Noslēguma darbu/studijas darbu rakstīšana

Man vienmēr palīdzēja tas, ka braucu uz universitāti un uzstādīju noteikumus cik daudz uzrakstīt, atrast info. Tad vnk tu raksti netraucēts un ir motivācija, jo mājās arī gribas tikt ;d. Kad jau ieskrienas rakstīšana, man pašai patīk, vienmēr gribas, lai ir ideāli viss.
Bet takā šobrīd ir viss no mājām, man maģistra darba projekts velkas, jo nu tik grūti piespiest sevi mājās kaut ko rakstīt.

Atkarīgs vai man patīk sava tēma.
Pagājušajā gadā patika, centos un dabūju 10.
Šogad... nu es iesāku tikai vakar rakstīt, pašlaik man ir viena lapa ar tekstu. Nav daudz, bet labāk kā nekas. Iet grūti. Nepatīk savs darbs, bet šobrīd tā kā termiņi spiež - galvenais ir uzrakstīt, lai nav akadēmiskais parāds.
Motivācija ir laika trūkums! :D Kad saproti, ka tūlīt būs dimbā, nav laika atlikt. Šobrīd esmu nostādījusi sev limitu, ka līdz šīs nedēļas beigām jābūt vismaz 5 lapām ar tīro tekstu.

Man arī palīdz būšana uz vietas fakultātes bibliotēkā, jo kā te jau minēja - uz mājām jātiek. Pašlaik tas nav iespējams, jāiztiek kā ir.
Man arī nav iesākts, bisķi uzvelk, jo draudzene šobrīd sūdzās, ka viņa nepaspēs, tik maz laika palicis utml, lai gan viņai reāli ir palicis sakārtot literatūras sarakstu, pārbaudīt pareizrakstību un uzrakstīt ievadu. Man nav pilnīgi nekā, bet viņa jau ir finiša taisnē. Tas uzsit pa nerviem un baltā skaudībā apskaužu viņu. :D
Bet nu es zinu, ka izdarīšu. Esmu pēdējo brīžu cilvēks, nekad neesmu iespringusi uz mācībām. Neesmu zubrījusies caurām dienām, neperfekcionizēju arī šādus darbus.
Šodien esmu sev nosolījusi, ka būs 1 lapa ar tekstu. Neiešu gulēt, kamēr neuzrakstīšu. Mana taktika - katru dienu sev spiest pa mazdrusciņai un rakstīt, lai nav akadēmiskā parāda.Termiņi spiež! Ja būs laiks, tad koriģēšu un slīpēšu, ja nē - iesniegšu tāpat

Mani laikam pie dzīvības uztur doma, cik milzīgs atvieglojums un brīvība būs pēc tam, kad būšu uzrakstījusi savu maģistra darbu. Un, jā, arī neiet viegli. Diezgan vēlu sāku rakstīt, bet tagad gan nav vairs laika ne par ko citu domāt - ir tikai jāmočī uz priekšu. Cenšos izslēgt visu apkārtesošo - neieplānot citas lietas/tikšanās, atļaut vismaz vienu dienu būt tiem netīrajiem traukiem izlietnē. Galvenais to laiku veltīt tikai rakstīšanai, jo mēdzu ļoti aizplūst domājot un sapņojot.
Veiksmi visām! :)