Citu cilvēku domas

pamēģināt sev iestāstīt, ka īstenībā visiem par tevi ir dziļi vienalga, katram savas klapatas. neviens neanalizē, ko tu dari, tev tikai tā liekas. kad es to sapratu, es nomierinājos.

Visiem uz tevi pajāt, izņemot tavu ģimeni. Dari tā kā tev patīk un novērtē to, kas tev ir. Pārējam ir sekundāra nozīme. Ja uztraucies par citām lietām, tas visticamāk nav dzīvības un nāves jautājums. Nečeko feisbuku un neskaiti "Like" instagramā. Tas arī palīdzēs. Taisi mazāk selfijus.

Man nav ko @ 08.02.2020 00:06

Čau!
Sākšu uzreiz - kā beigt uztraukties par to, ko citi domā par tevi?
Šis ir mans klupšanas akmenis. Vienmēr, kur es eju, es uztraucos, ko cilvēki par mani padomās. Visu ņemu pie sirds. Esmu centusies tikt tam pāri, bet nesanāk. Mani turpina uztraukt citu viedoklis un, teikšu godīgi, man tas jau sāk besīt ārā, bet lai arī cik liels gribasspēks man būtu, es netieku tam pāri.
Ir ieteikumi?

Atkarīgas personības traucējumi.
Jums nav pašu savu morālo orientieru.
Jums grūti pateikt kas ir labs un kas ir slikts.
Pamata morālas vērtības ir aprakstītas Bībele pamata grēkos. Faktiski ja jūs "negrēkojat” tad jums viss ir kārtība.
Ja kas esmu ateists. Tomēr morālas vērtības ir vienmēr vienas un tas pašas.

Man vienalga par citiem. Ja tevi satiktu tad arī būtu vienalga kā izskaties, cik gara utt. Protams ir tādi cilvēki kuri visus apsmej un aprunā... Bet tādu ir maz un viņiem pašiem ir iekšēji kompleksi un viņi gan jau saskaras ar tādām pašām domām kā tu. Vienkārši tev vajag nolaisties uz zemes un saprast kā neesi pasaules naba un ka visiem vienalga.

Ja kas esmu ateists. Tomēr morālas vērtības ir vienmēr vienas un tas pašas

Kāds sakars ateismam ar šo tēmu? ? Vienkārši gribēji palielīties... Es arī esmu ateisteuun neredzu tur sakaru ar autores teikto.

Kiskismau teksts @ 08.02.2020 06:39
Protams ir tādi cilvēki kuri visus apsmej un aprunā... kā tu.

Kāds sakars jūsu atbildei kas satur vienīgi vienu autores un manis trolingu?

Kāds sakars ateismam ar šo tēmu? ? Vienkārši gribēji palielīties... Es arī esmu ateisteuun neredzu tur sakaru ar autores teikto.

Kāds sakars ateismam ar lielošos?
Kad jūs trolejat citus cilvēkus jūs tā jutāties bišķiņ gudrāka un mazāk niecīga, tāpēc ka reālajā dzīve jūs vienkārši esiet ģenētiskie atkritumi?

Tā tas ir, ka citi cilvēki par tevi domā daudz mazāk, nekā tu iedomājies, cik viņi par tevi domā.
Bet vispār tas ir pašapziņas jautājums. Satraukums par to, ko par tevi domā citi, parasti ir saistīts ar zemu pašapziņas līmeni.

law7 teksts @ 08.02.2020 08:29
parasti ir saistīts ar zemu pašapziņas līmeni.

Es pateiktu precīzāk, ar zemu pašvērtējumu kas parasti ir cilvēkiem ar atkarīgas personības traucējumiem.
Avots manai informācijai:
https://www.webmd.com/anxiety-panic/guide/dependent-personality-disorder
Tas kas tur ir rakstīts saīsinot līdz vietai kas jums vajadzīga:
Dependent personality disorder (DPD) is one of a group of conditions called anxious personality disorders and is defined by ... a need ... for constant reassurance ... .
Palasiet, ja jums pastāv arī citi simptomi no DPD tad jums ir smagāks gadījums. Ja tikai tas ko aprakstījāt, tad vieglāk.
Atkal ir jāiet pie pieredzējuša psihiatra, kurš jums pateiks ka ātrāk izlabot.

citi cilvēki par tevi domā daudz mazāk, nekā tu iedomājies, cik viņi par tevi domā.

