Kā zināt, ka jāšķirās

Tendresse @ 03.05.2020 17:42

Blondaa - STĀJIES UZ KĀJĀM UN EJ PROM!!! Nopietni, tas ir pilnīgi nepieņemami un tava nākotne būs ļoti slikta. Jebkurā gadījumā tas beigsies ar to, ka tev BŪS jāiet prom un vēlāk tas būs daudz grūtāk. Bāc, sieviete mīļā, es tevi tagad virtuāli sapurinu. Neiestājies statistikā, kuru vīrs nogalina beigās. Es te vēl sūdzos, bet goda vārds, ja būtu fiziska ietekmēšana, es būtu prom ātrāk kā spētu komentāru uzrakstīt te.. Es zinu, ka noteikti ir miljons lietas, kas attur un ko cits no malas nevar pateikt, bet šajā gadījumā pat tev jābeidz par to domāt. Meklē darbu, īrē dzīvokli. UN EJ

Jau strādāju, iepazinos ar viņu un arī atnācu uz Rīgu dzīvot. Taču saprotu ,ka ar manu algu būs kā būs visu pavilkt.
Visu laiku nepamet tā doma - varbūt šis ir tikai melnais posms ,varbūt es visu uztveru pārāk saasināti.. Gaidu to pašu noslēdzošo, kas man piespiedīs aiziet . Pietiks ar to,ka atnākšu pēc darba un sāksies..
Sist viņš neuzdrošinās, zin,ka es pieklapētu,ja mani aiztiks. ?
Vispār nesaprotu kur ir palikuši normāli vīrieši... es nākusi no laukiem protu daudz vairāk,nekā viņš.. saprotu daudz vairāk. ?

Te man radās jautājums. Kā sievietei sevi aizstāvēt? Kaut vai, kad sāk bļaut virsū, izrādīt agresiju? Kā aizstāvēties gan morāli, gan fiziski?
Domāju, ka mesties ar kulakiem nebūtu prāta darbs, vai arī, ja viss nonāk līdz tam, ka Tavs vīrietis Tev pirmais iesit un Tu viņam sit pretī un beigās viss izvēršas par kaušanos, kur loģiski sieviete vairāk cietīs. Man tas vispār liekas tik šausmīgi un realitātē daudzas cieš no vardarbības ģimenē.
Esmu arī ievērojusi, ka daudziem vīriešiem ir bez maz vai “ieaudzināts” necienīt sievieti, izturēties tā, ka viņa būtu zemākā līmenī, stulbāka par vīrieti un līdz ar to var visādi izņirgāties un celt savu ego. Šādu gadījumu ir nenormāli daudz!

Piekrītu, ka mūsdienas īsti vīrieši ir ļoti maz!
Pašai ir nācies pusaudžu gados būt par liecinieci, kad mammu iekaustīja tā brīža dzīvesbiedrs. Tur ne tikai bija roku palaišana, bet arī morāla pazemošana- ārā -20 grādi aukstums, mamma nāca mājās, viņš viņu novaktēja pie kāpņu telpas un nelaida kādas 2h iekšā. Pa to laiku tikai runāja pazemojošas lietas, apsaukāja visādos vārdos manu mammu, utt. Ja es to būtu zinājusi, ka viņa turpat lejā mokās ar to idiotu, es to tā neatstātu. Kad viņa vilka telefonu ārā, lai piezvanītu man, viņš to telefonu iemeta sniegā, vēl ieņirdzot par to.
Ilgi mammai vēru acis vaļā, ka viņš taču ir nenormāls, ka viņš viņu tikai izmanto savām materiālām vajadzībām un mājvietai. Sāpīgi bija noskatīties, kā viņa mokās un maigi sakot jūdzās nost.
Beigās es iegāju datorā interneta vēsturē (jutu, ka kaut ko atradīšu, jo neilgi pirms tam viņš sēdēja tai datorā), un izrādās, ka paralēli manai mammai viņš satikās ar vēl vienu sievieti. Un pēc laika uzzinājām, ka viņš ir kopumā saticies/dzīvojis uz kakla aptuveni 50 sievietēm. (Situācijas citām viņa sievietēm ir vēl briesmīgākas! Viņš esot ar kārtējo staigājis pa veikalu, iegājuši tele2 veikalā. Šis pagrāba to meiteni aiz rokas, stipri saspieda un sāka manipulēt, ka tagad viņa šo telefonu paņems uz sava vārda kredītā.)
Tai dienā viņš atbrauca no savas kārtējās sievietes, nelaidām iekšā dzīvoklī. Izsita durvis. Jau gatavs bija uzbrukt manai mammai un es nereāli skaļi sāku uz viņu kliegt, lai vāc savas pekeles un tinās prom. Par brīnumu viņš vispār neko tālāk nedarīja, kā tikai savāca mantas savas un aizgāja. Un, paldies dievam, nav kopš tā brīža licis manīt par sevi.
Neskatoties uz to, ka tā nav mana pieredze, ar vīrieti esmu ļoti uzmanīga - ja redzu kādā kripatiņu agresijas vai necieņu pret sieviešu dzimumu - tas uzreiz mani “atsit” no viņa un pat nemēģinu ielaisties ar tādu.

