Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Azartspēles

 
Reģ. 11.04.2019
Sveikas!
Kāda ir Jūsu attieksme pret vīriešiem, kuri spēlē azartspēles? Vai Jūs ar tādu būtu attiecībās?
Esmu kopā ar puisi, kas ik dienas jau vairāku gadu garumā spēlē pokeru - tā ir viņa sirdslieta. No paša, paša sākuma tā šķita nekaitīga kāršu spēle, taču ne ilgu laiku, līdz uzzināju, kādas naudas summas tajā tiek iesaistītas un cik ilgu laiku aizņem klikšķināšana uz kārtīm.
Tā jau teju pusotru gadu es cīnos ar šo ikdienas klapatu - puisim daudz brīvā laika, ko pavada tikai pie datora un telefona, vai nu spēlējot pokeru, vai skatoties stundām ilgus video, kā šo kaitinošo spēli spēlē citi, tādējādi tiek ārkārtīgi sačakarētas mūsu attiecības - es esmu pret stundām ilgu spēlēšanu uz naudu, kas visbiežāk vainagojas ar mīnusiem, tādējādi viņam liedzot sapni kļūt par profesionālu pokeristu un dienā to vien darīt kā spēlēt uz naudu! Bet kam man to paciest? Kāda velna pēc man vajag sev blakus tādu cilvēku?
Nebija pagājis pat pus gads, kad mans mērs bija pils un jau sāku pieminēt šķiršanos, taču es nevaru no viņa tikt vaļā, viņš mūždien var mani apvārdot, lai es viņu nedzenu prom un es kā muļķe vienmēr uzķeros.
Vai es viņu vēl mīlu? Laikam, ka nē... Man ir ārkārtīgi svarīgi būt kopā pēc iespējas vairāk, saņemt uzmanību, bet tas viss tiek veltīts datoram.
Cik vien tas bijis iespējams, esmu mēģinājusi uzlabot mūsu attiecības, taču bez panākumiem, vienmēr paliekot muļķīgās un neveiklās situācijās.
Cik vien esmu mēģinājusi izšķirties bez domstarpībām, arī nesekmīgi.
Pokers nav vienīgais iemesls, kāpēc es vēlos izbeigt šīs attiecības (varētu par to runāt stundām ilgi), kurās es neredzu nākotni, taču, kopš mūsu kopdzīve ir kļuvusi arvien nekvalitatīvāka, šai spēlei tiek veltīts arvien vairāk un vairāk laika, kas pamazām grauj manu pacietības līmeni.
Varbūt tas ir normāli, tā tam jābūt, labāk, lai sēž mājās un baksta taustiņus, nekā blandās apkārt? Varbūt es esmu tā ļaunā, kas nespēj pieņemt puiša aizraušanos? Kā domājat Jūs? Varbūt Jums ir sava pieredze, kurā dalīties gan tajā, kā pievērt aci uz puiša hobiju, kas Jums nešķiet pieņemams, gan to, kā izbegt šādas toksiskas attiecības?
31.10.2020 16:33 | Saite
 
Reģ. 22.10.2020
Pati attiecības sauc par toksiskām un gribi lai dod padomus kā pievērt acis uz kaut ko? Nah...??? Pati tak saproti, ka tur nākotnes nav..... kukū...
31.10.2020 16:43 | Saite
 
