Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Domu sakārtošana, atslābināšanās

 
Reitings 762
Reģ: 13.12.2017
Jautājums Jums vai gudriem
cilvēkiem, kam ir saistība ar psiholoģiju- kā tikt galā ar pārdzīvojumiem? Jo īpaši tādiem, kas ir bijuši sen, bet nav “palaisti” vaļā. Kādā veidā no viņiem atbrīvoties?(No ieteikumiem uzlikt mīksto neder, jo tas neko neatrisina un ne visi māk to izdarīt).
Un vēl pats svarīgākais, kā Jūs sakārtojat domas, atslābināties?
Man ikdiena ir vienā skriešanā, darot vairākus darbus,satiekoties ar cilvēkiem, veicot ļoti aktīvu dzīvesveidu, jo šādi man neatliek laika domāt par sevi un savām emocijām un emocionālo stāvokli, viss tiek turēts sevī. Tad, kad Tu paliec viens, tad, protams, viss sāk nākt ārā, kā arī atsaucas uz kvalitatīvu miegu un nespēju “izslēgt smadzeni”.
Alkohols vai zāles uzpīpēšana ir mēģināts, bet neko neatrisina. Varbūt kādam ir savas metodes, vai kāda laba literatūra ko ieteikt?
P.s. Ja kas situācija nav ne šausmīga, ne kā citādi kritiska, vienkārši vēlme strādāt ar sevi un uzlabot ne tikai ārējo, bet arī iekšējo stāvokli.
07.02.2020 10:03 |
 
10 gadi
Reitings 1529
Reģ: 27.03.2011
Patīk joga, ci-gun, bokss, tas palīdz atslēgties un izvēdināt galvu, pēc tam labs noskaņojums.
Vienvārdsakot, sports. Atrodi to, kas Tev patīk.
Vēl man patīk būt pie dabas un dzīvniekiem, tas arī nomierina.
07.02.2020 10:06 |
 
Reitings 238
Reģ: 30.11.2019
Es periodiski ņemu vienkārši brīvu dienu. Vienalga, kas tajā dienā ieplānots, atceļu uz citu dienu jau laicīgi. Tajā dienā daru visu pēc sirds patikas. Izguļos. Ēdu brokastis gultā. Ieeju dušā. Aizeju uz spa un ūdens centriem. Appēdu kūku ar kafiju. Nopērku to, kas patīk. Krāsojos un ievedoju matus. Parasti es tādas brīvdienas ņemu piektdienās un sanāk vēl sestdien un svētdien brīvs.
Tad man arī prāts atslēdzas no visa, jo sanāk arī ļoti aktīvs dienas režīms un par sevi nav daudz laika domāt.
Es mājās vakaros meditēju. Apguļos. Iededzu sveces, uzlieku klusu meditējošo mūziku un cenšos atslābināties. Sarunāties ar sevi. Nomierināt sevi. Ieiet harmonijas punktā ar sevi. Tas izdodas.
Pilnīgi atslēgties no visa jau ir ļoti grūti. Par pagātnes pāridarījumiem man šķiet var piedot un aizmirst, ja tagad tavā dzīvē sāks notikt kas labs. Vai pat es aizietu pie psihologa.
Es vienmēr vakaros apsēžos un runāju ar sevi. Kas labs šodien noticis. Ko es iemācījos. Ko redzēju. Kas patika un kas nē. Cilvēku viedokļi. Tad saku sev, ka visi nav vienādi. Ka viss ir labi.
07.02.2020 10:15 |
 