bigsister - man tieši tas pats jautājums ir radies. jo es esmu ievērojusi, ka kolīdz tu it kā mēģināsi aizstāvēties, vīrietim ieslēgsies sacensības instikts un viņš pacels strīdu nākamajā līmenī.. - ja sāksi kliegt uz viņu, viņš sāks emocionāli tevi ietekmēt, tevi apsaukāt, ja tu viņu, nedod Dievs, apsaukāsi pēc tam pretī, viņš sāks pielietot fizisku spēku, uz lietām vai pat sievieti.. un tas ir nebeidzami līdz kamēr tās nabaga sievietes tiek piekautas vai nogalinātas... vīrietis sava ego dēļ ir gatavs uz jebko
man sāk likties, ka sievietei sevi aizstāvēt ir bīstami. Un man vēl dzīve rādīs vai tā ir vīriešu dzimuma īpatnība, vai arī tie vienkārši ir prātā slimi cilvēki.. jo tad arī ir jautājums, vai pamest ir jēga, ja nākamais būs līdzīgs... tad vienkārši jāmāk piemēroties un jāaizver mute un jāiemācās citi veidi, kā risināt situāciju..
Bet reāli apkārt es daudz labu piemēru neredzu. varbūt tad vienkārši - nafig tos vīriešus :D

BlueMeg - nu un tu reāli esi šobrīd vai bijusi attiecībās ar vīrieti, kur tu varētu teikt- jā, visi vīrieši nav tādi? Ne jau varbūt tik ekstrēmi gadījumi , kā tevis aprakstītais, bet tādi , kas nedarīs visu , lai aizstāvētu savu ego?

Viens no gadījumiem, kad man vajadzēja aiziet, bet es neaizgāju - viņš sāka necienīgi runāt par manu māti un es viņam iecirtu pliķi. Saņēmu pretī - viņš nogāza mani un sāka žņaugt. Ne tā nopietni, bet, lai iebaidītu, bet es redzēju to spīdumu viņa acīs - agresijas spīdums, 100% vardarbība. Pēc tam, arī pēc gadiem, kad to visu pārrunājām, viņš atkal un atkal teica, ka viņam ir bijušas tiesības man uzbrukt, jo es situ pirmā. Nu, nezinu gan. Bet pēc tam es vairākkārt novēroju viņā šo agresiju, pilnīgu naidu, un, ja nevarēja vērsties pret mani fiziski, sāka mētāt lietas, un tādā veidā viņš vienreiz izšķaidīja pret sienu savu datoru, pilnīgi normālu datoru, kas vēl strādāja. Arī kad šķīrāmies un nesu viņam viņa lietas, viņš vienkārši tās lidināja pa gaisu, bet tas naids.. es nekad neesmu redzējusi tik..teju vai sataustāmu naidu. Skumjākais ir tas, ka viņš ar emocijām, sevišķi negatīvām, vispār neprata operēt. Bet tā lielākoties nav viņa vaina. Viņa vaina ir tā, ka viņš necenšas to pat saprast un mēģināt noskaidrot, kāpēc emocionāli ir tik..aprobežots.
Vot tā - uzrakstīju šo un palika viņa žēl. :D

Tendresse @ 03.05.2020 18:56

BlueMeg - nu un tu reāli esi šobrīd vai bijusi attiecībās ar vīrieti, kur tu varētu teikt- jā, visi vīrieši nav tādi? Ne jau varbūt tik ekstrēmi gadījumi , kā tevis aprakstītais, bet tādi , kas nedarīs visu , lai aizstāvētu savu ego?

Esmu attiecībās ar vīrieti (zemāk rakstīju to manu sāpi, kas atšķirībā no pārējām šīs diskusijas situācijām ir nieks) Tādā ziņā agresīvs viņš nav, ko arī ļoti skatos un novērtēju! ?
Man bija draugs 15 gados, ar kuru kopā bijām 3 gadus. Sākumā viss normāli, bet pēc laika ļoti sāka izrādīt greizsirdību, sāka par to nicināt. Pēdējais punkts bija , ka sāka manipulēt ar manām jūtām (aizskāra diezgan man sāpīgu tēmu). Tad arī pasūtīju viņu uz visām 4 debespusēm.

