Darbs, mocības?

 
Reģ. 28.04.2021
Vēlos parunāt par darba tēmu, man šovakar ir ūber sakāpušas sajūtas un gribu šeit parunājoties novelt savu akmeni no sirds, tāpēc lūgums nerakstīt pārmetumus, jo tas ir vismazākais, ko gribētos dzirdēt.
Nu jau kā mēnesis pagājis un saprotu, ka vai nu drīz aiziešu no savas darba vietas vai ieslīgšu dziļā bēdu ielejā, ja tur palikšu. Darbs ir tiešā veidā saistīts ar cilvēkiem. 'Nesezonālajos' mēnešos nebija par ko sūdzēties, tagad kā nāk siltais laiks, paliek ļoti neizturami, katru dienu pēdējā mēneša laikā dodos ar sakostiem zobiem, nepatiku un nevēlēšanos (strādāju tur mazāk kā gadu). Miegs palicis slikts, jo negribot visas emocijas, stresu un sliktās sajūtas pēc darba atnesu mājās un nespēju aizmigt stundām, daudz murgoju. Es šo situāciju varētu klāstīt ļooti gari, bet centīšos pēc iespējas kodolīgāk, bet zinu, ka tāpat nesanāks.
Kāpēc ir radusies lielā nepatika?, jo parādoties cilvēku daudzumam, arī darba apjoms ir 5x lielāks (tas vēl sīkums), bet pateicoties šim pirmajam faktam, esmu sapratusi, ka man ļoti nepatīk stresaina darba vide, kur naudu/ēdienu/atbildes u.c kolēģi pasniedz tik ātri, itkā pie ķermeņa būtu taimeris, kuram tikšķētu pēdējās sekundes, viss notiek kiš miš. Cerams noraksturoju saprotami, ko ar to domāju. Es neciešu stresu, jo ja stresoju arī es pati, tas uz manu organismu atstāj dziļas pēdas, ar kurām cīnīties ir grūti un kas man jau ir paspējis radīt, šķiet, neatgriezeniskas sekas. Neciešu cilvēku slikto atgriezenisko enerģiju, kas tieši pēdējā laikā tā krīt acīs, parādoties šim lielākajam cilvēku daudzumam. Vispār liekas, kad aiziešu no šo darbu (centīšos to izdarīt pie kuru katru iespēju), tuvāko laiku ienīdīšu katru pretimnācēju un viņa skatienu. Neciešu to, ka man nav sava privātā telpa, kad pat aizejot uz wc man ir jāatskaitas, jo ja ne, tad dabūšu klausīties, kur esmu bijusi, kāpēc nepasaku. Neciešu, ka pat savu vienīgo maltīti man ir jāuzspēj apēst cik vien ātri varu un tai pat laikā pēc sekundes mani var pasaukt atpakaļ, jo saradušies daudz cilvēki. Nu katrā ziņā absolūti nekāda privātuma. Visbeidzot, man no sirds nepatīk, kad darbā ir iekšējās aprunāšanās (zinu, tas ir neizbēgami), (mēs tur neesam milzīgs kolektīvs, +/- viens desmits) bet jau vairākas reizes ir bijušas nepatīkamas situācijas, kuras liekas ļoti cūciskas un tas vnk nodzen jebkādu vēlmi censties. Darbā esmu centīga, viskārtīgākā no visiem kolēģiem, pilnīgi visu un jebko, ko daru, daru ar tīru sirdsapziņu un labām domām, bet neesmu izcila, esmu nedaudz aizmāršīga, reizēm arī aizmirstulīte etc, bet tas viss manos uzskatos ir normāli, jo katrai ir savi mīnusi, šie ir manējie. Kā arī, omu pazemina tas, ka galīgi tur nejūtos novērtēta, visu laiku tiek doti mājieni par to, ka nav labi. Sāku saprast, ka tur pie vainas varētu būt mana atšķirīgā domāšana, skats un vispārīgi uzskati, kuri man tādi bijuši visu mūžu, taču nonākot šeit, komandas darbā (komandas darbs nav man) saprotu, ka vai nu maximāli jāpielāgojas vai arī šeit nav mana vieta. Esmu palikusi pie otro variantu jebkurā gadijumā.