Reitings 331
Reģ: 15.11.2019
Brunetee @ 07.02.2020 10:15
Es periodiski ņemu vienkārši brīvu dienu. Vienalga, kas tajā dienā ieplānots, atceļu uz citu dienu jau laicīgi. Tajā dienā daru visu pēc sirds patikas. Izguļos. Ēdu brokastis gultā. Ieeju dušā. Aizeju uz spa un ūdens centriem. Appēdu kūku ar kafiju. Nopērku to, kas patīk. Krāsojos un ievedoju matus. Parasti es tādas brīvdienas ņemu piektdienās un sanāk vēl sestdien un svētdien brīvs.
Tad man arī prāts atslēdzas no visa, jo sanāk arī ļoti aktīvs dienas režīms un par sevi nav daudz laika domāt.
Es mājās vakaros meditēju. Apguļos. Iededzu sveces, uzlieku klusu meditējošo mūziku un cenšos atslābināties. Sarunāties ar sevi. Nomierināt sevi. Ieiet harmonijas punktā ar sevi. Tas izdodas.
Pilnīgi atslēgties no visa jau ir ļoti grūti. Par pagātnes pāridarījumiem man šķiet var piedot un aizmirst, ja tagad tavā dzīvē sāks notikt kas labs. Vai pat es aizietu pie psihologa.
Es vienmēr vakaros apsēžos un runāju ar sevi. Kas labs šodien noticis. Ko es iemācījos. Ko redzēju. Kas patika un kas nē. Cilvēku viedokļi. Tad saku sev, ka visi nav vienādi. Ka viss ir labi.

Brunetee ļoti labi aprakstīja! Ieklausies sevī un ļauj sev atpūsties?
07.02.2020 10:32 |
 
Reitings 1022
Reģ: 04.11.2017
Ar pārdzīvojumiem, kas nav palaisti vaļā palīdz psihologs/terapija.
Atslābināties var palīdzēt vanna, masāža, elpošana.
Vēl vari mēģināt palasīt selfhelp grāmatas. (Var paņemt jebkurā bibliotēkā)
07.02.2020 10:58 |
 
Reitings 1330
Reģ: 29.10.2014
es šādos brīžos izvēlos pavadīt laiku vienatnē, ārpus mājas. tāli, nesteidzīgi braucieni ar savu auto. vai atrašanās pie dabas, personīgi man makšķerēšana vai garas pastaigas. bet to visu vienatnē. un varbūt man palīdz, vismaz uz kādu laiku. pēctam jūtos labi pavadījusi laiku vienatnē un mierīgāka.
07.02.2020 11:33 |
 
Reitings 1330
Reģ: 29.10.2014
un kad ir pavisam kautkas sakāpis vai skumīgi, vai kautkas ļoti nedod mieru, mēdzu arī pasaukt savu labāko draudzeni, un tad kautkur aizbraukt divatā. jo citreiz paliek vieglāk, kad satiekot izstāstu kas uz sirds, izrunājos ar viņu, nevis izklāstu bēdu watsapp vai tml. tas tad ja vienatnē pavadītais nepalīdz.
07.02.2020 11:39 |
 
Reitings 56
Reģ: 06.02.2020
Saki biežāk "nē", beidz palīdzēt visiem, tā vietā atpūties pati. Ja garšo alkohols, tad vīna glāze vakaros var palīdzēt, tikai neaizraujies. Telefonu ieslēdz lidojuma režīmā,atslēdz visas notifikācijas, aizej uz mežu vai izbrauc kādu meža taku ar velosipēdu. Vīriešiem tas ir vienkāršāk, ieiet savā alā skrūvēt dzelzi, sievietēm tas droši vien būs kāds cits hobijs. Galu galā, pamasturbē, iespējams tas palīdzēs, bet nu es nezinu kā tu skaties uz to, laikam jau sāku iet pārāk dziļi.
07.02.2020 13:18 |
 
Reitings 1073
Reģ: 23.10.2019
Noteikti, ka sports, miega kvalitāte, meditācija un D3 vitamīns(2000-5000IU)+k2 palīdzēs. Bieži tām sajūtām ir saistība ar hormoniem un gada laikiem, tādēļ D3 hormons var līdzēt.
07.02.2020 17:28 |
 
