudzeni, ar ko jau ilgi kopā, stabilu darbu utt.
Reizēm mēs ar savu vēlmi palīdzēt esam tie "enablers", kuri veicina šī cilvēka destruktīvo uzvedību.
Arī te viņš ar saviem draudiem un pazušanām jūtas gandarīts, kad Tu uztraucies un jūc prātā no tā visa.
Lai tiek pats galā, rūpējies par sevi un savu labsajūtu. Tas nav draugs. Godīgi.

Saprotu. Esmu par to domājusi, bet man neticās, ka šis cilvēks varētu mani tā izmantot... kaut gan, jāatzīst, ka kontakts mums nostiprinājās tieši tad, kad viņam bija slikti. Pirms tam bijām dzīvē pazīstami, bet tā vairāk kā paziņas. Tad es uzzināju, ka viņš nesen ir izšķīries, gribēju atbalstīt morāli, uzrakstīju un tā nu tas aizgāja, ka tagad jau 2 gadus esam labākie draugi.
Un tagad visu laiku tiek uzsvērts, ka es esmu vienīgā uzticamā persona un bez manis būtu nojūdzies.
18.05.2021 14:19 | Saite
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties, lai pievienotu atbildi!
Emojis are from "Twemoji" by Twitter - Graphics are licensed under CC-BY 4.0 Open Source.