Reģ. 24.10.2020
Elisa_M @ 31.10.2020 16:33
Sveikas!
Kāda ir Jūsu attieksme pret vīriešiem, kuri spēlē azartspēles? Vai Jūs ar tādu būtu attiecībās?
Esmu kopā ar puisi, kas ik dienas jau vairāku gadu garumā spēlē pokeru - tā ir viņa sirdslieta. No paša, paša sākuma tā šķita nekaitīga kāršu spēle, taču ne ilgu laiku, līdz uzzināju, kādas naudas summas tajā tiek iesaistītas un cik ilgu laiku aizņem klikšķināšana uz kārtīm.
Tā jau teju pusotru gadu es cīnos ar šo ikdienas klapatu - puisim daudz brīvā laika, ko pavada tikai pie datora un telefona, vai nu spēlējot pokeru, vai skatoties stundām ilgus video, kā šo kaitinošo spēli spēlē citi, tādējādi tiek ārkārtīgi sačakarētas mūsu attiecības - es esmu pret stundām ilgu spēlēšanu uz naudu, kas visbiežāk vainagojas ar mīnusiem, tādējādi viņam liedzot sapni kļūt par profesionālu pokeristu un dienā to vien darīt kā spēlēt uz naudu! Bet kam man to paciest? Kāda velna pēc man vajag sev blakus tādu cilvēku?
Nebija pagājis pat pus gads, kad mans mērs bija pils un jau sāku pieminēt šķiršanos, taču es nevaru no viņa tikt vaļā, viņš mūždien var mani apvārdot, lai es viņu nedzenu prom un es kā muļķe vienmēr uzķeros.
Vai es viņu vēl mīlu? Laikam, ka nē... Man ir ārkārtīgi svarīgi būt kopā pēc iespējas vairāk, saņemt uzmanību, bet tas viss tiek veltīts datoram.
Cik vien tas bijis iespējams, esmu mēģinājusi uzlabot mūsu attiecības, taču bez panākumiem, vienmēr paliekot muļķīgās un neveiklās situācijās.
Cik vien esmu mēģinājusi izšķirties bez domstarpībām, arī nesekmīgi.
Pokers nav vienīgais iemesls, kāpēc es vēlos izbeigt šīs attiecības (varētu par to runāt stundām ilgi), kurās es neredzu nākotni, taču, kopš mūsu kopdzīve ir kļuvusi arvien nekvalitatīvāka, šai spēlei tiek veltīts arvien vairāk un vairāk laika, kas pamazām grauj manu pacietības līmeni.
Varbūt tas ir normāli, tā tam jābūt, labāk, lai sēž mājās un baksta taustiņus, nekā blandās apkārt? Varbūt es esmu tā ļaunā, kas nespēj pieņemt puiša aizraušanos? Kā domājat Jūs? Varbūt Jums ir sava pieredze, kurā dalīties gan tajā, kā pievērt aci uz puiša hobiju, kas Jums nešķiet pieņemams, gan to, kā izbegt šādas toksiskas attiecības?

neesmu pret azartsplēm, kamēr ir daudz naudas, tā netiek zaudēta un viss tiek kontrolēts. Parasti nav neviena no šiem aspektiem.
Ja runājam par hobijiem, tad tie īstie hobiji visi kā viens grauj attiecības un naudas maku ne mazāk kā axzatspēles. Viss maksā daudz naudas un aizņem laiku un enerģiju ko varētu veltīt citādi. Parasti par iemeslu ir vide apkārt, kas neaizrauj nepatīk. Bet tad sakas apburtais loks.
31.10.2020 17:23 | Saite
 
Reģ. 13.12.2017
Nesaprotu tekstu mēģināju izšķirties, tas ir kā piesēja pie gultas un nelaida Tevi vaļā? Ja gribi šķirties, savāc savas mantas, vai viņa mantas un parādi, kur ir durvis.
Runājot konkrēti par azartspēlēm, ja viņš ar to reāli gribētu strādāt un pelnīt un viņam tas tiešām sanāktu, tad es atbalstītu kā pie jebkuras sava vīrieša ieceres attīstīties, lai kas tas arī būtu.Kamēr tas netraucē ģimenes budžetam, nepaliekam mīnusos, tad neiespringtu Bet, ja viņš pilnīgi katru dienu tam veltītu maksimāli daudz laika ārpus darba un notērētu naudu līdz pēdējam tā, ka beigās nezinātu kā galus savilkt kopā, tad nē paldies.
31.10.2020 17:35 | Saite
 
 
Reģ. 28.04.2019
Ja viņš nav Dan Bilzerian līmenī tad nav vērts
31.10.2020 17:44 | Saite
 
Reģ. 22.06.2020
Kas tur slikts ? Mans draugs ieguva džekpotu hn nopirka sev dzīvokli. Tagad katru mēnesi ietaupa 300e īrei. Ar draidzenīti smuki dzīvo.
31.10.2020 18:09 | Saite
 
Reģ. 06.03.2012
Nu nez, ja tevi neapmierina kā vīrietis pavada lielāko daļu sava laika, tad uz ko ceri? Ka tevis dēļ mainīs savu dzīvesveidu? Tu viņa dēļ atteiktos no sava hobija?
Man šķiet, ka ir ļoti forši, ja vīrietim ir hobijs kā fakts. Un, ja man vīrietis teiktu, ka mans hobijs ir sūds un negrib, lai ar to nodarbojos, es to vīrieti sūtītu trīs mājas tālāk. It īpaši, ja hobijs sagādā baudu, bet vīrietis tikai čīkst par manu hobiju 😂
31.10.2020 20:00 | Saite
 
Reģ. 17.11.2019
Izdevīgs skatapunkts - atkarību saukt par hobiju. 😂
31.10.2020 20:29 | Saite
 
Reģ. 06.03.2012
Crazy Eye, kas atšķir atkarību no hobija šajā gadījumā? Un kas tur izdevīgs?
31.10.2020 20:33 | Saite
 