Reitings 226
Reģ: 19.01.2015
Man palaist vaļā tādus lielus pārdzīvojumus līdz šim ir palīdzējusi tikai pārdzīvojumu izrunāšanās ar kādu. Vislabāk te var noderēt uzticams draugs vai psihologs/psihoterapeits, manuprāt. ?
07.02.2020 17:38 |
 
Reitings 149
Reģ: 30.01.2020
bigsister @ 07.02.2020 10:03
Jautājums Jums vai gudriem
cilvēkiem, kam ir saistība ar psiholoģiju- kā tikt galā ar pārdzīvojumiem? Jo īpaši tādiem, kas ir bijuši sen, bet nav “palaisti” vaļā. Kādā veidā no viņiem atbrīvoties?(No ieteikumiem uzlikt mīksto neder, jo tas neko neatrisina un ne visi māk to izdarīt).
Un vēl pats svarīgākais, kā Jūs sakārtojat domas, atslābināties?
Man ikdiena ir vienā skriešanā, darot vairākus darbus,satiekoties ar cilvēkiem, veicot ļoti aktīvu dzīvesveidu, jo šādi man neatliek laika domāt par sevi un savām emocijām un emocionālo stāvokli, viss tiek turēts sevī. Tad, kad Tu paliec viens, tad, protams, viss sāk nākt ārā, kā arī atsaucas uz kvalitatīvu miegu un nespēju “izslēgt smadzeni”.
Alkohols vai zāles uzpīpēšana ir mēģināts, bet neko neatrisina. Varbūt kādam ir savas metodes, vai kāda laba literatūra ko ieteikt?
P.s. Ja kas situācija nav ne šausmīga, ne kā citādi kritiska, vienkārši vēlme strādāt ar sevi un uzlabot ne tikai ārējo, bet arī iekšējo stāvokli.

Visticamak Jums ir Pēc Traumatiskie Stresa Traucējumi (angliski PTSD).
Tas kas jums notiek kad paliekat viena ir re-experiencing.
Kaut kas jums atgādina (triggering) par to traumu un jūs sākat no jauna to visu pārdzīvot.
Parasti tas notiek jo cilvēks mēģina saprast ko lai dara lai tas pats nenotiktu vēlreiz.
Šeit jums vajag ļoti labs psihoanalītiķis kas palīdzēs jums uzdodot daudz jautājumu saprot jūsu traumas cēloņus. Diez vai jūs tādu Latvijā atradīsiet. Latvijā tas nav tik labi attīstīts un tiešām labu speciālistu nebūs. Proti, var būt arī labs intelektuāli attīstīts rads/draugs, kurš māk uzdot pareizus jautājumus traumas cēloņu noskaidrošanai.
Ik tikko jums būs tas īstas atbildes jūsu psiholoģiskas traumas cēloņiem jūs uzreiz palaidīsiet savas emocija, pagātni un vairāk par to nedomāsiet.
ASV cilvēkiem ar PTSD izraksta Service Dog, tas ir suns kurš speciāli apmācīts un kad pamana simptomus ka jums notiek re-experiencing, tad uzreiz mēģina novērst jūsu uzmanību, pieņemsim prasot sevi paglaudīt, vai paspēlēties bumbu. Respektīvi suns vienmēr ir jūsu klātbūtne.
Tas ir tas pats ka suns pavadonis aklam cilvēkam. Diemžēl Latvijā tas psihiatriskas lietas nav tik labi attīstītas un likuma nav paredzēti tādi suni. ASV tādiem suņiem ir tiesības atrasties absolūti visur blakus savam saimniekam. Latvijā jūs nelaidis pat sava darbā ar suni, ka arī restorānos un citas vietas ar tādu trenētu suni, jo nav tādu likumu lai aizsargātu no diskriminācijas.
07.02.2020 17:38 |
 