Es šeit nonācu tāpēc, ka no iepriekšējās darba vietas mani atlaida covida sākšanās dēļ, jo biju vēl uz pārbaudes laika. Iepriekšējais darbs man ļoti patika, bet alga bija diezgan nožēlojama.. Šeit alga ir apmierinoša, protams, tagad kad vasara tuvojas, stundas arvien vairāk, alga lielāka. Šajā darbā nesezonā stundas bija labi ja 100, bet lieku uzsvaru uz to, ka man ar to pietika, nevienā brīdī nejutos nenormāli pārstrādājusies (kaut arī viegli nav bijis nevienu brīdi) un viss bija līmenī, arī algas ziņā, savukārt sezonā stundas gandrīz uz pusi vairāk, uzreiz sāku just, ka darbs man sāk palikt pretīgs, neeju ar prieku, vispār negribu tur atrasties, jo vienkārši par daudz. Tas tiešām ir tāds darbs, kur ja vienā brīdī sāk palikt par daudz, tad sākas kapitāla izdegšana (protams, ne tiem, kam svarīgākais ir nauda un ir gatavi rauties no vietas bez gandrīz jebkādas apstājas).
Ar šo darbu ir tā. Sākumā, protams, ļoti priecājos, ka tiku strādāt, jo meklēju darbu pus gadu, viss bija ok līdz šim laikam. Sāku just, ka vasaru šeit neizvilkšu. Uz lapiņas rakstiski sakārtoju plusus un mīnusus, gan jau rezultātu noprotiet. Vienīgais, kas mani šeit pagaidām notur ir tas, ka nostrādājot vasaru, man būs vismaz bezdarbnieki, tad arī neziņa, vai tagad aizejot, atradīšu citu, normālu darbu un kaut cik normālu samaksu, jo neesmu Rīgā.
Visā kopsavilkumā tālāk nākotnē šis darbs pavisam noteikti būs bijusi laba pieredze tam, lai saprastu, kas ir tas, kur es negribētu atrasties un darīt. Man patīk mierīga vide, kaut vai lai darbs ir ar cilvēkiem, bet tāds, kur es varu strādāt individuāli, nevis vēl kopā ar kādu, bezmazvai uz pusēm dalot darbus. Es piederu pie brīvdomātāju tipa cilvēkiem, netēmēju uz augstāko izglītību, skolā nebiju teicamniece, nekad nav bijuši nosprausti tādi mērķi, uz kuriem tiektos pāri līķiem, pa dzīvi ļauju sev plūst, ko vēlos, uz to eju bez liekas domāšanas. Mana patiesā daba ir tāda ļoti viegla, bez stresa, joku un sarkasma pilna, vienkārša. "Sapņu" dzīve man ir okeāna piepilsētiņā, kur saule ir otrās mājas, es mācu cilvēkiem sērfot, mani bērni karstā dienā pārdod saldējumu uz piemājas ieliņas un draugs savukārt dara savu darbus.
Ar otru cilvēku pa prom došanās līniju galīgi nesaskan, tāpēc cenšos savākties un mierināt sevi, ka šeitpat nav tik slikti, bet sirdī jūtu, ka labi arī nav, visu mūžu mani nav pametusi sajūta, ka esmu radusies nepareizajā vietā, ja tā vispār drīkst teikt. Esmu džunglis, manai pilnajai laimei vajag karstumu, sauli un ūdeni, cilvēku smieklus, laimīgas sejas. Mani šeit tā lēni beidz nost viss, sākot ar laikapstākļiem, pelēkajām mājām, drūmajiem cilvēkiem (par kādu esmu palikusi arī es), beidzot ar darbu, kur strādā tikai tāpēc, ka ienāk kaut cik normāla nauda.
Cik daudzi Jūsuprāt, un no Jums, strādā darbu, kas patīk, kurā apmierina alga, darba uzdevumi, kolēģi, vieta, darba laiks, grafiks utt? Pieņemu, ka lielāka daļa šeit strādā papīra darbu, datora darbu, mediķi u.c? Ir kāds, kurš strādā vietā, kas ir saistīta ar kautko ekstrēmu vai vienkārši kautko sportisku? Piemēram, sporta kompleksi, veikpari, ziemā kalni?
Es gribu ticēt, ka šajā forumā arī ir kāds, kurš būtu līdzīgā situācijā kā es, tādās kā dzīves krustcelēs, kur nevari savākties un tāpēc gribas pazust uz kādu laiku prom no visiem un visa.
Teikšu arī vēlreiz, lūdzu, ja nav nekā sakarīga ko pateikt, un gribas tikai iepirst ar savu negatīvo komentāru, tad nu neraksti vispār neko, jo pati apzinos, cik šis viss var izklausīties samaisīti un varbūt pat kādā brīdī pretstatā ar nākamo teikumu, bet rakstīju to, ko domāju un kā nu domāju, tā domāju. Tāpat jau nebija viegli tā izklāties uz paplātes ar savu sāpi, zinot cik daudzi lasīs un katram par to būs savas domas.
Kā arī šādi rakstot jau patiesībā baigi grūti, jo ir tik daudz dažādu nianšu, lai saprastu katru gadijumu līdz galam, bet to visu ir neiespējami izklāstīt un varbūt arī nevajag.
Paldies par uzklausīšanu!
01.05.2021 02:11 | Saite
 
