Ārzemes vai Latvija?

Esmu dzīvojusi vairākās valstīs. No dažām muku kā no uguns, kad iepazinu vietējos. Nerunāju par Āfriku :D
Tikai vienā valstī gribas atgriezties un palikt uz dzīvi, tur sajūtas bija, ka esmu savā vietā.
Manā gadījumā runa neiet par finansiālo labklājību, bet gan cilvēku mentalitāti. Mani latvieši tracina ļoti bieži ar savu aprobežotību un šauro domāšanu. Tracina, ka skolā bērnus skolotāji pazemo, tracina, ka daudzi uzskata, ka bērnus sist audzināšanas dēļ, ir pareizi. Varu ilgi turpināt. Negribētos savus bērnus audzināt tādā vidē, tādēļ bieži domāju atkal pārcelties uz valsti, kur cilvēki vairāk ciena viens otru, it īpaši bērnus.

Silvera @ 12.06.2020 08:19

Paliktu Latvijā, jo, ja ir galva uz pleciem un rokas aug no pareizās vietas, te var ne tikai izdzīvot, bet arī dzīvot.

Man līdzīgi. Par minimālo algu nekad neesmu strādājusi. Kopš universitātes beigšanas 23 gadu vecumā, mani ienākumi vienmēr ir bijuši lielāki par vidējo algu valstī.
Plus vēl cilvēciskās attiecības. Ārpus manas ģimenes šaurākā nozīmē, visi tuvākie cilvēki man ir Latvijā. Kad satieku sava vecuma 30+ man pazīstamas meitenes, kuras dzīvo ārzemēs, tad pie sarunām par bērniem, viņas vienmēr pažēlojas, ka viņu bērniem vecmāmiņu un vectētiņu tur nav. Nav arī attiecību brālēnu, māsīcu līmenī.

Vēl man Latvijā patīk klimata dažādība, gan karsts vasarā, gan auksts ziemā. Tāpat man patīk dabas tuvums un pieejamība. Arī noziedzības līmenis mums salīdzinoši nav pārāk augsts.

Man līdzīgi. Par minimālo algu nekad neesmu strādājusi.

Man ir gājis visādi, bet mani vienmēr ir dzinusi uz priekšu atbildības sajūta pret savu valsti un vēlme izkruķīties, ja neiet pārāk labi, jo neviens cits jau to valsti nepiecels kā mēs paši. Raugoties uz mūsu sabiedrības finanšu pratību, mati ceļas stāvus. No tā jau visas problēmas arī rodas - neprasme rīkoties ar naudu. Un te nav runa par 430 eiro lielu algu un bērnu pulciņu, bet gan par prioritātēm.

Silvera @ 12.06.2020 12:05

Man ir gājis visādi, bet mani vienmēr ir dzinusi uz priekšu atbildības sajūta pret savu valsti un vēlme izkruķīties, ja neiet pārāk labi, jo neviens cits jau to valsti nepiecels kā mēs paši. Raugoties uz mūsu sabiedrības finanšu pratību, mati ceļas stāvus. No tā jau visas problēmas arī rodas - neprasme rīkoties ar naudu. Un te nav runa par 430 eiro lielu algu un bērnu pulciņu, bet gan par prioritātēm.

Nu sorry, bet daudzas māmiņas nostrādā visu mūžu tādu algu bez vīriešiem. Es kad gāju skolā, biju viena no nodrošinātajiem bērniem, kamēr citi staigāja noplukuši un varēja sajust to nabadzību pa gabalu. Es šaubos, ka cilvēki ar tik mazu algu varētu nopirkt Chanel somas, iPhone utt. Tādiem cilvēkiem visa alga aiziet izdzīvošanā

bulta @ 12.06.2020 00:52

Latvija ir lieliska valsts kur dzīvot un strādāt. Tīri klimata dēļ ceru kādreiz paņemt vasarnīcu Marbeljā, bet ja Latvijas klimats būtu siltāks, šeit tiešām viss būtu lieliski. Ne mums ir dabas katastrofas, ne mums ir imigranti, ne mums ir grautiņi, arī noziedzības līmenis ir samērā zems. Vienīgā problēma varētu būt krievi un korupcija, bet ar to, ceru, drīz tiksim galā.

