Cik reāli gaidīt.??

Rudens @ 27.01.2021 19:36

Hmm, šis nebūs komentārs konkrēta lietotāja viedoklim, bet vairāk vispārvaldošajai eiforijai šajā diskusijā.
Vai kāds no personāžiem, kuri tiek aprakstīti kā saglabājuši savu "jaunības dienu aizraušanos", "pirmo mīlestību" u.t.t. tieši caur to, ka nav padevušies vēlāku gadu vilinājumam, šobrīd ir tiešām 100% laimīgās attiecībās? Jautājums 100% nevis kā tas no malas izskatās?
Cilvēka 1. Laimes likums ir atlaist pagātni, kamēr mēs to neizdarīsim, mēs varam piedzīvot tikai atkārtojumu, šajā gadījumā vnk izdzīvojam iespējamos variantus (visus iespējamos pēc kārtas), kādi būtu bijuši ar šo nepiepildīto mīlestību. Bet lai atlaistu, ir jāpiedzīvo, jāizrunā, jāsaprot - tieši tik vienkārši, bet liekākai daļai cilvēku pārāk sarežģīti.
Noteikti novēlu veiksmi ar skatu uz nākotni un pilnvērtīgu laimi!

tur jau ir tā lieta ka abi pārdzīvojam, un ticam ka kopā mums sanāks.. Un tie 13 gadi varbūt bija vajadzīgi gan man gan viņam... Zaudēt mēs varam tikai iespējamo laimi.. Bet iegūt memēģinot vēl daudz gadus... Bet esmu jebkurā gadījumā smagi apjukusi..

Rudens @ 27.01.2021 19:36

Hmm, šis nebūs komentārs konkrēta lietotāja viedoklim, bet vairāk vispārvaldošajai eiforijai šajā diskusijā.
Vai kāds no personāžiem, kuri tiek aprakstīti kā saglabājuši savu "jaunības dienu aizraušanos", "pirmo mīlestību" u.t.t. tieši caur to, ka nav padevušies vēlāku gadu vilinājumam, šobrīd ir tiešām 100% laimīgās attiecībās? Jautājums 100% nevis kā tas no malas izskatās?
Cilvēka 1. Laimes likums ir atlaist pagātni, kamēr mēs to neizdarīsim, mēs varam piedzīvot tikai atkārtojumu, šajā gadījumā vnk izdzīvojam iespējamos variantus (visus iespējamos pēc kārtas), kādi būtu bijuši ar šo nepiepildīto mīlestību. Bet lai atlaistu, ir jāpiedzīvo, jāizrunā, jāsaprot - tieši tik vienkārši, bet liekākai daļai cilvēku pārāk sarežģīti.
Noteikti novēlu veiksmi ar skatu uz nākotni un pilnvērtīgu laimi!

Ļoti labs jautājums. Par sevi varu teikt, ka nespēja atlaist šo pagātni, tiešām ir traucējusi visās manās līdzšinējās attiecībās. Vairākkārt bijis tā, ka pašai šķiet, ka esmu spējusi tikt pāri pagātnei un ka esmu laimīga esošajās attiecībās, bet tad šis cilvēks no pagātnes pēkšņi atkal uzrodas manā dzīvē un reizēm pietiek pat ar parastu "Čau, kā tev klājas?" īsziņas saņemšanu, lai visa mana pasaule atkal apgrieztos kājām gaisā. Reizēm pat liekas, ka šis cilvēks tādā veidā mani moca, ļaujot kādu laiciņu padzīvot priecīgai un laimīgai, un tad atkal uzrodas manā dzīvē, liekot man atkal pavadīt bezmiega naktis, domājot, atceroties, sapņojot... Es zinu, ka mums vajadzētu izrunāties, bet laikam joprojām baidos pielikt visam šim stāstam punktu, tāpēc atkal un atkal punkta vietā turpinu likt daudzpunktes...

umatere @ 28.01.2021 08:21

tur jau ir tā lieta ka abi pārdzīvojam, un ticam ka kopā mums sanāks.. Un tie 13 gadi varbūt bija vajadzīgi gan man gan viņam... Zaudēt mēs varam tikai iespējamo laimi.. Bet iegūt memēģinot vēl daudz gadus... Bet esmu jebkurā gadījumā smagi apjukusi..