Reģ. 04.06.2015
UBI būs Latvijā ne vairāk kā 500€. Ar tādu naudu ko var vispār atļauties?

Bet ko tieši tu gribi? Latvijā ir entās profesijas, kur gadiem - dekādēm - ir speciālistu trūkums. Visi sēdēsim rokas klēpī salikuši, jo neviens darbs nav mana Holivudas seriālos redzētā sapņu profesija, un sūdzēsimies, ka valsts par nekā nedarīšanu atmet tikai 500eur? Lol. Manuprāt, arī tos 500eur nevajag nevienam dot. Cilvēkiem vajadzētu atcerēties, ka pastāv tāda lieta kā lauki un lauksaimniecība, ne tikai papīru stumdīšana ofisos.
04.05.2021 16:53 | Saite
 
Reģ. 27.07.2020
sla @ 04.05.2021 16:34

UBI būs Latvijā ne vairāk kā 500€. Ar tādu naudu ko var vispār atļauties? Ja ir ģimene, mašīna, maksa par studijām, rēķini utt.

UBI mērķim būtu jābūt spēt nodrošināt to, lai tu spētu izdzīvot un būtu iespēja izsisties no sliktas dzīves situācijas, ne nodrošināt ekstras. Un pašsaprotami, ka katrs ģimenes loceklis saņemtu UBI, auto ir ektra, ne dzīves nepieciešamība, tāpat kā maksas studijas un rēķini par dārgu dzīvesvietu. Ja gribi viso to, work for it.
04.05.2021 16:54 | Saite
 
Reģ. 15.06.2020
Un foruma autorei var jau iet pie vecakiem dzīvot. Gan jau viņi tevi pabaros. Ļoti daudz jaunatne lidz 30 gadiem dzivo vecaku māja ipaši Dienvideiropā, tur pat lidz 50 % jauniešu bezdarbs. Pat tiem kuriem ir augstākā izglītība dzīvo pie vecakiem, jo neatrod darbu. Nevajaga jau tik ļoti satraukties.
04.05.2021 16:55 | Saite
 
 
Reģ. 15.06.2020
Kur tev putns ir tās kur truktu tik ļoti daudz darbinieki?
04.05.2021 16:58 | Saite
 
Reģ. 15.06.2020
Laukos ir sezonāls darbs un pat paskatoties veikalos tas cenas tad letak izvēlieties biezi vien nelatviešu preces, ja iet runa par pārtiku. Tā ir, tur neko darīt nevar.
04.05.2021 17:02 | Saite
 
Reģ. 04.06.2015
Neizvēlīgais, palasi kaut vai šo sarakstu: https://likumi.lv/ta/id/297537-specialitates-profesijas-kuras-prognoze-butisku-darbaspeka-trukumu-un-kuras-darba-latvijas-republika-var-uzaicinat-arzemniekus.
Laukos ir sezonāls darbs

Es domāju pārvākšanos uz laukiem un sevis uzturēšanu caur lauksaimniecību, nevis sezonāla darba darīšanu laukos.
04.05.2021 17:07 | Saite
 
