Labvakar!
Es vēlētos padalīties par vienu savu 'bēdu' stāstu! Sauciet kā gribat , bet es vēlētos izkratīt savu sirdi.
Iespējams , ka tikšu par šo visu iesmiets , bet kaut kā tas viss ir vienalga! * kā nekā šis viss ir anonīmi *
Sāksim ar to , ka es esmu puisis , man ir pietiekami gadi. * varbūt konkrēti savu skaitli nesaukšu * Bet esmu kaut kas jau uz to vecumu , ka ir jādomā par savas ģimenes izveidi. Bet kompleksi , nedrošība , es nezinu kas tieši , bet tā sanācis , ka esmu nevainīgs!
Jā , varbūt tā ir mana vaina , mazpilsētas trūkums , ka te meiteņu nav īsti , bet kādas ir Jūsu domas , ka čalis , kam jau būtu jāsāk domāt par savas ligzdiņas izveidi ir vēl bez jebkādas sexuālās pieredzes? Gadus es nesaku , jo es gribu zināt , cik, Jūsuprāt, gados ir īstais brīdis , lai sāktu radīt pēcnācējus?
Protams , bēda ar tāda , ka neesmu pārliecināts par savu ķermeni , jo neesmu kā vīrietis , kam tu muskuļu masa liela , jo izskatos pēc puišeļa vēl. Bet vairāk jau kompleso izmērs , kas ir nedaudz zem vidējā! Augums gan liels ~ 185cm , bet lejā diemžēl nav tas ko vēlētos.
Protams seksu un intīmo dzīvi gribās. Jā , masturbēju arī bieži , bet es to neuzskatu kā kādu fui , jo tā ir lieta , kas mani atslābina , nomierina un sniedz vismaz kādu baudas sajūtu.
Es ļoti atvainojos par šo ierakstu , gribēju tik dzirdēt cilvēku domas , vai Jūs atbaidītu puisis , kas atklātu šādu faktu , ka ir 30 +/- gados ir bez jebkādas attiecību un sexuālās pieredzes? * tomēr nedaudz devu mājienu par savu vecumu *
Paldies! ❤
Ceru uz sapratni!