Reitings 746
Reģ: 14.05.2019
Vislabākais veids kā sakārtot domas ir doties pastaigā vienatnē. :)
Kā atslābināties var izmantot vairākus veidus tikai jāizvēlas sev piemērotākais - vanna, spa, vīna vakarts, sports u.c. :)
07.02.2020 18:13 |
 
Reitings 56
Reģ: 06.02.2020
Nobriedušais @ 07.02.2020 17:38

Visticamak Jums ir Pēc Traumatiskie Stresa Traucējumi (angliski PTSD).
Tas kas jums notiek kad paliekat viena ir re-experiencing.
Kaut kas jums atgādina (triggering) par to traumu un jūs sākat no jauna to visu pārdzīvot.
Parasti tas notiek jo cilvēks mēģina saprast ko lai dara lai tas pats nenotiktu vēlreiz.
Šeit jums vajag ļoti labs psihoanalītiķis kas palīdzēs jums uzdodot daudz jautājumu saprot jūsu traumas cēloņus. Diez vai jūs tādu Latvijā atradīsiet. Latvijā tas nav tik labi attīstīts un tiešām labu speciālistu nebūs. Proti, var būt arī labs intelektuāli attīstīts rads/draugs, kurš māk uzdot pareizus jautājumus traumas cēloņu noskaidrošanai.
Ik tikko jums būs tas īstas atbildes jūsu psiholoģiskas traumas cēloņiem jūs uzreiz palaidīsiet savas emocija, pagātni un vairāk par to nedomāsiet.
ASV cilvēkiem ar PTSD izraksta Service Dog, tas ir suns kurš speciāli apmācīts un kad pamana simptomus ka jums notiek re-experiencing, tad uzreiz mēģina novērst jūsu uzmanību, pieņemsim prasot sevi paglaudīt, vai paspēlēties bumbu. Respektīvi suns vienmēr ir jūsu klātbūtne.
Tas ir tas pats ka suns pavadonis aklam cilvēkam. Diemžēl Latvijā tas psihiatriskas lietas nav tik labi attīstītas un likuma nav paredzēti tādi suni. ASV tādiem suņiem ir tiesības atrasties absolūti visur blakus savam saimniekam. Latvijā jūs nelaidis pat sava darbā ar suni, ka arī restorānos un citas vietas ar tādu trenētu suni, jo nav tādu likumu lai aizsargātu no diskriminācijas.

Meiča dienējusi Vjetnamā, gan jau viņai katru nakti ir flashbacki no ugunsmetējiem un vjetkongiešiem, kas mīnē tiltus un lec ārā no ierakumiem. Posttraumatiskā stresa sindroms ir nopietna lieta, es ar tādu diagnozi nesteigtos, jo pirmkārt, es neesmu ārsts, un otrkārt, skatīt pirmkārt. Palasot forumu arī ir skaidrs, ka pats neesi dakteris, bet izmanto šo telpu kā izmēģinājumu poligonu.
07.02.2020 19:26 |
 
Reitings 149
Reģ: 30.01.2020
Tāpat ASV šādos gadījumos izraksta antidepresantus, bet tie jums nevis palīdz bet uz laiku paaugstinās tas vielas smadzenes kuras dara tā ka jūs jutāties laimīga, lai jūs mazāk par to domātu. Kad jūs pārtrauksies lietot antidepresantus tad viss atgriezīsies atpakaļ un ir varbūtība ka jutīsieties vēl sliktāk, jo tie antidepresanti mākslīgi paaugstina noteiktas vielas jūsu smadzenes. Jūsu smadzenes pārtrauks veidot tas vielas dabīga veida un kad pārtrauksies lietot antidepresantus tas vielas kas padara jūs laimīgu nebūs un jūms vēl sliktāk paliks un paaugstināsies riski pašnāvībai.
Apmēram tā.
07.02.2020 19:36 |
 
Reitings 149
Reģ: 30.01.2020
1shade @ 07.02.2020 19:26

Meiča dienējusi Vjetnamā, gan jau viņai katru nakti ir flashbacki no ugunsmetējiem un vjetkongiešiem, kas mīnē tiltus un lec ārā no ierakumiem. Posttraumatiskā stresa sindroms ir nopietna lieta, es ar tādu diagnozi nesteigtos, jo pirmkārt, es neesmu ārsts, un otrkārt, skatīt pirmkārt. Palasot forumu arī ir skaidrs, ka pats neesi dakteris, bet izmanto šo telpu kā izmēģinājumu poligonu.