Es arī tā kādreiz domāju, bet tagad arvien vairāk liekas, ka pēc vairākiem gadiem katastrofas atnāks arī līdz mums. Jau tagad piedzīvojam kosmiski lielus krusas gabalus, tornado u.c parādības. Vajag tikai laiku un Latvijas dabas parādības gandrīz vairāk ne ar ko neatšķirsies no tālu tālajām zemēm. Ja nu vienīgi vulkānu izvirdumus mēs nepiedzīvosim.
Runājot par pašu tēmu, es Latvijā, personīgi sev, neredzu nekādu nākotni, tikai mana otra pusīte un ģimene (kaut gan visi tāpat saka, lai dodos prom, ja to vēlos) ir tie, kas mani šeit notur. Ceru, ka pienāks laiks un tas būs drīzumā, kad arī otra pusīte saņemsies un mēs abi aizceļosim kur tālu prom, padzīvosim kādu laiku un tad arī sapratīsim, vai tas ir tas, ko vēlamies. Latviju nevaru pārstāt saukt par bedri, kur viss grimst. Latvijai kā tādai nav vainas, taču CILVĒKI. Tas visu izsaka.

Chanel somas, iPhone

Un šie loriņi tad tā kā būtu finansiāli piepildītas dzīves pamats? ?

Ui, es drusku pārpratu, piedod. Nē, nu ģimenes ar bērniem, it sevišķi, ja ir viens apgādnieks, ir ārpus tēmas par finansiālo pratību. Ir jau daudz smagu gadījumu, protams.

Latvija sūds. Es izvēlētos braukt uz rietumiem.

Man viss pats par sevi šajā valstī šķiet pazemojošs, politika, algas, veselības un izglītības, kā arī daudzas citas sistēmas. Cilvēki arī tādi aizvērti, daudz netusē savā starpā. Kādi tie Latvijas ceļi, šausmas, līkloči braucot. Par uzņēmuma "Pasažieru vilciens" padomju laiku transporta pārvadājumiem vispār neizteikšos.

Esmu pārdzīvojusi ārzemēs pusgadu, bet tad biju ļoti jauna, nemācēju veidot savu dzīvi, arī apstākļi nebija īstie, un atbraucu atpakaļ uz LV ar sajūtu, ka "ceļot jā, bet ārzemēs pastāvīgi dzīvot - nekad vairs". Tagad gan šad tad iedomājos, ka būtu forši uztaisīt dzīvē kūleni un aizbraukt uz pāris gadiem padzīvot uz kādu citu valsti, kur pastrādāt un teicami apgūt angļu valodu un vispār izmest sevi no komforta zonas. Man patiktu Portugāle, Norvēģija. Bet saprotu, ka tie ir tikai tādi filozofiski sapņi, vairs nav 20 gadu, lai šautu prom kaut kur nez kur, ja apstākļi nespiež un ir tik daudzi "bet", kas mani notur LV.

Leena @ 11.06.2020 22:57

Jautājums - vai zināt, kur ārzemēs ir konkursi uz bezmaksas vietām maģistrantūrām + ikmēneša stipendiju? Dzirdēju, ka tādi varianti pastāvot.

stipendija Latvietēm. Nu ziemeļvalstīs ir bezmaksas mācības, bet stipendiju 270-320 eur mēn ko nav jāatmaksā un + summa 600 mēn kas jau jāatmaksā saņem tikai vietējie. + grāmatas arī maksā. Tā summa gadā varētu būt ap 1000 eur .. tad tā starpība tiešām ir niecīga nekām mūsu maksas mācības, kad papilnam nodarbību un grāmatas (varbūt ne visjaunākās) par velti bibliotēkā.

DebesisIekritaTevī @ 12.06.2020 02:00

Mani saista Ziemeļvalstis, tādēļ dotos uz to galu. Tāda doma arī tiek nākotnē apsvērta. Tas visticamāk būtu darba dēļ. Patīk labi attīstītas valstis bez ‘PSRS smakas’. Arī klimants un daba mani saista vairāk tajā rajonā.