Reģ. 15.06.2020
Ja godīgi neredzu baigo darbaspēku trūkumu, ko jūs gribat mūsu pieminetai autorei, lai mācās inženierzinātni, vēl pie tam augstako matemātiku, kas pavisam grūtāka neka viduskola matemātika, un arī tur tikai 20% inzenieris strada savā profesijā, un arī tur neredzu neko tādu ko varetu darit mūsu autorei, nu visi nevar but programetaji vai inzenieri. Nu vienigi viņa var dabūt tiesības un strādāt kau kur par šoferi, kamēr tas netiek automazets.
04.05.2021 17:17 | Saite
 
Reģ. 04.06.2015
Autore jau rakstīja, ka grib strādāt fizisku/ārtelpu/ar sportu saistītu darbu. Tur mehanizācija viņu neapdraud. Mana atbilde bija uz visiem šiem ''vajag UBI, nav vairs nekādu vakanču, nav iespējams izdzīvot'' komentāriem. Vakanču ir pilns, un ja neviena no tām neder, tad jāapsver iespēju pārtraukt būt parazītam pilsētā un jāiemācās pašam sevi uzturēt laukos, kā to darīja mūsu senči daudzu gadsimtu garumā.
04.05.2021 17:23 | Saite
 
Reģ. 15.06.2020
Nu veikparkam, es gribeju strādāt tad man prasija lai es māku peldēt, slēpošanai mansķiet ir instruktoru kursi Lietuvā. Bet ja godīgi tur ļoti daudz varētu pieteikties,un es nezinu vai tā tik ļoti ņem.
04.05.2021 17:31 | Saite
 
Reģ. 03.07.2020
Taisnība ir tāda, ka vietējās ir ļoti slinkas. Man attāla draudzene vada šūšanas cehu un nodarbina pārsvarā imigrantes no NVS zemēm. Viņa saka, ka diena pret nakti. Reti kura vietējā melnstrādniece apzinās savu vietu un atbilstošu algu, atnāk 19 gadīgas meitenes no vidusskolas un jau sagaida 800...1200 bruto par vienkāršu darbu. Bez tam sievietes no NVS zemēm ciena darba laiku, neskrien pīpēt, uz tualeti, ēst utt. Pie tam gatavas strādāt par TIRGUS ALGU nozarē. Darbs ir dāvana, diemžēl retais to apzinās.
04.05.2021 19:46 | Saite
 
Reģ. 06.01.2021
lan4iks2020 @ 04.05.2021 19:46
Taisnība ir tāda, ka vietējās ir ļoti slinkas. Man attāla draudzene vada šūšanas cehu un nodarbina pārsvarā imigrantes no NVS zemēm. Viņa saka, ka diena pret nakti. Reti kura vietējā melnstrādniece apzinās savu vietu un atbilstošu algu, atnāk 19 gadīgas meitenes no vidusskolas un jau sagaida 800...1200 bruto par vienkāršu darbu. Bez tam sievietes no NVS zemēm ciena darba laiku, neskrien pīpēt, uz tualeti, ēst utt. Pie tam gatavas strādāt par TIRGUS ALGU nozarē. Darbs ir dāvana, diemžēl retais to apzinās.

Piedod, atvaino , tas vairs nav normāls darbs, ja nevari pēc vajadzības aiziet uz tualeti vai paēst. Sanāk ej uz darbu ar domu, ka atkal būs jāciešas pus diena. Varbūt vispār speciali šķidrumu nedzert lai nebūtu vajadzīgs wc apmeklējums.
04.05.2021 19:56 | Saite
 
Reģ. 15.06.2020
Jā, tā ir šūšānā, jo ir jakonkurē vēl lēto āziju, tapēc vēl japriecajas, ka mums ir lielākas algas nekā Āzījā.Mana mamma strādā šūšanā, labi ja 500 eur saņem, par pilnu slodzi, neviens nav viņai pienācis, kāds koļēģis, kaut vai ir pandēmija un arī ņem ūdeni līdzi darbam, un jāstrādā ļoti ātri. Es jau viņai saku ka varbūt citu var atrast kaut vai veikālā, jo šūšāna ir zems atalgojums, un daudz jāstrādā.
04.05.2021 20:24 | Saite
 