Tie izplatīti mīti tādas neizglītotas valstis ka Latvijā, ka PTSD ir tikai kara veterāniem.
Pastāv dažāda smaguma PTSD. Ir pavisam vieglie PTSD un ir tādi ka Tu nevari strādāt. Un tam nav nepieciešams būt saistītam ar kara darbībām.
Tas vairāk saistīts saskarsmei ar cilvēkiem ar narcistiskiem vai paranoidas personības traucējumiem, jo tie vai nu terrorize jūs ar savam prata spēlēm, vai nu nepamatoti jūs soda fiziski vai emocionali. Tāpēc es jūsu vieta sevi izglītotu.
Es neesmu nekāds nezvērs un adekvātus cilvēkus kas nevienam neko sliktu nedara neaiztieku.
Laboratorijas žurkas priekš manis ir tie cilvēki kam ir psihiatriskie traucējumi un kuri gandrīz nav ārstējami, jo uzskata ka viņiem viss ir kārtībā.
Narcisisti un ar paranoidas personības traucējumiem. Tie ir vissliktākie cilvēki kuri nepamatoti aizskar citus.
Smaga diagnoze ir narcistiskas personības traucējumi vai paranoidas personības traucējumi.
Teorija par PTSD, izglītojiet sevi ja domājat ka tas saistīts tikai ar kara darbībām un veterāniem: https://www.mayoclinic.org/diseases-conditions/post-traumatic-stress-disorder/symptoms-causes/syc-20355967
Causes
You can develop post-traumatic stress disorder when you go through, see or learn about an event involving actual or threatened death, serious injury (šeit domāts ne tikai fiziska, bet arī psiholoģiska veida, angliski vēl sāka: "injury to fillings") or sexual violation.
Doctors aren't sure why some people get PTSD. As with most mental health problems, PTSD is probably caused by a complex mix of:
Stressful experiences, including the amount and severity of trauma you've gone through in your life
Inherited mental health risks, such as a family history of anxiety and depression
Inherited features of your personality — often called your temperament
The way your brain regulates the chemicals and hormones your body releases in response to stress
Tas varbūt pat bērnam, kuram virsu uzbļāva skolotāja skolā. Un tad bērns visu laiku doma par to un nevar saprast kāpēc tā skolotāja viņam virsu blāva.
Piemērs no manas dzīves:
Es biju ieņēmis pirmo vietu matemātiska olimpiāde sava pilsētā vēl kad biju pēdējos klases sava pamatskola. Tas bija viss pateicoties matemātikas skolotājai, kura savā brīva laika mūs pati gatavoja. Paņēma tos kas visspēcīgākie un trenēja.
Tanī gada es ieņēmu pirmo vietu, vēl divi klases biedri ieņēma otro un trešo. Mes visi saņemam to pašu sagatavošanu. Cik man ir zināms tie pārējiem vēl nodarbojas ar privatskolotajiem. Man nekādu privatskolotaju nebija.
Matemātiska olimpiāde varbūt vairāki pirmo vietu, otro un trešo vietu ieguvēji. Tani gada bija divas pirmās vietas. Respektīvi man un kādam citam skolniekam no citas skolas.