Ziemeļvalstis bez PSRS smakas? Laikam jūku prātā. Nu kā Ziemeļvalatis bez PSRS smakas vispār var būt. Uz ziemeļvalstīm jābrauc paskaīties kā būtu, ja PSRS sociālisms tiešām strādātu. Jo tas ir tas, ko tur ieraudzīsisi. Kā biju mūsu vecāku laikā un kā izskatās strādājošs sociālisms. + migranti... bet PSRS arī jau bija visādi savesti to Tatarastānām un Kazahstanām utt.
Tiešām sasmējos. Veiksmi stāvēt pāris gadus rindā pēc dzīvokļa Stokholmā. :)

Bezmaksas vietu + stipendiju saņem tikai spīdekļi, labi ja kredītam atvieglojumu iedos. Vēl ir variants kļūt par Somijas pilsoni vai Āfrikas imigrantu.

Latvija viennozīmīgi. esmu strādājusi gan Īrijā, Gan Nīderlandē un nepatika ļoooti. pat ja darbs būtu tāds, kas patīk, izvilktu labākā gadījumā gadu, jo visu laiku pietrūkst Latvija. Nejūtos ārzemēs galīgi ne tuvu kā mājās, nepatīk pirmo kārt jau sveša valoda ikdienā. Jā, neapmierina mani daudzkas arī Latvijā, bet tas man tomēr neizsaka tik daudz, kā nepatika pret dzīvošanu ārzemēs.

laimonis @ 13.06.2020 08:16

Ziemeļvalstis bez PSRS smakas? Laikam jūku prātā. Nu kā Ziemeļvalatis bez PSRS smakas vispār var būt. Uz ziemeļvalstīm jābrauc paskaīties kā būtu, ja PSRS sociālisms tiešām strādātu. Jo tas ir tas, ko tur ieraudzīsisi. Kā biju mūsu vecāku laikā un kā izskatās strādājošs sociālisms. + migranti... bet PSRS arī jau bija visādi savesti to Tatarastānām un Kazahstanām utt.
Tiešām sasmējos. Veiksmi stāvēt pāris gadus rindā pēc dzīvokļa Stokholmā. :)

Katram ir iespēja dzīvot kā vēlas. Izteicu savu viedokli posta autorei par savu redzējumu. Kaut kā uzticos vairāk savai informācijas bagāžai, kas pamato manu izvēli. (Kas tev ir mīnuss, man iespējams pluss). Nezinu, ko tu centies ar šādu komentāru pierādīt, jo tas bija lieki. Es katru diskusijas komentāru, kuram nepiekrītu nekomentēju.

Ļoti vēlētos pabeigt maģistra studijas ārpus Latvijas (ir padomā konkrētas valsti), tomēr pašlaik nav ne jausmas kā to var realizēt tieši dēļ finansēm.
Latvijā kā tāda šķiet jauka vieta kur dzīvot tikai diemžēl šeit kā pilsonis nejūtos līdz galam pasargāta.
Protams plusi ir, kā jau iepriekšējos komentāros minēja - šeit dzīvot ir salīdzinoši mierīgi.

Esmu dzīvojusi ilglaicīgi un īslaicīgi daudzās valstīs Eiropā, Okeānijā. Bet ir grūti atrast "ideālo valsti" - tādas arī neeksistē. Besī Vācija, Nīderlande, visas ziemeļvalstis, dienvideiropā atkal grūti iekārtoties, Austrālija par tālu, lai apciemotu mājiniekus :D un tādā garā. ja atradīšu ideālo valsti, padalīšos :D
Latvijā ir jauki paciemoties, bet palikt šeit uz dzīvošanu nevēlētos. iemesli tie paši jau minētie - sabiedrība, klimats, ekonomiskā situācija. man nav grūti iedzīvoties svešā vidē, nebūt "savējam" nesāp un Latvijā arī nekas netur.

Attīstības ziņā Baltijas valstis pakāpeniski sāk noķert un iet garām Dienvideiropas valstīm. Šis process turpināsies, un izskatās, ka Covid-19 krīze to tikai veicinās.

Kā lai bez aizrunāta darba un milzu naudas rezervēm tad lai pārceļas uz ārzemēm? Erasmus jau tikai tāds laicīgs studentu variants, bet ja patiešām gribas pārcelties un tur palikt... ko tad?