Cik gadu gaidīt līdz bērnam

Man ir 22 gadi, draugam 30. Esam kopa 1.5 gadu. Pazīstami ilgi , teju 8 gadus. Saderinājušies arī esam.
Viņš grib bērniņu kad man būs 25, bet es vēlētos jau tagad, ik pa laikam jau uznāk sarunas par to , ka varētu ieplānot ātrāk. Redzēs kā dzīve iegrozīsies un varbūt būs lemts laicīgāk, mūsu abu kopīgais nosacījums lai kad bērniņš piesakās mēs būtu precējušies un nebūtu nekādu lieku parādu . ?

Pirmais bērns pieteicās 27 gados (viņam tad bija 28) pēc apmēram 3,5gadu kopā būšanas. Lielisks vecums šim neplānotajam solim, jo finansiāli abi neatkarīgi un prātā tam bijām nobrieduši, jo abiem diez gan traka un bohēmiska jaunība bija un labi ka tā, jo tas posms ir izdzīvots! Kā arī pietiekami ilgs laiks pavadīts divatā, baudot tikai vienam otra klātbūtni, jo ar bērniem viss ir savādāk, protams, jēgpilnāk, bet nav vairs tās bezrūpības, ko bez bērniem nenovērtējām. Bet katram tomēr tas ir savs.

Man bija 23 gadu kad iepazinos ar vīru, 24 gados apprecējāmies, 25 gados paliku stāvoklī(plānoti), tagad 26 un drīz jādzemdē :) vīrs ir 4 gadus vecāks par mani. Es arī gribēju ātrāk bērnu, jo šķita, ka kaut ko kavēju, bet īstenībā viss notiek tā kā jānotiek?

Es noteikti nebūšu tas labākais piemērs :D
Bet man ar vīru bija citi apstākļi un pirms sagājām kopā jau bijām pazīstami kopš bērnības, tikai nekad nebija sanācis tā, ka varam saiet kopā.
Satikāmies no jauna, kad man bija 23 (pēc pāris mēn. 24 palika) un stāvoklī paliku pēc divu mēnešu kopā būšanas, bērns ir ļoooooti plānots un principā sanāca jau ar pirmo reizi.
Pēc tam bija bildinājums un pēc 2 gadiem apprecējāmies.

Pēc 13 mēnešiem paliku stāvokli kopš attiecību sākuma.

Es galīgi nebūšu populārs gadījums. sākam tikties, kad abiem bija 17 gadi. Pirmais bērns piedzima 33 gados. Bet līdz 30 i prātā nebija domas par bērniem.

Man bija interesanti... Mēs bijām kopā mēnesi, kad izdomājām, ka mums vajag bērnu skatoties filmu kur Adams Sandlers auklēja pieklīdušu bernu, ļava ģerbties ka grib utt. Likas tik forsi ??? Nu tā lūk, ar pirmajiem meģinajumiem stavoklī nepaliku, bet jau nakošajā mēnesī tests bija pozitīvs. Bija klikšķis, ka tā vajag un viss.
Bet viss super, man toreiz bija 21un tagad man jau ir 11 gadīgs bērns. Man šķiet ļoti pareizs lēmums, jo man bērns jau liels un varu attīstīt sevi, tā teikt neizmetot sevi no ikdienas, darba tirgus un visādi citādi tagad kad 30. Šķiet stulbi, izmacities, uzsākt veiksmīgu karjeru utt. un tad pēkšņi noraut stop krānu uz vairākiem gadiem ?
Ar vīru esam kopā sanāk kkur 12 gadus, un viss ir ļoti OK. Es tagad 30 gados negribētu bērnu, jo nespēju iedomāties vairs sevi ceļoties naktīs, taisot biezenīšus,ejot ratu pastaigās utt. ? Nē paldies ?

Ar vīru kopā bijām tobrīd 6 gadus, no kuriem 2 precējušies. Mazais man piedzima 25 gadu vecumā. Ja notiktu pēc mūsu prāta, mazais būtu jau vismaz 3 gadus ātrāk. Ilgi gaidīts bērns.

