Nezinu, man jau šķiet, ka tie lielie aizliedzēji tikties/draudzēties ar pretējo dzimumu, ir cilvēki, kuri ir par sevi nepārliecināti un kuriem švaki ar pašapziņu. Nu, un, protams, vēl tie, kuri vispār ir greizsirdīgi po žizņi. Ja cilvēkam visu mūžu bijis pretējā dzimuma draugs, bet tagad, kad tas cilvēks ir attiecībās, šī cilvēka jaunā otrā pusīte nez kāpēc sadomājas, ka nu pēkšņi tas cilvēks sāks viņu krāpt ar to savu labāko draugu/draudzeni, liekas smieklīgi. Un, galu galā, ja gribēs ar kādu krāpt, krāps tāpat. Pagātnē esmu izbeigusi attiecības tieši tā iemesla dēļ, ka otrs pēkšņi sadomājās, ka noteiks vai drīkstu vai nedrīkstu draudzēties ar savu vīriešu dzimuma draugu, kurš ir mans labākais draugs jau 10+ gadus. Tādā situācijā man ātri vien kļuva skaidrs, kuras no tām attiecībām ir tās, kuras zaudēt es netaisos. Tādi čaļi nāk un iet, bet īsta draudzība paliek. Nu, vismaz manā gadījumā.