Es gan piekrītu Bjork viedoklim. Viņa nekur neminēja, ka vēlās, lai viņu uztur. Bet gan, ka vēlās sev līdzvērtīgu partneri ar līdzvērtīgiem ienākumiem.
Es arī, ja meklētu sev vīrieti, neskatītos uz tiem, kas pelna 500€. Negribu nevienu aizvainot, 500€ ir par 500€ vairāk, nekā 0€. Un 20 gados tas, varbūt, ir labs ienākums. Bet 30, kad jāuztur ģimene, vai ir vēlme pēc ģimenes un sava mājokļa, nepieciešami lielāki līdzekļi (vismaz Rīgā un vismaz man). Ja piedzimst bērns, līdz 1,5 gada vecumam saņem kaut cik normālu pabalstu, bet pēc tam 42€. Ja bērns 1,5 gada vecumā netiek Valsts dārziņā (un nebūt ne visi tiek, nemaz nerunājot par to, ka 20+ bērni vienā grupā ir pārāk liels slogs tik mazam bērnam, kas vēl lāgā nerunā un nevar arī jēdzīgi pastāstīt, ka viņu, piemēram, apbižo). Kas tad? Privātais dārziņš ir vismaz 370€. Vai nu māmiņa tad sēž mājās un tie 500 ir vienīgais ģimenes ienākums, vai arī māmiņa strādā, lai pusi algas izdotu par dārziņu un bērna vajadzības tikai augs. Es saprotu, ka noteikti ir cilvēku daļa, kas kaut kā tā arī dzīvo, bet es tā negribētu. Mani audzināja ka jābūt spējīgai nodrošināt sevi un savas atvases, lai cik tās atvases būtu. Bet ne pieaugušu vīrieti. Katram savas vajadzības, vērtības un priekšstats par normālu dzīvi. Meitene minēja, ka viņai ir svarīgi ceļojumi. Kas tur slikts vai kāpēc no tā jākaunās, ka vēlās vīrieti ar līdzīgām interesēm un ienākumiem? Tāpēc, ka kāds cits nevar to atļauties? Ir tāds jēdziens kā sociālie slāņi. Un ļoti reti kad bagātnieks (mav svarīgi vīrietis vai sieviete) meklēs sev otru pusīti no zemākā slāņa. Tā notiek tikai lata romānos un Greja 50 nokrāsās. Nav runa tikai par naudu kā tādu, bet gan arī intereses un redzesloks atšķiras. Un Latvijas realitātē 3000 un 500 ir dažādi sabiedrības slāņi un tas ir tikai normāli, ka kāds meklē sev atbilstošu partneri. Alfonsi, uzturāmās dāmas un tie, kas krāj un ēd plikus kāpostus, lai tikai nopirktu brendu šmotkas ir atsevišķa kategorija un tādi elementi arī vienmēr sabiedrībā pastāvēs.
360
