Man būšana vienai un bez otra cilvēka šajā dzīves posmā ir diezgan apzināta izvēle. Zinu savas rakstura iezīmes, trūkumus un apzinos savu egoismu, tāpēc negribu sagandēt dzīvi otram un lieki iztērēt laiku. Man drīzāk svarīgi ir kopt esošās draudzības, nevis tiekties pēc jaunām attiecībām, jo, tām izjūkot, izjutīšu nožēlu par izniekoto laiku.
Tiesa, es apbrīnoju meitenes, kas spēj apvienot darbu, mācības un vēl pilnvērtīgas attiecības - kā to visu izdarīt vienlaikus? Varbūt bailes kaut ko nepaspēt izdarīt laikā vai atbilstošā kvalitātē attur mani no attiecībām, tomēr, zinot, ka nekas nav iekalts akmenī, varbūt kaut kas mainīsies manā domāšanā.