Ja atrisinaji visus uzdevumus, tad sanem pirmo vietu. Tā vieta norāda dalībnieka sagatavošanas līmeni un loģiskas spriešanas iemaiņas noteikta vecumu grupā (skolas klases).
Kad aizgāju pavisam cita vidusskolā tur bija tas laiks kad skolas pārgāja no krievu grāmatām uz latviešu grāmatām. Krievu grāmatas skola izmetusi, bet latviešu grāmatas nopirkt nevarēja, jo skolai tam nebija līdzekļu.
Jauna skola neviens par maniem sasniegumiem nezināja, jo es pats arī nedižojas ar to.
Es matemātikā visu ļoti labi un ātri sapratu, un man bija garlaicīgi sēdēt un risināt tos vieglus uzdevumus, ko skolotāja mums visiem kopā diktēja. Tie bija irracionalie vienādojumi.
Pēc kārtējās nodarbības kad visi klasesbiedri aizgāja prom es atnācu pie skolotājas un palūdzu viņai iedot man vairāk mācību vielas ko es varētu risināt patstāvīgi ejot pats uz priekšu.
Viņa man atteica un nākamā nodarbība visas klases priekšā viņa mani kaunināja, ka it ka es iedomājos sev ka es pats gudrākais klasē. Kaut gan man pat tādu domu nebija (es tak esmu bērns, cik man tur bija gadi? Ko es varu tur sev domāt?) Man vienkārši padevās viegli risināt uzdevumus un mani tas aizrāva un gribējās vēl un vēl.
Kad jūms kaut kas dzīve pozitīvs notiek, jums smadzenes paaugstinās tas vielas kas ir atbildīgas par laimes sajūtu, tas pats notiek orgasmu laikā.
Respektīvi man patika ka man padevās viegli risināt pat sarežģītus uzdevumus, kas man sākuma līkas ir neiespejami atrisināt.
Iedomājaties jūs izdarījāt kaut ko kas jums līkas neiespējami? Ieprieš jūs pat sapnī nevarējāt iedomāties ka jums sanāks, bet pēc tam, hop un viss palika skaidrs.
Un ar katru tādu jauno neiespējamo missiju jūs sākat sevi just labāk un labāk. Bet protams viss sākas ar mazam neiespējamam misijām, kuras jums palīdz iegūt iemaiņas un zināšanas, paņēmienus vēl sarežģītāku neiespējamo misiju risināšanai.
Tas ir tas pats ka svara celšana, kad jūs uzreiz bez treniņa nevarat pacelt lielu svaru.
Galu gala jūs nonāksiet pie secinājuma, ka nekas nav tāds neiespējams jūsu dzīve. Un jūs visu varat panākt, vienīgi vajag izdomāt, kā? Atrast pareizos ceļus un kas jums traucē to sasniegt. Kas jūs apstādina, kas jums aizņem laiku. Kāpēc viss tik lēni un ka visu paātrināt.
Ja jūs kāds piespiestu to darīt (piemēram vecāki piespiež bērnu mācīties, vai strādāt un pelnīt savu naudu) jums būs negatīvais impuls un tas laimes vielas neizstrādāsies. Līdz ar to nekādas laimes sajūtas jums nebūs, būs tā “beidzot es to izdarīju un no manis visi nokāpa nost, vai lika mani miera”.
Tāpēc daudziem cilvēkiem pašiem nepatīk pelnīt savu naudu, bet patīk tikai tērēt cita cilvēka nopelnīto, respektīvi viņi bieži vien zog, vai izliekas ka strāda un neko nedarot saņem algu.
