Par fastingu var teikt uzzināju iespējams pirms diviem gadiem,bet neuzskatu ka tas ir tik ultra super jauns vai "lielās dzīves izmaiņas", jo paskaitot stundas kad ēdu man jau kopš bērnības ir sanācis ka brokastis plkst 8 vai 9 no rīta un pēdējā ēdienreize ap plkst 5 retu reizi ap plkst 6. jā tas nav konkrēti 16:8 režīms visu laiku, bet neuzskatu to par tādu nepieciešamību, jo man šāds ēšanas režīms ķermenim ir pierasts cik ilgi sevi atceros un tieši ja gadienā sanāk kādas svinības ar vēlāku mielastu rodas smaguma sajūta un no rīta nav apetītes.
Godīgi mans ēšanas režīms kas praktiski līdzinās 16:8 fastam manuprāt ir piemērots gan man gan manam kuņģim un nekad neesmu domājusi "izmēģināt fastu".
Taču prieks par meitenēm, kuras savā dzīvesstilā un ēšanas paradumos ievieš nozīmīgas izmaiņas, lai uzlabotu dzīves kvalitāti, it īpaši ja tas strādā?