Reģ. 15.06.2020
Un gan jau tai pašai nvs ir slinki cilvēki.
04.05.2021 20:57 | Saite
 
Reģ. 28.04.2021
Minelūše @ 03.05.2021 15:48

Man liekas, ka nebūs viegli atrast darbu, kurā sakristu visi šie faktori. Jebkuram darbam ir garoza - kaut kas, kas nepatīk. Vienīgais jautājums - vai to, kas nepatīk, var pieciest, vai arī nepatīk tik lielā mērā, ka pats darbs nav vajadzīgs.
Es esmu dabiski ļoti slinks cilvēks un darbs, kas man patiktu, neeksistē. Ja man nevajadzētu naudu, es nevienu dienu nestrādātu. Bet, tā kā rēķini jāmaksā un kaut kas jāēd, strādāju darbu, pie kā pa gadiem esmu pieradusi. Ar algu lepoties nevaru, bet man ar to pietiek, kā arī nekad neesmu piederējusi pie cilvēkiem, kas raujas nopelnīt visu pasaules naudu.

Nu, es ticu, ka priekš kāda uz šīs pasaules ir tāds darbs, kurā apmierina nu gandrīz principā viss, bet tā šeit pagaidām ir neaizsniedzama tēma. Vairāk domāju to tā pa lielam, jo kautkādi mīnusi atradīsies vienmēr. Būtībā par visu tevis rakstīto varu piekrist, arī par otro teksta daļu. Es neesmu slinka, bet man nav bijis ne darbs, kurš man patiktu un kuru es justu, ne arī kurā man patiktu kolektīvs un atmosfēra, tāpēc šobrīd es varu teikt, ka es par visiem 100 izvēlētos nestrādāt un neatrasties tur, kur man nepatīk, gan arī nesatikt riebīgus, nepatīkamus cilvēkus, kuri min uz papēžiem un ēd ārā. Ja vien.. ja vien man būtu jebkāds citādāks veids, kā sevi uzturēt, bet nav, vismaz pagaidām. Mani mērķi arī nekad nav bijuši tendēti uz augstākās izglītības iegūšanu vai labāk apmaksāto darbu, mans vienīgais mērķis un lielākā vēlme ir redzēt pasauli kamēr esmu dzīva. Daudzkur jau esmu pabijusi gan ar ģimeni, gan draugiem, bet tā ir 1/3 daļa no visa, kas vēl jāredz. Un, lai tas notiktu, ir vajadzīgs darbs, kurš nes ienākumus.
05.05.2021 00:03 | Saite
 
Reģ. 04.06.2015
Nu, es ticu, ka priekš kāda uz šīs pasaules ir tāds darbs, kurā apmierina nu gandrīz principā viss, bet tā šeit pagaidām ir neaizsniedzama tēma.

Man tā ir, bet nezinu, ko tev tas dod? Ir gana daudz cilvēku, kam tā ir, visdažādākajās jomās.
05.05.2021 00:08 | Saite
 
Reģ. 28.04.2021
Miaa @ 03.05.2021 17:13
Izlasīju visu, bet manu uzmanību piesaistīja konkrēti viena teksta daļa, tāpēc uzrakstīšu savu komentāru par to.
Mīļā meitene, lūdzu, nekad neļauj kādai citai personai sevi atturēt no sapņu piepildīšanas. Izklausīšos riebīga, bet čaļi nāk un iet, bet dzīve ir tikai viena un var pienākt brīdis, kad rūgti nožēlosi, ka necenties piepildīt savus sapņus. Var paiet laiks, šis cilvēks var aiziet no tavas dzīves, bet kas notiks ar tevi? Vai tās attiecības būs bijušas tā vērtas, lai to dēļ atturētu sevi no sapņu piepildīšanas?
Es vienmēr biju tieši tāda pati kā tu un ātri vien sapratu, ka esmu dzimusi nepareizajā vietā, jo Latvijā vienmēr jutos kā iebraucējs. Manī nekad nav bijušas patriotiskas jūtas, mani vienmēr depresijā ir iedzinuši Latvijas drūmie laikapstākļi, pelēkās, drūmās ēkas, drūmie, bieži vien negatīvi noskaņotie cilvēki. Mans sapnis vienmēr bija dzīvot kaut kur pie okeāna, vietā, kur cauru gadu spīd saule, vietā, kur apkārt staigā smaidīgi, pozitīvi noskaņoti cilvēki. Ko es izdarīju? Sakrāmēju koferi un devos ceļā. Un varu teikt, ka tas bija labākais manas dzīves lēmums, jo, ja kādā vietā nejūties labi, nekas nav tā vērts, lai paliktu. Ja sirdī jūti, ka negribi palikt un ka vēlies dzīvot savādāk, nevajag palikt tikai tāpēc, ka otrs negrib doties prom vai ka "šeit jau nav tik slikti". Ieklausies savā sirdī un pieņem pareizo lēmumu. Dzīve ir tikai viena un tā ir sasodīti īsa. Atceries to.
Lai izdodas!