Reģ. 17.11.2019
A kur esi dzirdējusi, ka azartspēles sauc par hobiju? Ja hobijs negatīvi ietekmē spēju izveidot veiksmīgas attiecības, domāju, ka to var saukt par atkarību. Konkrētajā situācijā nezinu par naudas aspektu, bet ja čalis naudu ar lāpstu grābtu, šīs diskusijas arī droši vien nebūtu. Ļaunuma vairāk nekā labuma. Bet lai naktī mierīgāk gulētu, var mēģināt sev iestāstīt, ka tas ir tikai hobijs un viss ir labi. Tur arī tas izdevīgums.
31.10.2020 20:49 | Saite
 
Reģ. 06.03.2012
Nu, man šādas problēmas nav un šādu cilvēku attiecības neveidotu. Mana doma bija tāda, lai autore necer, ka viņas dēļ kaut kas mainīsies.
31.10.2020 21:04 | Saite
 
Reģ. 29.07.2020
Vai Jūs ar tādu būtu attiecībās?

Nē, nebūtu.
ko pavada tikai pie datora un telefona, vai nu spēlējot pokeru, vai skatoties stundām ilgus video, kā šo kaitinošo spēli spēlē citi. es esmu pret stundām ilgu spēlēšanu uz naudu, kas visbiežāk vainagojas ar mīnusiem

Mani tāds vīrietis garlaikotu. Ja viņš izvēlas katru dienu spēlēt spēli, skatīties video, bet Tev gandrīz nemaz nevelta laiku, tad ko Tu gūsti no šīm attiecībām? Viņam nav pamatdarbs un vienīgie ienākumi nāk no pokera spēles, vai arī lielāko daļu savas algas iztērē pokeram? Ja viņš bieži zaudē naudu, tad cik ilgi Tu gaidīsi vai viņš vispār spēs sasniegt, kaut kādu visai labu līmeni, kurš nestu regulāri naudu plusā?
Vīrietim būtu jāsaprot, kas viņam padodas vai nē. Ja nezin cik ilgus gadus nav uzcēlis labu līmeni, nevar gūt biežas uzvaras, bet iet visu laiku mīnusos, tad būtu jāmaina savs hobijs.
Tev pašai ir jānokļūst līdz vēlmei nekad pie viņa neatgriezties. Neuzķeries uz vārdiem, bet padomā par darbiem, par nākotni. Cik viņš velta Tev uzmanības, kā rūpējas par Tevi, cik iegulda materiāli kopdzīvē, kā Jūs kopā pavadāt laiku, kāda ir viņa attieksme pret Tevi.. Kāda būtu dzīve ar viņu, ja būtu bērns.
31.10.2020 22:25 | Saite
 
Reģ. 11.04.2019
Es mūsu kopdzīvē neredzu neko pozitīvu, neredzu nedz laimīgu nākotni, nedz bērnus - neko!
Viņš ir ieciklējies uz to, ka viņam viss ir labi, ir paēdis, ir apģērbts un nodrošinājies ar atrunām, ko atkal teiks brīdī, ja man viss apriebsies, ja es viņam gan pieklājīgi lūgšu savākt savas mantas un aiziet, gan tad, ja ārdoties sākšu lidināt laukā viņam pirktās drēbes.
Taču to, ka viņam blakus ir meitene, kura vēlas uzmanību un visu šo laiku ko ir mēģinājusi saglābt, lai tas nenonāktu līdz šādam līmenim, kā tas ir šobrīd, viņš neredz! Mūžīgā lūrēšana ekrānā (braucot auto, ēdot, sēžot uz poda, darbā, brīvajā laikā, gultā) man ir apnikusi, bieži nevaru saprast, kurš no mums ir garlaicīgāks - es, kas visādi mēģina viņu noturēt atkal nelūrēt ekrānos, taču bez panākumiem, vai viņš, kuram nekas vairāk kā pokera spēlēšana un video skatīšanās neinteresē.
Jā, būtu feini man šo "brīvo laiku" izmantot, īstenojot savus sapņus, taču žēl, ka visi mani ienākumi tiek apmaksāti mūsu rēķinos, lai viņš pats par savu naudu varētu aizrauties ar savām darīšanām!
Es gribu šķirties mierīgi, bez kašķiem, domstarpībām, lai arī viņš atzīst, ka kopīgu nākotni neredz un mierīgi aiziet prom, taču viņš zina, ka vēlos šķirties mierīgi un uz to spekulē. Kas viņu vēl pie manis tur, nav ne jausmas!
Kad ievirzu šādu sarunu, mūždien ir atrunas, ka es esmu sliktā, taisu traci, kaut viņš neko nav izdarījis (tieši tā - viņš jau neko citu kā sēdēt pie datora nedara), neļaujot viņam dzīvot savu dzīvi, piepildot desmit gadu laikā nerealizēto sapni nopelnīt lielo naudu pokerā (jo lielākais iemesls tam, kādēļ vēlos to visu pārtraukt, protams, ir nesamērīgais laiks, ko velta datoram un ko man). Lai vai kāds šis kopīgais laiks bija, vismaz šobrīd man šķiet, ka šķiršanās būtu pareizākais variants!
Puisis manī pat vairs neklausās, ja to pieminu. Ko darīt? Neko nesakot, vienkārši nomainīt ārdurvīm slēdzeni un viņa mantas pēctam aizvest atpakaļ vecākiem? Samelot kaut ko, lai pats aiziet? Ko vēl? Brīvprātīgi viņš prom nedosies, lai vai kā es censtos viņu pārliecināt, kā arī savu dzīvesstilu nemainīs - tas ir skaidrs.
02.11.2020 23:16 | Saite
 
