Sveika!
Teikšu godīgi, ka studijas palīdzēja ļoti minimāli (tik cik psiholoģijas kursi, klasvadība un bērnu attīstības kursi). Augstskolā tevi neviens nesagatavo tam, ka klasē būs 30 bērni! Visi pasniedzēji tik stāsta kā vajadzētu, kādas metodes izmantot, tik žēl, ka tās metodes strādā tikai kad klasē ir līdz 10 skolēniem un pat tad varbūt nē. Vēl no augstskolas kaut cik noderēja pasniedzēju veidotās aktivitātes un idejas stundām (sākot strādāt, daudz izmantoju tās, pēc tam sapratu, ka pati varu domāt savas aktivitātes un izvērtēt kas darbojas/nedarbojas)
Aizejot strādāt uz skolu, man tiešām bija šoks (lielākoties jau par to kā augstskolas maldina studentus par darbu skolā), taču tā kā man tad bija 19 (studēju šķiet 2.kursā) un visas eklases, atskaites likās ļoti vienkārši, man nebija problēma darīt to ko liek. Esmu ļoti apķērīga un manas darba vietas vadība (un arī kolēģi) bija ļoti pretimnākoša un vienmēr varēju lūgt palīdzību vai padomu.
Ja runājam par darbu kas jādara, tad tu noteikti ar 1 slodzi dari 1,5 slodzi vai pat vairāk, jo darbi ir jāņem uz mājām, stundām jāgatavojas ir. Viss atkarīgs no tā cik ātri tu labo darbus, cik laiks tev tiek paņemts gatavojoties, kopējot nākamajām stundām DL utt. Protams, ja tev katru dienu ir jānovada tikai 3 māc.st. (nedēļā 15 māc.st. - ~0,5 slodze) tad jau laiks gatavošanai aizies daudzreiz mazāk, tāpat arī pārbaudes darbu labošanai, taču ja tev ir katru dienu stundas 8-15 tad ir kā ir.
Neviens tev nemaksā par to, ja tu gatavojies 3h vienai māc.st.,jo apmaksāta gatavošanās ir tikai piemēram 40min. (atkarīgs no tavas slodzes). Tas pats ar PD labošanu. Katrai klasei (atkarībā no skolēnu sk.) ir noteikts apmaksātais laiks labošanai. Ja tu neiekļaujies 1h laikā izlabot 26 skolēnu darbus tad tev neviens par papildus 1h nemaksās. No pieredzes sakot, 26 skolēnu darbus laboju aptuveni 2h. Viss protams atkarīgs no uzdevumu struktūras (ja ir jāraksta sacerējums tad tie ir jālabo ilgi). Nezinu kur tu esi dzirdējusi, ka nevar saņemt minimālo.. Tā noteikti nav, bet alga nav liela salīdzinājumā ar to darbu kas tiek ieguldīts.
Lielākais struggle strādājot skolā ir vecāki. Viņi (ne visi protams) uzskata, ka situācijā, kad viņu bērns ir nopelnījis 2, pirmā jāvaino būs skolotāja, pēc tam kl.audz. un pēc tam vēl vadība, ka vecāki netika informēti par nesekmīgo vērtējumu. Štrunts par to, ka vecākiem ir pienākums sekot līdzi atzīmēm.. Bieži ir arī vecāki, kuri tevi labprāt (ar savu inženiera izglītību) pamācīs kā labāk ar konkrēto klasi jāstrādā (īpaši skolotāju, kurš tikko sācis strādāt). Mūsdienu bērni kā jau bērni - 50x jāatkārto katram individuāli uzdevuma nosacījumi, jāatgādina, ka ir jālasa uzmanīgi jautājumi pirms raksti atbildes utt. Daži bērni ir ļoti nekaunīgi, atļaujas daudzreiz vairāk kā mēs, kad gājām skolā, bet tur jau skaidrs, ka vecāki tā mājās runā bērnu klātbūtnē par skolotājiem, viņu darbu un bieži var dzirdēt vecāku vārdus no bērnu mutēm.
3