Es no visas sirds saprotu, ko Tu saki, bet no visas sirds arī varu teikt, ka cilvēks, ar kuru esmu kopā jau kopš saviem 15 gadiem, ir īstais. Vienīgais, kas mani grauž, ir tas, ka šajā tēmā, kas man ir viena no svarīgākajām, mums nesaskan viedokļi un tas mani lauž, ļoti lauž. Es varētu sakrāmēt koferus un aizbraukt, bet kā Tu teici, ieklausoties savā sirdī, es zinu ka arī tad nebūšu laimīga, ja man līdzās nebūs šis cilvēks. Iespējams esmu naiva, dumja utt, bet katrs mēs pats sevi pazīstam vislabāk. Ja es justu, ka mums nav nākotne, es sen būtu prom.
05.05.2021 00:16 | Saite
 
Reģ. 28.04.2021
Mākoņmaliņa @ 03.05.2021 18:06

Jāizvērtē, cik lielas ir veselības problēmas. Ja katru otro dienu jūties slikti dēļ darba, ciet veselības problēmas, tad protams , ka ilgtermiņā nav vērts strādāt, jo uz zālēm, ārstiem iznāks iztērēt daļu algas. Beigās vēl iedzīvosies veselības problēmās, kuras nevarēsi apkarot īstermiņā.
Ja pat dažas minūtes nevar mierīgi paēst pusdienas un rausta , sauc , tad es nebrīnos, ja nervi sabeigti.
Vispār liekas nesaprotami tie uzņēmumi, kur uz wc nevar aiziet bez pateikšanas. Tas ir necilvēcīgi.
Es kolēģus vispār netraucēju pusdienas pārtraukumā, ja nav nekas ļoti steidzams. Mūsdienās daudzi jau pat nesteidzamas darba lietas mēģina uzreiz risināt, teikt un neskatās pusdienas pātraukums ir vai nav. Pat tādas, kuras var izdarīt ,risināt vairāku dienu laikā.
Tev ir divi varianti. Viens iet tagad prom, beigt visas mocības uzreiz. Otrs mēģināt izturēt 1gadu, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu. Izvērtē savu situāciju ar naudu. Vai vari beztermiņa laiku sēdēt mājās bez naudas? Vai ir kas atbalsta? Vai Tava veselība, psihe izturēs tos atlikušos mēnešus?
Jārēķinas covid laikā ar ilgu nākamā darba meklēšanu.
Meklē nākamo darbu bez klientiem.