Reģ. 29.07.2020
Kāpēc, lai viņš vēlētos iet prom, ja Tu viņam apmaksā jumtu virs galvas, ēdienu?
Prasi daļu no dzīvokļa īres, lai nomaksā pusi no siltuma , ūdens rēķina. Sāc pirkt, tikai pārtiku sev. Gatavo sev. Nepērc drēbes. Lai staigā savās vecajās.
visi mani ienākumi tiek apmaksāti mūsu rēķinos, lai viņš pats par savu naudu varētu aizrauties ar savām darīšanām!

Parasti attiecību beigās nosaka laiku, kuru dot, lai otrs izvāktos. Vienojas mēneša vai divu mēneša laikā, lai atrod sev dzīvokli, kur būtu doties. Ja tāds vīrietis, kuram nav naudas, lai uzturētu sevi,īrētu dzīvokli, tad var ātri vien sūtīt dzīvot pie mammas un negaidīt mēnesi.
Atslēgu nomainīša būtu pēdējais, ko darīt. Ja galīgi nav aizkustināms prom.
02.11.2020 23:46 | Saite
 
Reģ. 24.11.2019
Manai māsai šāds cilvēks bija uzsēdies 6 gadus uz kakla, atpazīstu jau, kad ieraugu... Tev vismaz, izskatās, ka apmēram rodas sajēga laicīgi, kas tie par bezdibeņiem ir šie cilvēki. Bet tāls ceļš vēl Tev ejams.. ja cienītu sevi - aizietu pat neatskatoties un neuzdodot vairākus muļķīgus jautājumus.
02.11.2020 23:47 | Saite
 
Reģ. 27.07.2020
No parazītiem nekad nav viegli tikt vaļā. Līdz ar to uz mierīgu šķiršanos neceri. Tāpēc rīkojies.
02.11.2020 23:49 | Saite
 
Reģ. 06.03.2012
Man šķiet, ka ja jau visu priekš sevis saprati un nolēmi, tad jārīkojas. Es tā sapratu, ka viņam ir vecāki un uz ielas nepaliks. Tāpēc dod dienu laika, lai tinas prom un viss. Ja negribēs pa labam, sauc policiju. Galvenais, lai saprot, ka šoreiz ir nopietni un viss.
03.11.2020 00:01 | Saite
 
Reģ. 22.06.2020
Un, ja viņš vinnēs lielo naudu un paliksi tukšā, jo pameti?
03.11.2020 00:09 | Saite
 
