Mentālā veselība

 
Reitings 1022
Reģ: 04.11.2017
Nav joka lieta. Eju pie psihiatra un dzeru zāles/antidepresantus. Strādāju regulāri ar psiholoģi.
Neprasu padomu. Bet būtu forši paklausīties citus stāstus par depresijas skatītājiem un atlabšanas procesu.
Tikko nomocījos ar panikas lēkmi.
Vien tikai tāpēc, ka izgāju ārā no mājas un ieraudzīju skaistu sievieti ar gariem blondiem matiem. Tā kā nav ko tagad darīt, izdomāju padalīties.
Ķermenī iestājās fight or flight, karstuma viļņi, krūškurvis paliek kā vilciens pāri pārbraucis, aizspiedies.
Pirms tam panikas lēkmes bija no extra liela stresa kādas momentā. Kad nevar elpu ievilkt, smoku nost ka seja zila sāk palikt
Viss vien tikai tāpēc ka esmu neglītākais cilvēks visā šajā Visumā. Un tā tiešām ir.
Nesaprotu, kā tā var būt, ka ieraugi citu sievieti uz ielas un gribās aiziet nošauties. Garīgais zem nulles. Atgādināja kāda pretekle esmu, skaisti blondi mati, a man pixie..
Pirms tam biju neitrālajā garīgajā, atlika tik no mājas iziet ārā.
Kad vienreiz tas viss beigsies...knapi eju no mājas ārā, lai vismaz līdz veikalam aizietu un uz darbu -) mājā.
Dzīve neļauj izolēties. Naudu vajag. Uz darbu jāiet. Kredīts jāmaksā. Ja varētu tā, tad es vispār dzīvotu mežā viena pati un nekad ārā nelīstu. Izolētos no sabiedrības pavisam.
Aij glupības sāku jau runāt.
Lai ko es darītu, es vienmēr būšu neglītākais cilvēks pasaulē. matus krāsot, likt meikapu, nēsāat papēžus vai iet uz plastisko...no tā vnk nav jēgas.
Droši vien jau mans dzīvesbiedrs paskatās uz kādu dāmu un noteikti aizmirst par mani vispār. To es varu sajust.
Rant over
27.09.2020 16:15 |
 
Reitings 1445
Reģ: 26.09.2017
Kā cilvēkiem pietiek laika kompleksot un stresot dēļ citu cilvēku izskata? Kompleksi ir viens, bet šis jau ir too mutch. Un īstenībā tu vari palīdzēt sev tikai pati.
06.10.2020 13:45 |
 
Reitings 24
Reģ: 04.03.2016
Tam, kurš nezina kā tas ir nesaprast.
Ieteiktu piedomāt pie ikdienas nodarbēm, aizpildīt savu laiku, lai cik tas grūti nebūtu.
Kiskismau @ 29.09.2020 06:40

7/10 Cilvēki dzīves laikā saskaras ar kaut kādām metālam problēmām.
Es ari savā laikā domāju par pašnāvību, gandrīz izdarīju. Un tas viss tāpēc ka tad manas domas bija tikai Es, Es, Man slikto, visi pārējie dzīvo laimīgi. Cilvēks ir alkatīgs un egoistisks,vienmēr gribēs vairāk vai labāk tāpēc rodas konflikts ar sevi.
Jā katram ir tiesības uz savām emocijām, bet tās emocijas ietekmē citus un dažkārt tās emocijas ir stulbas un nepatiesas.

Praktiski visi komentāri, ko komentē kaut kur ir negatīvi. Kāpēc Tu esi tik neapmierināta?
06.10.2020 13:47 |
 
Reitings 1844
Reģ: 02.03.2020
Reizēm emocijas tiešām mēdz būt muļķīgas,ar bardaku galvā, kad cilvēki uzvedās neadekvāti paši sev un tikai pēc laika to konstaējot, kad ir pagājis laiks un esi izaudzis no tā. Neuzskatu, ka kaķis pateica ko tādu, lai rakstītu tās uzbrūkošās rindas. Un tika minēts dažkārt, drošvien secinot pēc sevis, ne sakot, ka autorei tas tā ir.
06.10.2020 13:51 |
 
Reitings 1
Reģ: 06.10.2020
Es pat speciāli izlēmu piereģistrēties.
Meitenes depresiju ārstē dzīves kvalitāte un katrs to var saprast pa savam un visas atbildes būs pareizas. Darbs, dzīvesvieta, mīlestība un nauda. Ja kaut kas no šī visa iztrūkst sākas depresija.
Diskusijas autores problēma kā izskatās ir nauda.Nauda paceļ pašvērtējumu- Tu vari nopirkt skaistu apģērbu, pati pieaudzēt sev matus un nestaigāt ar īso matu griezumu, apmeklēt spā, solāriju, atļauties sevi palutināt kā vien vēlies un justies skaistākai.
Es pati biju nonākusi tādā situācijā, kad man sākās pirmās lēkmes un arī nekad nebiju domājusi, ka kaut kas tāds varētu notikt ar mani.
Man dzīve pamainījās un es sāku dzīvot sliktāk, iestigu kredītos, nekam nepietika naudas, kur nu vēl apmaksāt psihotereitu, kur arī bez viņa palīdzības katrs iekšēji saprot, kāpēc ar viņu tas notiek. Ja es nebūtu garā stiprs cilvēks, tad es nespētu no tā izkulties. Bet es to izdarīju, visiem bija nospļauties, bija pāris cilvēku(“draudzenes”), kas zināja kas ar mani notiek, bet neko nedarīja. Tad kad Tev ir slikti nevienam Tevi nevajag. Cilvēkiem tā jau pietiek problēmu, lai klausītos vēl cita. Es viņām to nepārmetu, vienkārši esmu samierinājusies ar līdzcilvēku vienaldzību un, ka paļauties vari tikai uz sevi.
Es nomainīju dzīvesvietu, darbu. Tagad strādāju piecas dienas nedēļā, saņemu smuku summiņu uz kartes, varu atļauties sevi iepriecināt, vide man apkārt ir mainījusies un tās sajūtas vairs mani nepiemeklē. Man ir miers un labsajūta un cerams, ka arī tēmas autore arī pati to ātri atradīs.
06.10.2020 16:54 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!