6 menesi pec attiecibu sakuma :) Tad man vel bija 18. Citas attiecibas pirmais pieteicas, pec 8 menesiem (izsargasanas nenostradaja), bet problemas tas nesagadaja.

Tām, kuras palika stāvoklī pirmā gada laikā - nebija tā, ka tas uz rozā briļļu fona bija? Vai arī vairs nebija rozā brilles un viss jau zināms, ka šis ir īstais cilvēks, ar ko veidot ģimeni?

Piedzima pēc 8 gadu kopā būšanas. Tieši gadu pēc kāzām. Viss kā plānots. Ātrāk īsti negribējām, jo bija jāpabeidz augstskolas un jāiestrādājas.

Mēs iepazināmies kad abiem bija 19. Ilgi bijām periodā "karjera". Tagad ir 27 abiem un ir pirmdzimtais. Tagad abi nedaudz nožēlojam, jo šķiet vēlu, vajadzēja tomēr nedaudz ātrāk. Vīrs depresīvs šajā jautājumā ? būs jau turpat 50, kamēr dēlam tikai 20. Ņemot vērā vidējo dzīves ilgumu, skeptiski skatās uz to vai vispār dabūs savus mazbērnus pa auklēt un kur nu vēl mazmazbērni.

Man te zinams paris.
12 un 13 gados dzemdejusi.
Tagad berniem jau 9+.
Domaju mazmazbernus liels % sagaidit.

Mēs iepazināmies, kad man bija 16. Vienmēr esmu ļoti gribējusi bērnus un zināju, ka gribēšu būt jauna mamma, tāpēc pirmo dzemdēju 19 gados. Mamma man tādā pat vecumā dzemdēja mani un dzīvē ir sasniegusi daudz, nekādu problēmu un nožēlu. Vienīgais ko nožēlo, ka pēc manis uzreiz nebija vēl viens, lai mums maza starpība

watchingandtalking @ 14.06.2020 06:47

Man bija interesanti... Mēs bijām kopā mēnesi, kad izdomājām, ka mums vajag bērnu skatoties filmu kur Adams Sandlers auklēja pieklīdušu bernu, ļava ģerbties ka grib utt. Likas tik forsi ??? Nu tā lūk, ar pirmajiem meģinajumiem stavoklī nepaliku, bet jau nakošajā mēnesī tests bija pozitīvs. Bija klikšķis, ka tā vajag un viss.
Bet viss super, man toreiz bija 21un tagad man jau ir 11 gadīgs bērns. Man šķiet ļoti pareizs lēmums, jo man bērns jau liels un varu attīstīt sevi, tā teikt neizmetot sevi no ikdienas, darba tirgus un visādi citādi tagad kad 30. Šķiet stulbi, izmacities, uzsākt veiksmīgu karjeru utt. un tad pēkšņi noraut stop krānu uz vairākiem gadiem ?
Ar vīru esam kopā sanāk kkur 12 gadus, un viss ir ļoti OK. Es tagad 30 gados negribētu bērnu, jo nespēju iedomāties vairs sevi ceļoties naktīs, taisot biezenīšus,ejot ratu pastaigās utt. ? Nē paldies ?

Man par to "stopkrānu" ir nenormāls prieks, ja godīgi... Karjera ir un par darbu pēc dekrēta neuztraucos, finansiāli dekrētā varu iet neuztraucoties arī par naudas lietām, un darbā, kāpjot pa kāpnēm un tik daudz iemācoties - jau likās, ka ir izdegšana. Ir forši pamainīt vidi, un arī zināt, ka nav 21 gads un vēl īsti nezini, ko pēctam darīsi un kā tas viss izvērtīsies. Katram pieredze sava.
Galvenais pašam noteikt savas prioritātes - ja bērns ir svarīgs un gribas- jāmēģina tagad. Ja ar smadzenēm saproti, ka gribi būt stabilāks, tad var nedaudz arī pakarjeroties.