Arī es domāju tapāt, bet konkrēti par savu darba vietu to var nosaukt kā bērnudārzu. Sieviešu jeb mammu kolektīvs, ķip visas draudzīgas, bet katrai sava inde, savs veids kā uz*irst, grib mācīt, ierādīt vietu. Šajā darbā ļoti esmu sapratusi, kāpēc neiederos. Es nesaprotu lietas, par kurām viņas kasas virsū, kamēr man tas viss liekas pašsaprotams, bez liekiem jautājumiem. Tur sākas tas bērnudārzs. Dažbrīd liekas, ka tēlo vienkārši stulbus cilvēkus.
Arī es netraucēju, kad otrs aiziet pusdienu pārtraukumā, jo cienu viņa laiku un privāto telpu (!!!!), ja arī sarodas daudz klientu ar ēdienu pasūtījumiem, ņemos viena un nestresoju, jo manuprāt viss ir normāli un cilvēki pagaidīs, jo viņi nav akli, redz, ka esmu viena, tātad būs jāuzgaida. Pretējā gadijumā ja uzrodas kāda sūdzība, tad lai piešķir trešo darbinieku.
Nu Tu precīzi uzrakstīji manas domas. Nevaru izlemt, vai vienkārši ņemt un iet prom, vai kautkā novilkt vēl 5 mēnešus un tad iet prom, iestāties bezdarbniekos. Ja es šeit izturētu vasaru, tad pēc tam tie 2 mēneši būtu nieks, bet priekšā vasara.... Un kas man liekas stulbuma kalngals - ja manas maiņas beigās otram pēkšņi sarodas super daudz cilvēku, es nebeidzu maiņu, eju atpakaļ UN.. man par to nemaksā. Es tur varu rauties kaut 3h, man nemaksātu par to, jo viss, mana maiņa beidzās jau sen.
Es nezinu, .... rakstiski uz lapiņas mīnusu ir daaaudz vairāk nekā plusu. Es būtu jau uzrakstījusi atlūgumu, bet vēl to nedaru, jo domāju un skatos citus darbus, kur varētu iet.
Pirms šī darba pus gadu nosēdēju pa mājām, nejutos par to slikti, bet nebija arī labi, jo dabūju prasīt naudu tētim, kas man galīgi nepatika, tāpēc neder variants, ka aizeju prom un viss.
Par veselību un psihi runājot, man šķiet sāku palikt arvien vienaldzīgāka, kas ar mani notiek, jo jau aptuveni 3 gadus dzīvoju nelaimīgā galvā, domās, ķermenī. Protams, kad sāku just, ja tādā garā turpināšu un man uz galvas paliks 3 mati, miegs paliks tik slikts, ka negulēšu vispār un trauksme palielināsies, tad kautko sāku domāt. Tad uz laiku kko sakārtoju, kautkas paliek labāk, bet tad atkal notiek kkas, kas mani sabrucina un atkal sākas. 😐
Viss kopā norāda tikai uz to, ka man vajag kautko radikāli mainīt. Ja kāds man teiktu, ka viss ir galvā, tad uz to varu droši atbildēt, ka tā nav, jo esmu reāliste, neko ne piefantazēju, ne arī pārveidoju. Vienmēr esmu runājusi tikai tīri to, ko domāju, kā jūtos. Vienkārši, bet liekiem vārdiem.
05.05.2021 00:41 | Saite
 
Reģ. 28.04.2021
Loreen @ 03.05.2021 20:03
Man Latvijā ir bijušas 3 darba vietas un visās jutos tāpat. Jau pēc pirmajiem mēnešiem regulāri ņēmu slimības lapas, lai tikai varētu palikt mājās, jo vien doma, ka rītdien jāiet uz darbu, man radīja tādu stresu, ka pat nespēju naktī aizmigt.
Man gan nekad nav bijušas problēmas aizbraukt no valsts un kopumā esmu strādājusi 3 dažādās valstīs un varu teikt, ka zāle otrpus žogam IR zaļāka. Vairs nevaru iedomāties strādāt Latvijā. Alga ir izsmiekls, salīdzinot ar to, ko no tevis gaida. Medmāsām, policistiem u. c. nav jādzīvo ar 500€ mēnesī. Tas ir tik nepareizi.
Es izvēlos dzīvot tur, kur arī pārdevējām un apkopējām maksā cienījamu algu.
Tā kā es tev arī noteikti ieteiktu nelaist garām iespējas tikai tāpēc, ka draugs tā grib. Pastrādāt un padzīvot citur ir lieliska iespēja saprast, kāds darbs, sabiedrība, klimats tev patīk un kā tu vispār spēj iejusties vietā, kur tu nerunā vietējo valodu