Pēc būtības tā ir tā pati zagšana.
Skolotājai par to ka man tā aizrāva matemātika jābūt priecīgai, bet viņa ir paranoida idiote.
To ko skolotāja izdarīja pavisam nebija pedagoģiski. Tādu skolotāju vajadzēja atlaist momentāni. Dēļ šis idiotes es to visu laiku pārdzīvoju pat līdz nesenam laikam.
Viņa izdarīja tā ka man uz formālu izglītību palika vispār uzpļauties. Es pat norakstīju skolas beigas. Tomēr manas intereses aizgāja cita augsti intelektuāla virzienā kur man nebija nekādu tādu šķēršļu. Ar šim interesēm es tagad pelnu lielu naudu.
Kas man palīdzēja apstāties pārdzīvot to situāciju? Es uzzināju par iespējamiem psihiatriskiem traucējumiem kas cilvēkiem var būt.
Viens no tiem psihiatriskiem traucējumiem ir paranoidas personības traucējumi, kad cilvēks doma neloģiski un nepareizi interpretē citu cilvēku darbības un piedomā klāt visādas nejēdzības.
No tādiem cilvēkiem var sagaidīt jebko. Jūs nevarat zināt ko viņi vēl piedomās klāt un kāpēc, jo tas notiek pavisam nejauša kārtība un tikai viņu galvā. Viņi pat neteiks jums kāpēc viņi to izdomājuši jo baidās ka jūs manipulēsiet ar viņiem un patiesību neteiksiet.
Jo vairāk viņiem nāk informācija, jo vairāk viņi piedomā klāt. Viņi arī doma ka citi diez vai viņiem pateiks patiesību, līdz ar to paši sev izdoma to patiesību.
Ar tādiem vajag runāt ar jautājumiem. Kāpēc Jus domājat es izdarīju šo? Kāds man no tā labums? Ka es varēju to zināt? utt. Lai iedzītu viņus pašus loģiska strupceļa, lai viņi paši saprastu ka tas ko viņi izdomāja ir pilnīgs absurds.
Bet priekš kam man tērētu laiku un manu dzīvi uz tādiem, lai viņiem ko pierādītu? Es vienkārši iešu tālāk un viss. Kas man ir vajag ir iemācīties viņus ātri atpazīt ( ko es šobrīd daru ) un palaist viņus garām, lai tie neaizņem manu laiku un netraucētu sasniegt manus mērķus.
Šādi es sasniegšu savus mērķus daudz ātrāk netērējot laiku idiotiem. Katra gadījumā tas ir viņu problēmas nevis manas, ka viņiem ir psihiatriskie personību traucējumi.
Ja kas, matemātiku es dabūju atpakaļ, kad aizgāju maģistratūrā (augstāka matemātikai vajag zināt pamatus). Tur bija ļoti jauka un laba profesore, kura man arī palīdzēja un kurai esmu pateicīgs. Nav tā ka viņa man individuāli veltīja savu personīgo laiku, bet gan es saņemu visu to pašu ko pārejie kursa biedri. Vienkārši pasniegšanas veids un draudzīgāka attieksme pret studentiem man arī palīdzēja. Kaut gan sava foto universitātes timekļvietne viņa tik draudzīgi neizskatas. Tomēr lekcijas un konsultācijas viņa ir visjaukāka un izpalīdzīgāka saulīte.
Ceru ka kādam mans stāsts palīdzēs sakārtot savas domas.
07.02.2020 22:14 |
 