Silvera - paldies par ieskatu... tie ir tie zvērīgie cīniņi par ego, ko tikko apprakstīju :/ es pat domāju , ja kādreiz viņam iegāztu, viņš arī iegāztu pretī (un domāju, ka pat lielākā daļa vīriešu to darītu izņemot kādu super izņēmumu)......
Bet tagad piemēram, tu esi atradusi mierīgu vīrieti, kam nav nekādu agresiju utml, lai mums varētu teikt, jā meitenes, pametiet, jo ir normāli vīrieši? :D jo man sāk likties, ka reāli viņiem tie hormoni tādi ir.... man tēvs tāds, draugs tagad tāds, te lasu pilnus stāstus un nesaprotu. Un draudzenes jau bieži godīgi neizstāstīs aiz kauna...

Bet reāli apkārt es daudz labu piemēru neredzu. varbūt tad vienkārši - nafig tos vīriešus

Pēc sava mēnesi garā randiņu perioda es arī tā nodomāju. Vai arī - ka es neesmu normāla. :D
Bet, mīļās, tās, kuras šobrīd esat vardarbīgās / nemīlošās attiecībās - krājiet spēka rezerves, domājiet ar vēsu prātu, vērojiet (!) savus vīriešus un analizējiet viņu uzvedību, lai jūs pašas ātrāk saprotat un pierodat pie domas, ka līdzās viņiem jums nav un nebūs dzīves. Tas prasa laiku, zinu to pēc savas pieredzes, bet tas ir iespējams. Man gan viss beidzās laikā, kad mūsu amerikāņu kalniņi bija pilnīgi norimuši un man jau likās, ka sāksim varbūt pat normāli dzīvot, bet nu tas viens jautājums vienkārši nepieļāva nekādu kompromisu. Un es ne mirkli neesmu nožēlojusi, ka tā notika.

Bet tagad piemēram, tu esi atradusi mierīgu vīrieti, kam nav nekādu agresiju utml, lai mums varētu teikt, jā meitenes, pametiet, jo ir normāli vīrieši?

Es ticu, ka mans šībrīža vīrietis man nekad nespētu iesist. Bet viņam ir citas nelaimes. :D
Vispār viena no domām, kas man ienāca prātā, kad biju brīva - meklēt vecāku vīrieti. Varbūt pat 40+, bet rāmu, ar savu biznesu, hobijiem, nobriedušu. Bet tādi jau ne tik apkārt nemētājas.

Es pilnīgi saprotu par ko jūs runājat.. Paldies dievam mans vīrietis man nekad pa šiem gadiem nav iesitis, bet domāju, ka lielākajā daļā tas ir tādēļ, ka apstājos runāt pretī. Ja strīds iet karstos toņos, es pēc skatiena viņu neatpazīstu - tik aizkaitināts, naida pilns. Tad viņš ir teicis, ja turpināšu strīdēties, dabūšu. Un brīdis, kad redzu to skatienu, liek man sekundē aizvērties. Tā nav gadījies bieži, bet ir..
Domāju, ka rokas pacelšana būtu pēdējais piliens, ka jāiet prom. Neskaitot visu iepriekš, ko esmu rakstījusi. Es vismaz ļoti ceru, ka tad es aizietu.

Bet tādi jau ne tik apkārt nemētājas.

tur tā problēma un viņi to izmanto :D a jauno paņem un nezini, kas no viņa izaugs :D

Autorei un citām meitenēm- labprāt padalītos ar savu pieredzi, varam man rakstīt privāti, es labprāt uzklausītu un atbalstītu. KĀDĒĻ? jo vairāk par visu es vēlētos, kaut man tajā laikā būtu bijis kaut vai svešs cilvēks, kam izkliegt sāpi...

interesei, pagūglējiet, kas ir narciss un ko viņš ēd.. ( te nebūs runa par ārējo izskatu, bet gan par īpatnībām)
palasot, ko tieši narciss dara ar otru cilvēku, man asaras bira kā pupas pat pēc vairāku gadu dzīvošanas mierā. smaidiņa nav.

