Elisa_M @ 31.10.2020 16:33Sveikas!
Kāda ir Jūsu attieksme pret vīriešiem, kuri spēlē azartspēles? Vai Jūs ar tādu būtu attiecībās?
Esmu kopā ar puisi, kas ik dienas jau vairāku gadu garumā spēlē pokeru - tā ir viņa sirdslieta. No paša, paša sākuma tā šķita nekaitīga kāršu spēle, taču ne ilgu laiku, līdz uzzināju, kādas naudas summas tajā tiek iesaistītas un cik ilgu laiku aizņem klikšķināšana uz kārtīm.
Tā jau teju pusotru gadu es cīnos ar šo ikdienas klapatu - puisim daudz brīvā laika, ko pavada tikai pie datora un telefona, vai nu spēlējot pokeru, vai skatoties stundām ilgus video, kā šo kaitinošo spēli spēlē citi, tādējādi tiek ārkārtīgi sačakarētas mūsu attiecības - es esmu pret stundām ilgu spēlēšanu uz naudu, kas visbiežāk vainagojas ar mīnusiem, tādējādi viņam liedzot sapni kļūt par profesionālu pokeristu un dienā to vien darīt kā spēlēt uz naudu! Bet kam man to paciest? Kāda velna pēc man vajag sev blakus tādu cilvēku?
Nebija pagājis pat pus gads, kad mans mērs bija pils un jau sāku pieminēt šķiršanos, taču es nevaru no viņa tikt vaļā, viņš mūždien var mani apvārdot, lai es viņu nedzenu prom un es kā muļķe vienmēr uzķeros.
Vai es viņu vēl mīlu? Laikam, ka nē... Man ir ārkārtīgi svarīgi būt kopā pēc iespējas vairāk, saņemt uzmanību, bet tas viss tiek veltīts datoram.
Cik vien tas bijis iespējams, esmu mēģinājusi uzlabot mūsu attiecības, taču bez panākumiem, vienmēr paliekot muļķīgās un neveiklās situācijās.
Cik vien esmu mēģinājusi izšķirties bez domstarpībām, arī nesekmīgi.
Pokers nav vienīgais iemesls, kāpēc es vēlos izbeigt šīs attiecības (varētu par to runāt stundām ilgi), kurās es neredzu nākotni, taču, kopš mūsu kopdzīve ir kļuvusi arvien nekvalitatīvāka, šai spēlei tiek veltīts arvien vairāk un vairāk laika, kas pamazām grauj manu pacietības līmeni.
Varbūt tas ir normāli, tā tam jābūt, labāk, lai sēž mājās un baksta taustiņus, nekā blandās apkārt? Varbūt es esmu tā ļaunā, kas nespēj pieņemt puiša aizraušanos? Kā domājat Jūs? Varbūt Jums ir sava pieredze, kurā dalīties gan tajā, kā pievērt aci uz puiša hobiju, kas Jums nešķiet pieņemams, gan to, kā izbegt šādas toksiskas attiecības?
Vai Jūs ar tādu būtu attiecībās?
ko pavada tikai pie datora un telefona, vai nu spēlējot pokeru, vai skatoties stundām ilgus video, kā šo kaitinošo spēli spēlē citi. es esmu pret stundām ilgu spēlēšanu uz naudu, kas visbiežāk vainagojas ar mīnusiem
visi mani ienākumi tiek apmaksāti mūsu rēķinos, lai viņš pats par savu naudu varētu aizrauties ar savām darīšanām!
Elisa_M @ 02.11.2020 23:16Es mūsu kopdzīvē neredzu neko pozitīvu, neredzu nedz laimīgu nākotni, nedz bērnus - neko!
Viņš ir ieciklējies uz to, ka viņam viss ir labi, ir paēdis, ir apģērbts un nodrošinājies ar atrunām, ko atkal teiks brīdī, ja man viss apriebsies, ja es viņam gan pieklājīgi lūgšu savākt savas mantas un aiziet, gan tad, ja ārdoties sākšu lidināt laukā viņam pirktās drēbes.
Taču to, ka viņam blakus ir meitene, kura vēlas uzmanību un visu šo laiku ko ir mēģinājusi saglābt, lai tas nenonāktu līdz šādam līmenim, kā tas ir šobrīd, viņš neredz! Mūžīgā lūrēšana ekrānā (braucot auto, ēdot, sēžot uz poda, darbā, brīvajā laikā, gultā) man ir apnikusi, bieži nevaru saprast, kurš no mums ir garlaicīgāks - es, kas visādi mēģina viņu noturēt atkal nelūrēt ekrānos, taču bez panākumiem, vai viņš, kuram nekas vairāk kā pokera spēlēšana un video skatīšanās neinteresē.
Jā, būtu feini man šo "brīvo laiku" izmantot, īstenojot savus sapņus, taču žēl, ka visi mani ienākumi tiek apmaksāti mūsu rēķinos, lai viņš pats par savu naudu varētu aizrauties ar savām darīšanām!
Es gribu šķirties mierīgi, bez kašķiem, domstarpībām, lai arī viņš atzīst, ka kopīgu nākotni neredz un mierīgi aiziet prom, taču viņš zina, ka vēlos šķirties mierīgi un uz to spekulē. Kas viņu vēl pie manis tur, nav ne jausmas!
Kad ievirzu šādu sarunu, mūždien ir atrunas, ka es esmu sliktā, taisu traci, kaut viņš neko nav izdarījis (tieši tā - viņš jau neko citu kā sēdēt pie datora nedara), neļaujot viņam dzīvot savu dzīvi, piepildot desmit gadu laikā nerealizēto sapni nopelnīt lielo naudu pokerā (jo lielākais iemesls tam, kādēļ vēlos to visu pārtraukt, protams, ir nesamērīgais laiks, ko velta datoram un ko man). Lai vai kāds šis kopīgais laiks bija, vismaz šobrīd man šķiet, ka šķiršanās būtu pareizākais variants!
Puisis manī pat vairs neklausās, ja to pieminu. Ko darīt? Neko nesakot, vienkārši nomainīt ārdurvīm slēdzeni un viņa mantas pēctam aizvest atpakaļ vecākiem? Samelot kaut ko, lai pats aiziet? Ko vēl? Brīvprātīgi viņš prom nedosies, lai vai kā es censtos viņu pārliecināt, kā arī savu dzīvesstilu nemainīs - tas ir skaidrs.
677