Reģ. 02.03.2020
Elisa_M @ 02.11.2020 23:16
Es mūsu kopdzīvē neredzu neko pozitīvu, neredzu nedz laimīgu nākotni, nedz bērnus - neko!
Viņš ir ieciklējies uz to, ka viņam viss ir labi, ir paēdis, ir apģērbts un nodrošinājies ar atrunām, ko atkal teiks brīdī, ja man viss apriebsies, ja es viņam gan pieklājīgi lūgšu savākt savas mantas un aiziet, gan tad, ja ārdoties sākšu lidināt laukā viņam pirktās drēbes.
Taču to, ka viņam blakus ir meitene, kura vēlas uzmanību un visu šo laiku ko ir mēģinājusi saglābt, lai tas nenonāktu līdz šādam līmenim, kā tas ir šobrīd, viņš neredz! Mūžīgā lūrēšana ekrānā (braucot auto, ēdot, sēžot uz poda, darbā, brīvajā laikā, gultā) man ir apnikusi, bieži nevaru saprast, kurš no mums ir garlaicīgāks - es, kas visādi mēģina viņu noturēt atkal nelūrēt ekrānos, taču bez panākumiem, vai viņš, kuram nekas vairāk kā pokera spēlēšana un video skatīšanās neinteresē.
Jā, būtu feini man šo "brīvo laiku" izmantot, īstenojot savus sapņus, taču žēl, ka visi mani ienākumi tiek apmaksāti mūsu rēķinos, lai viņš pats par savu naudu varētu aizrauties ar savām darīšanām!
Es gribu šķirties mierīgi, bez kašķiem, domstarpībām, lai arī viņš atzīst, ka kopīgu nākotni neredz un mierīgi aiziet prom, taču viņš zina, ka vēlos šķirties mierīgi un uz to spekulē. Kas viņu vēl pie manis tur, nav ne jausmas!
Kad ievirzu šādu sarunu, mūždien ir atrunas, ka es esmu sliktā, taisu traci, kaut viņš neko nav izdarījis (tieši tā - viņš jau neko citu kā sēdēt pie datora nedara), neļaujot viņam dzīvot savu dzīvi, piepildot desmit gadu laikā nerealizēto sapni nopelnīt lielo naudu pokerā (jo lielākais iemesls tam, kādēļ vēlos to visu pārtraukt, protams, ir nesamērīgais laiks, ko velta datoram un ko man). Lai vai kāds šis kopīgais laiks bija, vismaz šobrīd man šķiet, ka šķiršanās būtu pareizākais variants!
Puisis manī pat vairs neklausās, ja to pieminu. Ko darīt? Neko nesakot, vienkārši nomainīt ārdurvīm slēdzeni un viņa mantas pēctam aizvest atpakaļ vecākiem? Samelot kaut ko, lai pats aiziet? Ko vēl? Brīvprātīgi viņš prom nedosies, lai vai kā es censtos viņu pārliecināt, kā arī savu dzīvesstilu nemainīs - tas ir skaidrs.

Godīgi sakot nesaskatiju nevienu iemeslu, kādēļ vēlētos palikt šādās attiecībās, izņemot to cik svarīgi Tev ir ar kādu būt kopā un to pašu nesaņem.
Protams, ir viegli uzrakstīt "šķiries un pamet," bet realitātē esi devusi viņam jumtu virs galvas, viņš ir iekārtojies pārāk ērti, lai tik viegli izšķirtos un zinot to penteri, ko esi sarakstijusi, pašai noteikti ar ir grūti sakravāt čemodānus. Bet tici man, paies ilgāks laiks un pati priecāsies, ka viss ir beidzies. Īpaši, kad atrodi labāku puisi. Tā arī var kalpot kā laba motivācija. Jo izskatās, ka laimīga neesi, un vientuļa palikt arī nevēlies, taču, jo ilgāk tiksies ar viņu, jo ilgāk vientuļa būsi. Ver vaļā durvis pasaulei:)
03.11.2020 07:26 | Saite
 
Reģ. 24.08.2013
Nekad nebūtu ar spēlētāju. Nekad! Esmu redzējusi kā mocījās bijušajam mamma. Vīrs pelnīja labi, bet visu savu algu nospēlēja vienā vakarā. Nepilngadīgs dēls, visi rēķini, ēšana uz viņas kakla. Izmest nevar, jo dzīvoklis pirkts laulības laikā. Un protams, ka cilvēks, kas viens par visu maksā, nevar atdod viņam pusi, kas viņam likumiski pienāktos, lai gan realitātē viņa jau to dzīvokli pirka. Viņam neinteresēja ne viņa, ne dēls. Un dēlam, tas atstāja dziļas traumas.
Tavā vietā nekad nepieņemtu domu, ka tas ir hobijs. Tas nav hobijs, tā ir atkarība.
03.11.2020 09:27 | Saite
 
Reģ. 22.04.2020
Mūc un atpakaļ neskaties. Tu reāli uzturi vīrieti. Kāds tev no tā labums? Dzīvo sev, ietaupīsies līdzekļi uz ēdienu un drebes būs japērk tikai sev
03.11.2020 10:06 | Saite
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties, lai pievienotu atbildi!
Emojis are from "Twemoji" by Twitter - Graphics are licensed under CC-BY 4.0 Open Source.
vairāk

Aptauja

 
Cik bieži Tu apmeklē forumu?
  • Brīvajos brīžos vairākas reizes dienā
  • Vienreiz dienā
  • Vienreiz nedēļā
  • Vienreiz mēnesī
  • Retāk kā vienu reizi mēnesī
  • Cits
vairāk

Lietotāji online (2)