Ne vienmēr. Man, piemēram, var teikt, ka citi cilvēki vispār neinteresē un ir ļoti, ļoti maz tādu, par kuriem domātu. Tāpēc man ir šoks, kad dzirdu cik ļoti citi analizē savu paziņu uzvedību, atceras visādas nianses par viņiem.
Par tēmu- man liekas, ka jo noslēgtāka, nepamanāmāka esi, jo mazāk par tevi domā, tikko sāksi klāstīt savas lietas pa labi un kreisi, jo cilvēki vairāk par tevi domās.

Jāsāk strādāt ar sevi. Pirms 5 gadiem es pilnībā izmainīju savu personību, jo pieņēmu lēmumu, ka sevi nekad nešaustīšu. Tas, ka tu jūties slikti, ka visu laiku jādomā, ko citi domā, norāda uz to, ka tu sevi šausti par to, ko izdarīji, kā izdarīji, ko pateici, kā pateici, ko nepateici un kā nepateici, ko liki netīšām kādam padomāt vai tīšām kādam padomāt utml. Izbeidz to. Ikreizi, kad tev pakrūtē atkal ienāks tā mazā nepatīkamā sajūta, ka kaut ko atkal izdarīji ne tā, un galvā sāks šaudīties urdošā vainas apziņa, apzināti dzen šīs domas prom un skaļi pasaki sev - Es nekad sevi nešaustu, lai arī kas notiktu!! Dzīvo ar šo domu, bāz acu priekšā sev šo domu Ikreizi, kad nepieciešams, un ar laiku tu vienkārši pārtrauksi uztraukties par to, ko citi domā, jo būsi šo apziņu uztrenējusi kā muskuli. Uzstādi sev to kā dzīves likumu nr. 1. - nekad un nevienos apstākļos sevi nešaustīt!
P. S. Es cenšos dzīvē apzināti nepieļaut kļūdas, taču pēc šīs apņemšanās ir bijušas 2 reizes, kad esmu rīkojusies citu priekšā nu tiešām ļoti nepareizi, ko pati sapratu. Tad es paskatījos spogulī, pateicu sev pāris skarbus un nopietnus vārdus un secināju, ka mācība ir gūta, jo savu kļūdu esmu apzinājusies, un tad momentā izslēdzu atkal ārā to sevis šaustīšanas pogu, lai dzīvotu atkal tālāk.

Nikola. @ 08.02.2020 09:36

Ne vienmēr. Man, piemēram, var teikt, ka citi cilvēki vispār neinteresē un ir ļoti, ļoti maz tādu, par kuriem domātu. Tāpēc man ir šoks, kad dzirdu cik ļoti citi analizē savu paziņu uzvedību, atceras visādas nianses par viņiem.
Par tēmu- man liekas, ka jo noslēgtāka, nepamanāmāka esi, jo mazāk par tevi domā, tikko sāksi klāstīt savas lietas pa labi un kreisi, jo cilvēki vairāk par tevi domās.

Man ir zināmi daži cilvēki, kuri atceras kaut kādas nianses par cilvēkiem vairāk nekā citi. Bet šajos man zināmajos gadījumos tie ir cilvēki ar ļoti labu atmiņu, daudz labāku nekā citiem Turklāt, pat viņi atceras ne jau visas nianses par citiem, bet kaut kādas spilgtākās.

law7
Ir atkarīgs ko atmiņa uzskata par svarīgu, to arī atceras. Es neteiktu, ka man atmiņa slikta, jo labi atceros vidi ap sevi, atceros kā kas kur izskatījās, mūžīgi citi brīnās kā ko tādu varu atcerēties. Tai pašā laikā nianses par cilvēkiem neatceros, jo man viņi nav interesanti, attiecīgi atmiņa to izslēdz ātri.

Nikola. @ 08.02.2020 11:06

law7
Ir atkarīgs ko atmiņa uzskata par svarīgu, to arī atceras. Es neteiktu, ka man atmiņa slikta, jo labi atceros vidi ap sevi, atceros kā kas kur izskatījās, mūžīgi citi brīnās kā ko tādu varu atcerēties. Tai pašā laikā nianses par cilvēkiem neatceros, jo man viņi nav interesanti, attiecīgi atmiņa to izslēdz ātri.

Labāk atceras tos dzīves notikumus, momentus, kas ir spilgtāki. To esmu pat universitātē mācījusies, jo tas daļēji ir saistīts ar manu profesionālo darbību ?

Vai tad vienreiz Tev nebija līdzīga diskusija jau?

Nevajadzētu uztraukties jo cilvēks būtībā ir orientēts uz sevi, neviens tāpat ar tevi nerēķināsies un egoistiem vsp bùs vienalga ka tu satraucies ko viņi domā, tāpēc met pie malas domas par citiem un domā par sevi!