Izklausīsies baigi banāli, bet - klausi savai sirdij. Mēs šajā diskusijā varam tikai dalīties ar saviem stāstiem, saviem pārdzīvojumiem, savām domām un emocijām. Tu vari ieklausīties, pārdomāt visu, izsvērt visus plusus un mīnusus. Bet gala rezultātā tik un tā tu būsi tā, kura pieņems lēmumu. Gribu novēlēt, lai šis lēmums būtu pareizs un sniegtu tev sirdsmieru, neatkarīgi no tā, kāds tas būs.

Miaa @ 28.01.2021 18:49

Ļoti labs jautājums. Par sevi varu teikt, ka nespēja atlaist šo pagātni, tiešām ir traucējusi visās manās līdzšinējās attiecībās. Vairākkārt bijis tā, ka pašai šķiet, ka esmu spējusi tikt pāri pagātnei un ka esmu laimīga esošajās attiecībās, bet tad šis cilvēks no pagātnes pēkšņi atkal uzrodas manā dzīvē un reizēm pietiek pat ar parastu "Čau, kā tev klājas?" īsziņas saņemšanu, lai visa mana pasaule atkal apgrieztos kājām gaisā. Reizēm pat liekas, ka šis cilvēks tādā veidā mani moca, ļaujot kādu laiciņu padzīvot priecīgai un laimīgai, un tad atkal uzrodas manā dzīvē, liekot man atkal pavadīt bezmiega naktis, domājot, atceroties, sapņojot... Es zinu, ka mums vajadzētu izrunāties, bet laikam joprojām baidos pielikt visam šim stāstam punktu, tāpēc atkal un atkal punkta vietā turpinu likt daudzpunktes...

Ļoti negodīgi pret sevi pašu.

umatere

tur jau ir tā lieta ka abi pārdzīvojam, un ticam ka kopā mums sanāks.. Un tie 13 gadi varbūt bija vajadzīgi gan man gan viņam... Zaudēt mēs varam tikai iespējamo laimi.. Bet iegūt memēģinot vēl daudz gadus... Bet esmu jebkurā gadījumā smagi apjukusi..

Domāju, ka šajā brīdī Tev sev pašai ir jāuzdod jautājums: "Kas ir sliktākais, kas var notikt, ja ļausies šim momentam, iespējai, situācijai?" Pieļauju, ka visus labākos un sliktākos scenārijus savā prātā esi izdzīvojusi jau 13 gadus atpakaļ, līdz ar to šobrīd tie vienkārši jānotīra no savas apziņas un jābauda mirklis. Iespējams tāds brīdis nekad nepienāks, bet, ja nu kādā brīdī rodas sajūta, ka laiks ieviesis pārāk lielas korekcijas, tad vienkārši pasaki paldies un novēli laimi un izdošanos turpmākā dzīvē. Tātad sliktākais, kas var notikt - atlaidīsi pagātni un būsi gatava jaunai skaistai dzīvei☀
Miaa, nebaidies, saprotu, ka Tavas bailes lielā mērā ir no tā, ka mēģini sev (lai arī neapzināti un neracionāli) nodrošināt tādu kā galējo rezerves variantu. Tici man, tas nebūs nepieciešams, ja spēsi šo cilvēku atlaist, jo izskatās, ka viņš vnk pa laikam uzrodas, lai apliecinātu savu pašapziņu. Tev tas noteikti nav vajadzīgs!

Eksperte, pilnībā piekrītu. Zinu, ka tādā veidā tikai sāpinu sevi, ļaujot pagātnei traucēt tagadnei un liedzot sev dzīvot normālu, laimīgu dzīvi. Man liels prieks, ka te tapa tāda diskusija kā šī. Lika par daudz ko aizdomāties.
Rudens, jā, tā ir, piekrītu. Pēdējā reize, kad saņēmu ziņu, bija viena no svarīgākajām manas dzīves dienām. Tad mani, šķiet, pirmoreiz pa visiem šiem gadiem, pārņēma dusmas. Dusmas par to, kā viņš tā drīkst - atkal iejaukties manā dzīvē, atkal atgādināt par savu eksistenci dienā, kurā mazākais, ko vēlējos darīt, bija domāt par pagātni. Un tad es sapratu - bes es taču esmu tā, kura viņam to ļauj... Tikmēr viņš tikai, kā pareizi pateici, apliecina savu pašapziņu. Liekas, ka esmu no visa tā jau tik ļoti nogurusi, ka, lai arī baidos atlaist pagātni, esmu fiziski un emocionāli nogurusi turpināt pie tās turēties. Un varbūt tiešām vairs arī nevajag.