Vakar uzzināju, ka esmu stāvoklī, iespējams, ka divas nedēļas. Vēl neaptveru vai tas tiešām notiek ar mani. Man ir attiecības gadu,pus gadu dzīvojam kopā. Attiecības mums nav no tām labākajām, ir fianasiālas grūtības, daudz strīdi. Esmu bez darba, vasarā pabeidzu studijas. Pati neesmu normālu darbu strādajusi, jo studēju. Tātad, es vēl kādus 2,5 gadus būšu mājas sēdētāja un nekādas izaugsmes.
Pieraksts pie ginekologa ir 13. datumā, es tiešām nezinu ko darīt. 70% ir tas , ka nevēlos bērnu paturēt. Ja veikšu abortu tad tikai ar medikamentu palīdzību, lai taisītu abortu ir vajadzīgs ginekologa vai ģimenes ārsta nosūtījums?
Es tiešām vēlos ģimeni, bet man liekas, ka nav īstais laiks. Vairāk dēļ finansiālās puses. Man nav darba, dekrēta naudas arī būs minumums, vīrietis nepaviks visu viens pats un neparūpēsies par mani un bērnu. Līdz šim nav parūpējies arī par mani vai mums, jo lielākas naudas grūtības ir viņam, kur nu vēl mani kā grūtnieci un pēc tam par mani un bērnu.
Esmu diezgan lielā nesaprašanā. Visvairāk mani baida tas, ka es morāli ar sevi nevarēšu sadzīvot dēļ tā, ka esmu uztaisījusi abortu un attiecības arī nedomāju, ka turpināsies, jo mans draugs vairāk ir par bērnu paturēšanu un tam kas es iešu cauri diez vai varēšu vēl būt ar šo cilvēku kopā.
Es gribētu bērnu paturēt, ja man tiešam viņam būtu ko dot, bet man pašai nav nekā un manam draugam arī. Esam sākuši var teikt visu no nulles.
Kā jūs rikotos?
35
