Jūrnieku sievas/draudzenes un covid19 laiks

Tutuuuu @ 18.07.2020 22:49

Vispār jau sievietei tīri no veselības viedokļa ir nepieciešama sekss. Plika padrāšanās vai nē, bet daba tā to organismu ir iekārtojusi.
Un neesmu neko labu dzirdējusi par jūrniekiem uzticības ziņā. Pāris pazīstami ir, visi krāpuši. Skumji, bet šīm profesijām raksturīgi. Viena no pazīstamā sievām arī teica, ka vīrs ir vislabākais un ticot, ka nekad nekrāps, līdz saņēma video, kur šis ar somieti priecājas. :/

Pazīstu tik vienu jūrnieku bet pat tas ir krāpis savu sievu..viņa pati to zina, bet laikam nauda svarīgāka :)

Bet ir jau cilvēki, kuriem tas sekss drive nav tik svarīgs un izteikts. Ja tādi abi ir kopā, tad jau nav arī problēmu ne vienam, ne otram dzīvot tos mēnešus bez seksa, bet iztikt ar pašapmierināšanos, ja baigi vajag.

Nav jau runa tikai par pliku sexu. Citi/citas, ilgstoši nesatiekot savu partneri, aizšļūc pa kreisi, jo ir vajadzīgs arī mīļums, pieskāriens, glāsts, romantika, pretējā dzimuma klātbūtne.

Ketija123 @ 19.07.2020 19:43

Nav jau runa tikai par pliku sexu. Citi/citas, ilgstoši nesatiekot savu partneri, aizšļūc pa kreisi, jo ir vajadzīgs arī mīļums, pieskāriens, glāsts, romantika, pretējā dzimuma klātbūtne.

Ne visiem. Kādu laiku draudzējos ar sievieti no blakus mājas. Viņas vīrs jau gadiem strādā ārzemēs, viņa te audzina divus kopējus bērnus. Atbrauc viņš tikai svētkos. Kamēr viņš skaita vislaik pieklājīgu summu un viņai nav jāstrādā, tamer viss apmierina. Pati teikusi, ka tad kad viņš atbrauc pirmās dienas ir OK, pēc tam jau sāk traucēt ierasto kārtību. Neparko neticēšu, ka viņa ar kādu varētu krāpt. Visulaik ar viņas ir bērni, viņai te nav kam atstāt pieskatīt. Nekur nebrauc un ārā iziet tikai, kad uz veikalu vajag. Vispār apbrīnojami, ka cilvēks vislaik sēd istabā, pat ārā pastaigāt vienmēr bija japierunā. Protams esam runājušas par to vai tajā galā nav inam kāda un atbilde bija īsa un konkrētā-kamēr viņš skaita naudu, vairāk nekas neinteresē

Priecāšos, ja kāda jūrnieka partnere ar mani sazināsies privāti, tāpat vien - parunāties! :)

Sveikas!
Esmu ar jūrnieku attiecībās jau 6 gadus, 1gadu esam jau laulībās.
Un ziniet? Esmu pieradusi, man patīk! Kad vīrs ir prom, man ir laiks sev, attīstīt sevi, pilnveidot, vienkārši palutināt pašai sevi... nesaku, ka to nedara mans vīrietis, bet tad, kad gribu palutināt pati sevi, tas ir savādāk.
Jo kad viņš ir mājās, gribas vairāk ar viņu kopā, nu visu ļotiļooootu ar viņu.. kas ir normāli..
Un var izturēt, esmu izdzīvojusi..
sekss, hmm... bez tā var iztikt, ja uz sievietes pleciem atstāj visu. Nav laika par to pat domāt.. ????? ir daudz citu lietu, kas ir jārisina, jo dzīve jau neapstājas..
Vispār, esmu pieredzes bagāta pa šo tēmu... Ja vēlies, droši raksti!

Maxxxiii @ 19.07.2020 19:58

Ne visiem. Kādu laiku draudzējos ar sievieti no blakus mājas. Viņas vīrs jau gadiem strādā ārzemēs, viņa te audzina divus kopējus bērnus. Atbrauc viņš tikai svētkos. Kamēr viņš skaita vislaik pieklājīgu summu un viņai nav jāstrādā, tamer viss apmierina. Pati teikusi, ka tad kad viņš atbrauc pirmās dienas ir OK, pēc tam jau sāk traucēt ierasto kārtību. Neparko neticēšu, ka viņa ar kādu varētu krāpt. Visulaik ar viņas ir bērni, viņai te nav kam atstāt pieskatīt. Nekur nebrauc un ārā iziet tikai, kad uz veikalu vajag. Vispār apbrīnojami, ka cilvēks vislaik sēd istabā, pat ārā pastaigāt vienmēr bija japierunā. Protams esam runājušas par to vai tajā galā nav inam kāda un atbilde bija īsa un konkrētā-kamēr viņš skaita naudu, vairāk nekas neinteresē

Es to sievieti pat spēju saprast. Esmu bijusi attāluma attiecībās, tikāmies aptuveni reizi pusgadā. Tā dzīvojām 3 gadus. Izsķīrāmies vēl nepamēģinājuši dzīvot kopā, taču savā ziņā pat atviegloti uzelpoju (zinu, ka skan drausmīgi), jo man pietika ar tām dienām, kad viņš ciemojās pie manis vai es pie viņa. Es vispār esmu drausmīgs vienpatis, tāpēc, esot kopā ar citu cilvēku, man likās, ka tas cilvēks ir ielauzies manā privātajā telpā un izjaucis ierasto lietu kārtību. Man ir ļoti, ļoti grūti būt ar kādu kopā diedienā. Un, ja par seksu, tad, nē, es nekrāpu un pa kreisi nestaigāju. Ir manā dzīvē bijis posms, kad esmu vairāk kā 2 gadus dzīvojusi bez seksa un bez jebkāda fiziska kontakta ar pretējo dzimumu. Man fiziskais kontakts ir diezgan mazsvarīgs. Ja ir, tad ir, bet, ja nav, tad mierīgi varu iztikt bez. Vai tā varētu būt aseksualitāte? Nezinu, neesmu par to domājusi. Iespējams. Es par to, ka tas viss ļoti atkarīgs no cilvēka. Ir tādi, kuri bez seksa mēnesi nevarēs izturēt, ir tādi, kuri tā dzīvos gadiem un viss apmierinās.