:( es pat nezinu, ko atbildēt. Es visā pilnībā izjūtu šo tekstu, saprotu, pat esmu gatava tūlīt un tagad aizbraukt, nevienu brīdi šeit neesmu gribējusi sēdēt un raudāt spilvenā, bet likteņlīnijas mani savedušas ar cilvēku, kas ir 99% mana dzīve, mana ikdiena, mans gandrīz viss. Es godavārds nezinu nevienu sev apkārt tādu otru, kurš dzīvē būtu nonācis tādās krustcelēs, kā tagad ir man, vai varbūt arī tādi ir, bet viņi spēj izlemt un izlemj nedomājot sev par labu. Tad varbūt ar mani kkas nav kārtībā, jo nesaprotu, kā to var izdarīt. Esmu domājusi par visu ko, bet tikai ne par aiziešanu no mīļotā cilvēka. Teikšu godīgi, gandrīz katru dienu naivi ticu, ka pienāks īstais brīdis un mēs kopā aizbrauksim.
05.05.2021 00:53 | Saite
 
Reģ. 28.04.2021
sla @ 04.05.2021 13:11

Tie cūkas, kas atstāj pēc sevis mēslus, palielina darba slodzi cilvēkiem, kas strādā pa minimālo. Tas arī parāda viņu attieksmi pret mazākatalgotiem.
Man ļoti patika tik tok video, kur bija ieteikums noņemt netīro veļu pirms došanās prom, un visus papīrīšus u.c atkritumus izsviest miskastē. Ja visiem cilvēkiem būtu tāda cieņa pret citu darbu, pat par dabu, jo daudzi arī piemēslo apkārtni, tad mazākatalgotajiem būtu mierīgāk un vieglāk. Tāpēc man ļoti patīk Japānas kultūra, kur ir iemācīts šķirot atkritumus, svešs cilvēks pacels sveša papīru no zemes un izmetīs, un vispār ļoti kulturāla attieksme pret apkārtējiem. Nav tā kā šeit, ka te pat uzkāps uz kājas un neatvainosies.
Un jā, minimālai algai ir jābūt, lai cilvēks var samaksāt rēķinus, paēst un parūpēties par bērnu, jo ir taču daudz vientuļo vecāku, bet ja alga smieklīga (LV), tad ļoti bēdīgi. 400€ vidusmēra ģimenei ir tikai izmaksas par ēdienu produktiem.

Vēl viens komentārs, par kuru es varu maximāli piekrist. Ļoti maz cilvēku ir tieši tik kulturāli, cik Tu aprakstīji. Es personīgi esmu viena no tiem, kas visur pēc sevis atstāj kārtību, esmu konkrēts pedants, arī jebkurā viesnīcā, kafejnīcā, wc utt, atstāju pēc iespējas mazāk ko aiz manis vākt, jo zinu, kā ir strādāt šos darbus, kur jāvāc konkrēti aiz citiem cilvēkiem. Pirmajās reizēs, kad šajā darbā gāju ārā mainīt miskastes, nāca raudiens, - pacēlu vienu činčiku, vienu papīrīti, nākamo papīrīti, aiznākamo, līdz attapos, ka tā nevarēšu nostaigāt un salasīt visus, ja vien man nedotu atsevišķu stundu šī darba padarīšanai. Es vācu miskastes un nesapratu, KĀ?! Kā var būti nu tik lieli cūkas, ka činčiki mētājas viens pēc otra, VISUR. Papīri visās malās. Turpat miskaste!!!!!. Pretīgi. Ar mietu labprāt nodauzītu katru, kurš nomet turpat zemē, kurš wc nenolaiž sūdainu ūdeni, kurš salveti netīšām aizmet garām un nepaceļ. Katru tādu.
05.05.2021 01:05 | Saite
 
Reģ. 28.04.2021
neizvēligais @ 04.05.2021 16:55
Un foruma autorei var jau iet pie vecakiem dzīvot. Gan jau viņi tevi pabaros. Ļoti daudz jaunatne lidz 30 gadiem dzivo vecaku māja ipaši Dienvideiropā, tur pat lidz 50 % jauniešu bezdarbs. Pat tiem kuriem ir augstākā izglītība dzīvo pie vecakiem, jo neatrod darbu. Nevajaga jau tik ļoti satraukties.

Nē nē, paldies, ne. Šis variants ir pilnībā izslēdzams. Ne atbalstu, ne gribu.
05.05.2021 01:08 | Saite
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties, lai pievienotu atbildi!
Emojis are from "Twemoji" by Twitter - Graphics are licensed under CC-BY 4.0 Open Source.