Kāds tēvs , tāds vīrietis

Par sevi varu teikt, jā! Man vecāki izšķīrās kad bija 9 gadi. Tagad mans vīrietis ir par mani vecāks 7gadus. Raksturs ir pilnīga kopija tētim, un tās sliktās iezīmes. Bet nu es mēģinu cīnīties un izmainīt.😅 varētu jau teikt, ka tā ir vienkārši sakritība, nu es vienmēr esmu metusi aci uz vecākiem vīriešiem.

Mans tēvs alkoholiķis, un kautkā gadījās ka apreceju arī alkoholiķi, bet paldies Dievam prāts nāca mājās un izšķīros,, Un tagad kad man pievērš uzmanību ļoti ļoti foršs vīrietis, meklēju viņā kautkādus kasjakus.. Muļke nu

Mani drīzāk interesē pretstati manam tēvam. Zūd jebkāda interese, ja saskatu kaut kādas līdzības.

Manu draudzeni tēvs nav pametis, bet līdzība rakstura iezīmēs esot diezgan liela, pēc viņas teiktā.

To sauc par daddy issues :D

Arī saskatu savā draugā līdzības ar manu un jo īpaši ar viņa tēti, tāpēc teikšu, ka jā! :)

Es tā neteiktu. Mans tēvs un mans vīrs ir diezgan dažādi savos uzskatos un vērtībās.

Es negribētu piekrist! Mans tēvs bija neglābjams alkoholiķis un par mani īsti nerūpējās, bet mans vīrs var teikt vispār nelieto alkoholu.

Pilnīgs absurds

Tas tiešām arī ir daddy issues un parasti sievietes tiekas ar vīrieti kurš gan var but līdzīgs tēvam, gan nē. Ja sieviete ar veseīgu ģimenes modeli satiekas ar vīrieti līdzīgu tēvam, tas tā vienkārši ir noticis, viņai iepaticies vīrietis ar šādu lidzīgu raksturu/izskatu. Tik pat labi, meita augusi bez tēva kurš ir alkoholiķis, var nevēlēties tikties ar tāda tipa vīriešiem. Sievietes velme meklēt virietī tēvu ir psiholoģiska fīča no bērnības un katrs gadijuma jāvērtē atsevišķi.
Drauga pusmāsa auga bez tēva vecumā kad tēva loma meitenes dzīvē ir ļoti nozīmīga un šobrīd viņainir nereālie daddy issues,kas šķiet diez gan nopietni.

Es varētu arī pateikt, ka man ir tas Daddy issues. Varbūt pirms tam to nesapratu, bet tgad aizdomājoties...njaaa... Pilnīga kopija. Un man paliek bail. 😅 nevēlos lai mana nākotne ir tāda pati kāda bija manai mātei, lai gan izskatās ka uz to iet..

Ne vienmēr tā ir.. laikam jau no cilvēka atkarīgs, cilvēki tak dažādi. Man vecāki arī izškīrās, kad man bija ap 7-8, ietekmēja tikai tā, ka vīriešiem pilnībā zaudēju uzticību k a sugai.. līdz satiku savu vīru.. kurš ir 8gadus vecāks par mani.. bet līdz tam man bija tikai jaunāki un nenopietni draugi. Pilnīgi nelīdzīgi visi ar manu tēti! Vienīgā līdzība labsirdība 😂 neteiktu, ka slikta īpašība!

Manu draudzeni tēvs nav pametis, bet līdzība rakstura iezīmēs esot diezgan liela, pēc viņas teiktā.

Es zinu gadījumu, kur sievietes dēla sieva ir tik līdzīga šai sievietei, ka sākotnēji es domāju, ka tā ir viņas meita un vīrietis ieprecējies ģimenē no malas. Bet izrādījās taču otrādi :D Vot tas ir dīvaini.

putns @ 26.02.2021 17:07

Es zinu gadījumu, kur sievietes dēla sieva ir tik līdzīga šai sievietei, ka sākotnēji es domāju, ka tā ir viņas meita un vīrietis ieprecējies ģimenē no malas. Bet izrādījās taču otrādi :D Vot tas ir dīvaini.

Man jau liekas tas tieši nav dīvaini. Tomēr instinktīvi tiek meklēts līdzīgais. Savādāk jau mēs pārotos ar šimpanzēm.

Tēvs ar mani kopā nav bijis jau no mazotnes, taču kontaktus agrāk nedaudz uzturējām, tādēļ kaut ko par viņu zinu.
Man bija svarīgi, lai mans draugs nav ne gramu līdzīgs manam tēvam (neglābjams alkoholiķis). Redz, kā dzīvē sanāca!
Tā nu esmu kopā ar puisi, kurš ir diezgan līdzīgs manam tēvam (gan izskata, gan rakstura, nedaudz arī domāšanas un uzskatu ziņā), paldies Dievam, ka esmu viņu teju vispār "atradinājusi" no alkohola. Kad draugs nedaudz vairāk iedzer, viņš ar manu tēvu ir 1:1 - uz tādu cilvēku gan es paskatīties nevaru, nāk prātā vecās, sliktās atmiņas, histērijas, tā iemesla dēļ vairākas reizes esmu gribējusi šķirties.
Draugs mani ļoti mīl, zina manu sāpi, tādēļ izvairās no visa, kas varētu saistīties ar atmiņām par pagātni, saprotot un nenoliedzot, ka tik ļoti līdzinās manam tēvam. Pirms nepazinu savu dzīvesbiedru, nekad nebūtu iedomājusies, ka pagātne tik ļoti var iespaidot mani tagad. Vairākkārt esmu domājusi par palīdzības meklēšanu, konsultāciju, psihologa atbalstu, taču negribu visas tās brūces celt augšā - sāpīga bērnība.

Man jau liekas tas tieši nav dīvaini. Tomēr instinktīvi tiek meklēts līdzīgais. Savādāk jau mēs pārotos ar šimpanzēm.

Tik liela līdzība jau ir incestuāla. Man tas šķistu pretīgi.

Mans tēvs mani pameta kad man bija 5 gadi.
Tagad ar tēvu ir neitrālas attiecības, drīzāk labs, nekā sliktas un ar savu tagadējo dzīvoju kopā jau 7 gads iet.
Pilnīgs pretstats manam tēvam. Nav nevienas kopīgas pazīmes viņiem, tikai tik cik acu krāsa.

Nepiekrītu!

Apstrīdēšu un teikšu, ka nē.
Mans vīrs ir pilnīgi pretējs manam tēvam.
Mans tēvs lieto alkoholu, vīrs vispār nelieto, pat necieš to.
Mans tēvs smēķē-vīrs ne.
Tēvs ir vecāks par mammu, mans vīrs ir jaunāks par mani.
Vienīgais kas abos ir kopīgs-mierīgi pēc dabas. Teikšu, ka kopīgas ir tikai labās īpašības. Viss pārējais ir pilnīgs pretstats. :)

Nav baigā līdzība, vienīgā līdzība ir skopums, mans tēvs bija paskops pret māti un bērniem, vīrs diemžēl arī skaita naudu, gaida no sievas lielu pienesumu alga, mūžīgi viņam jāaizdod jo viņam pa maz nauda utt. Ļoti neforši jūtos.