Reitings 538
Reģ: 16.12.2019
Laimes sajūta/dopamīns, kā Nobriedušais rakstija.
Pamēģini masturbēt un sasniegt orgasmu.
07.02.2020 22:29 |
 
Reitings 149
Reģ: 30.01.2020
Redpill @ 07.02.2020 22:29
Laimes sajūta/dopamīns, kā Nobriedušais rakstija.
Pamēģini masturbēt un sasniegt orgasmu.

Ne tikai. Ir arī serotanins.
https://www.healthline.com/health/mental-health/serotonin
Tie cilvēki kurus sačakareja vecāki piespiežot mācīties, strādāt un pelnīt savu naudu (lasi ka "задрочили", jeb "задроты", vai “fucked up", vai "damaged") laimīgi no tā visa nepaliek un vienigais veids ka viņi saņem baudu, jeb laimes vielas smadzenes, caur seksu vai pašapmierināšanās ( no ka kļūst seksuāli atkarīgi ), ka arī ēdot attiecīgas mikroelementus (oglihedrati, cukurs, kūkas, tortes utt).
Tieši tāpēc bībele šis te divas lietas ir minētas ka grēks.
Es saņemu daudz stiprāku baudu no saviem sasniegumiem. Tāpec ka kļūstu par labāku civēku nekā iepriekš, salīdzinot sevi ar sevi pagātnē. Ar citiem nevaru sevi salīdzināt un pat dižoties ar to ko izdarīju, jo to ko es daru lielākai daļai cilvēku nav pat saprotams un viņi nesaprot cik tas ir krūti.
Līdz ar to seksuāla bauda priekš manis ir nenozīmīga. It ka tas pat neeksistē. Salīdzinājumam, kad es kaut ko sasniedzu man ir eiforija kura var ilgst līdz pat 3 mēnešiem. Tas pats ka orgasms, bet trīs mēnešu garumā. Jo vairāk pieliec pūles, jo ilgāk eiforija.
Tādus cilvēkus ka es sauc par aseksuaļiem, jo mūs fiziska bauda (no seksa) nesaista. Mani nesaista arī bauda no ēdama. Daudzie aseksuaļi ēd kūkas, tāpēc viņiem seks nesaista un viņi palikt stipri resni.
07.02.2020 22:58 |
 
Reitings 538
Reģ: 16.12.2019
Visi vajag ar mēru...
07.02.2020 23:06 |
 
Reitings 56
Reģ: 06.02.2020
TLDR. Apstājos pie injury to fillings. Paldies. Tev vienmēr būs taisnība. Līdz šarlatānam tev nav tālu.
07.02.2020 23:15 |
 
Reitings 149
Reģ: 30.01.2020
Redpill @ 07.02.2020 23:06
Visi vajag ar mēru...

Es ceru ka jūs sapratāt manu majienu, ka jūs personīgi esat tas задрот jeb fucked-up cilvēks?
Es pat pateiktu ka narcistiskais (manipulatīvais) zadrots, lai neparādītos vēlme man vēlreiz uzbrukt ar savam primitīvam manipulācijām un ieteikumiem pašapmierinaties.
Muti ciet. Sēdiet klusi un nečīkstiet, vismaz mana virzienā.
07.02.2020 23:16 |
 
Reitings 56
Reģ: 06.02.2020
Tu pārāk gari raksti. Pārāk gudri. Iepin daudz visādus svešvārdus, lai izklausītos gudrāks nekā esi. Teiksim tā. Tu pats saki, ka nelielies ar saviem sasniegumiem, bet tajā pat laikā sāc bliezt romānu par matemātikas olimpiādēm. Sēžu mierīgi un nepinu iekšā savu izglītību, lai tu justos maksimāli pārāks internetā. Un nenovirzies no temata, es teicu, ka neesi ārsts, un pagaidām izskatās, ka esi aizslīdējis garām arī šim faktam. Godīgi sakot, man nācās dzīvē saskarties ar coachu, kas trenē pārdevējus. Pilnīgs psihopāts un manipulātors. Dirš ka bail. Stāsts arī starp citu līdzīgs. Savlaik esot bijis "ģēnijs" un "good at numbers", bet redz arī nenovērtēts, tapēc esot gājis citu dzīves ceļu. Kad biju ticis galā ar vienu no savām dzīves kļūdām, pamazām sāku saprast, kapēc viņš ir coachs nevis matemātikas skolotājs. Un te nu esmu, atpakaļ forumā, kur kāds atkal sāk spert vaļā mēmāko demagoģiju, ka, redz, nenovērtēts ģēnijs, pelnu tagad milzu naudu citā sfērā, un visi jūs pi*arasi, es viens Dartanjans, dodu jums spēku un esmu nolaidies no augstumiem, lai bezmaksas sniegtu konsultācijas.
08.02.2020 00:15 |
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits