Man diezgan bieži darba sapulcēs uzsver - ja Jūs nespējat strādāt ar pilnu atdevi un mīlestību pret savu darbu, Jums jāapdomā par profesijas maiņu, šī profesija ir dzīvesveids un daudz ko nāksies darīt bez samaksas!
Nu, jā, ir forši, ja cilvēks ir tik materiāli nodrošināts un brīvā laika ir pārpārēm, lai celtu cita reitingus, brīvprātīgi palīdzētu kādam iegūt lielāku peļņu. Es sākotnēji uzskatīju, ka darbā jāiesaistās ar pilnu atdevi, tad tikšu novērtēta, varbūt nedaudz pacelta saulītē, iespējams, Ziemassvētkos saņemot kādu papildu dāvaniņu naudas izteiksmē, bet nekā. Jā, man patīk un es labprāt veicu darbus, kas neietilpst manos pienākumos, taču, ja ilgā laika posmā to nenovērtē, motivācija to darīt zūd, jo to laiku vari pavadīt citādāk, kā Tavā gadījumā, kopā ar mīļajiem. Tad kad pēctam pateiksi, ka kaut ko nedarīsi, jo tas neietilpst Tavos darba pienākumos, uz Tevi sāks šķībi skatīties kā uz slinku darbinieku.
Mani nenovērtēšana no vadības puses viennozīmīgi ir padarījusi daudz egojistiskāku, lai gan zinu, ka tas nav pareizi, tomēr man rūp darbā ieguldītais laiks.
344