Lasot visu, ko meitenes raksta, man tiešām mute palika vaļā. Lai arī esmu vēl jauniņa un nepieredzējusi, varu tikai pateikt vienu - ja fiziski iespaido, sit, grūsta utt, iet prom uzreiz un neatskatoties. Par morālo vardarbību var ilgi un gari spriest, jo ja tā padomā, mēs visi esam kādu morāli iespaidojuši un sāpinājuši, apzinamies to vai nē. Otrs jautājums ir cik veselīgas ir attiecības. Ar draugu esam kopā 3,5gadus un bijis ir visādi, bet nekad mūžā nav ne iesitis man, ne grūdis, ne stingri satvēris utt, tapēc laikam jau varu teikt, ka man ir viens no tiem retajiem, kas valda pār sevi, pat tad, kad "tvaiki pa ausīm nāk ārā". Jā, esmu pieredzējusi morālo vardarbību gan, ir bijušas reizes, kad sāpināja ar vārdiem, teica lietas, ko nedomā, bet atkal kokam divi gali, jo arī es neesmu eņģelis. Tomēr skatoties uz mūsu strīdiem un labajiem brīžiem, tad varu teikt, ka labie brīži ir krietni vairāk. Lasot meiteņu stāstus bija pat grūti noticēt, ka tādi vīrieši eksistē, jo tad nevaru sūdzēties par savējo un tomēr esmu laimīga ar viņu.
Autorei novēlu tomēr saudzēt sevi un iet prom, man pilnīgi sāpīgi palika lasot to, ko rakstiji, jo tu noteikti neesi to pelnījusi, it īpaši no vīrieša. Turies!❤

Ja strīds iet karstos toņos, es pēc skatiena viņu neatpazīstu - tik aizkaitināts, naida pilns. Tad viņš ir teicis, ja turpināšu strīdēties, dabūšu. Un brīdis, kad redzu to skatienu, liek man sekundē aizvērties. Tā nav gadījies bieži, bet ir..

Tev neliekās,ka tas jau ir signāls?

Keana @ 03.05.2020 23:38

Lasot visu, ko meitenes raksta, man tiešām mute palika vaļā. Lai arī esmu vēl jauniņa un nepieredzējusi, varu tikai pateikt vienu - ja fiziski iespaido, sit, grūsta utt, iet prom uzreiz un neatskatoties. Par morālo vardarbību var ilgi un gari spriest, jo ja tā padomā, mēs visi esam kādu morāli iespaidojuši un sāpinājuši, apzinamies to vai nē. Otrs jautājums ir cik veselīgas ir attiecības. Ar draugu esam kopā 3,5gadus un bijis ir visādi, bet nekad mūžā nav ne iesitis man, ne grūdis, ne stingri satvēris utt, tapēc laikam jau varu teikt, ka man ir viens no tiem retajiem, kas valda pār sevi, pat tad, kad "tvaiki pa ausīm nāk ārā". Jā, esmu pieredzējusi morālo vardarbību gan, ir bijušas reizes, kad sāpināja ar vārdiem, teica lietas, ko nedomā, bet atkal kokam divi gali, jo arī es neesmu eņģelis. Tomēr skatoties uz mūsu strīdiem un labajiem brīžiem, tad varu teikt, ka labie brīži ir krietni vairāk. Lasot meiteņu stāstus bija pat grūti noticēt, ka tādi vīrieši eksistē, jo tad nevaru sūdzēties par savējo un tomēr esmu laimīga ar viņu.
Autorei novēlu tomēr saudzēt sevi un iet prom, man pilnīgi sāpīgi palika lasot to, ko rakstiji, jo tu noteikti neesi to pelnījusi, it īpaši no vīrieša. Turies!❤

Man pašai ir bēdīgi,ka es neaizgāju jau pašā sākumā.. visu laiku velku garumā ar "būs, jau labi, pati biju vainīga" ,vai "rīt būs jauna diena un būs savādāk.. " . Ja es jau tad būtu saņēmusies, noteikti būtu cits cilvēks . Varbūt blakus būtu atbalstošāks un saprotošāks..

Blondaa- bet iedomājies, ja tu sev to saki tagad, tu to teiksi vēl divtik pēc vēl vairākiem gadiem!!!!

Es aizgāju tad, kad sapratu, ka nekas nemainīsies, notika vairāki "pēdējie pilieni" un tad es sapratu, ka esmu gana no raudājusi un kopā būšana vairāk izraisa ciešanas. Man bija sajūta, ka es biju darījusi visu, lai saglabātu attiecības un vairs nekas nav darāms.
Domāju, ka tas nebija veselīgi un veselīgi būtu bijis aiziet krietni ātrāk. Kad - jāskatās pēc konkrētas situācijas attiecībās, es varētu pateikt par savu gadījumu, bet negribu rakstīt tik privātās lietas.

Ja ir notikusi vardarbība, noteikti jāiet prom, neko tur labot nevarēs.