Sveikas Dāmas! Paldies, pat negaidiju ka kāda noreaģēs.
Mēģināšu dot atbildi visām, neizceļot kādu.
Laigan, kā nevaru pateikt lielu paldies, tai kura man juta līdz. Mīļš liels paldies, un arī tām kuras nepadalījās, vai izlasīja vēlāk.
Es noteikti nevēlos tagad šeit par sevi mīļoto aizrautīgi diskutēt, kāda nu es super puper. :D
Es iestarpinājos kā ērkšķu aizstāve. Tamdēļ tik arī atļāvos iestarpināties, un gari... drūmi gari nokomentēt.
Bet es tāda esmu, ja rakstu tad rakstu, bet tas nav pārmetums kuras īsi un kodolīgi.
Tad nu pie iztirzājuma, kurām šovs palīdzējis.
Es tiešām neesmu sen komunicējusi ar citām pirmajām, kur nu vel kādu citu sezonu. Tomēr burtiski nedēļu atpakaļ sazinājos ar Laimu, no pirmajām.
Meitene strādā, dzīvo Rīgā. Un to nav pametusi kopš no ērkšķiem iznāca. Un tad noteikti ir ērkšķu pamatā.
Protams es tagad droši arī saku to par sevi jo, nebūtu ērkšķu, es nezinu vai vispār vel eksistētu, kur nu vel lai aizbrauktu uz vācīju, pirmkārt es būtu joprojām bez dokumentiem.
Tapēc godīgi, Ērkšķi mani izglāba, un es vienmēr par viņiem, bet kāpēc nē, mani viņi mainīja, un radikāli. Klupdama krizdama, bet cēlos un sāku kaut no jauna.
Šeit es par to, redziet, mēs kuras ērkšķos bījām, principā esam uz delnas redzamas. Nepaspēji nošķaudīties, par to jau portālos runā. Ir kuras fiksi pielāhojas, daļai kūtro tas kā traucēklis, nervu stres. Un visām iet kā kalnā kāptu, tad no tā lejā veļoties. Principā kā jebkurai.
Paskatieties pašas uz davu dzīvi, vai tiešām tā tikai un vienīgi uz augšu? Ir savi kāpumi, savi kritumi. Kam vieglāk tiec pāri, kam laiku vajag, un entos zilumus. Vai tad tā nav, ir kāda kurai viss tikai uz augšu, bez dīgstāvas un lejā krišanas?
Tā arī ar vienu daļu tām kuras no ērkšķiem, un protams tām, kurām bija svarīgs šis šovs personigi sev, nevis lai izrādītos, kā nu jā... diemžēl vienai lielai daļai. Laikam tas kā tusiņš, un laiku jautri pavadīt, turklāt par neko nemaksājot. Diemžēl tā ir, un no tā nav iespējams izvairīties. Un to noteikt nav viegli. Un to saku, jo esmu piedalījusies visos līdz šim uzņemtos ērkšķos. Un esmu vēlāk kodusi pirkstos par to, ka ne par to balsi devu.
Ceturtos es vispār piekasīga biju, un ar iepriekšējo savu pieredzi nevienai neticēju. Edgaru noliku, jo viņš līdz mūsu balsojumam arī uzvedās nevis kā džekam pienāktos, būt uzmanībad centrā, bet bēguļoja visu laiku. Un tikai pēc mūsu balsojuma es ieraudzīju. WOW!!! Edgars tomēr vecis!! Pēkšņi sāka visur būt, runāt, jokot utt. Bet bija jau par vēlu. Mēs jau neko mainīt vairs nevarējām.
Skatoties no malas viss vienkārši, esot tur iekšā pavisam savādāk. Saproti visu tik kad skaties.
Un tas pats noteikti attiecās uz organizātoriem/filmēšanas grupu. Nu nav reāli pateikt kas ir kas, un viedokli tu ņem tikai ne epizodēm. Uz ko kurš kā reaģē, bet tēlo, vai nē, to jau izlobītu tikai sērījā parāda, jo tie kas montē utt. Jau finālu redzēja, un savus secinājumus izdarīja. Līdz ar to kopskats no malas jau ir labi redzams, bet esot tur iekšā!! Ne mazākās nojausmas
Kaut kā tā. :)