Sievietes kuras nekad nav strādājuās.

Mana prioritāte esmu es.

Man arī.

Un es nevēlos 40h nedēļā nostrādāties, nevēlos arī savu biznes

Es arī nē.

Tad man vajag kārtīgu un sakoptu vidi, gardas vakariņas un iespēju ar bērniem normāli parunāt.

Man arī.

Man ir savas lietas ar ko nodarboties, savi hobiji, skvošs, sports utt.

Man arī.
Mēs visi kaut ko gribam, bet nevajag mūsu subjektīvās iegribas glorificēt un uzskatīt kā normu. Nu nav tik daudz to turīgo vīriešu uz pasaules, lai katra sieviete tagad cirstu kāju pie zemes un izdomātu nestrādāt.

Cilvēks grib dzīvi, kas dara viņu laimīgu, a te to sauc par "subjektīvu iegribu glorificēšanu". Tieši tādēļ es vairumā cilvēku vispār neklausos.
Visu diskusiju nelasīju, bet cienu cilvēku, kas zina, ko vēlas no dzīves. Es arī gribu ceļot, baudīt(!) labu ēdienu, audzināt laimīgu ģimeni, rūpēties par savu mājokli um uzņemt inteliģentus ciemiņus. Šāds cilvēks arī visticamāk jau sen zin, ka jau kopš dzimšanas ir parādā pats sevi iepazīt, nodarbināt un pašattīstīt. Ir kam to izdodas kaut cik nokārtot pieņemtajā 9-5 modelī, un ir tādi, kam (ticiet vai nē) dzīve nokārto citas iespējas. Nauda ļoti dabiski nāk cilvēkiem, kam ir daaaudz plānu, mērķu un enerģijas, ja vien iemācās neielaist galā sabiedrības spiedienu.
Un beidziet te sev medaļas spraust par strādāšanu no rīta līdz vakaram. Ar kādiem tik kolēģiem nav nācies saskarties - intrigu vērpēji, aprunātāji, kafij-iņu dzērāji, futbola spēlētāji, internetā sēdētāji un pēcpušu bučotāji. Liela daļa vienkārši gaida piektdienu vai atvaļinājumu bez īstas intereses savā darbā. Nestrādājat jūs nekādu cēlu ideju vārdā, liela daļa no jums vienkārši "izdzīvo".
Es izdzīvot negribu, es gribu DZĪVOT.

Es nesaprotu argumentu par bērniem. Kur viņiem jums atliek vairāk laika? Nelaiž dārziņā līdz 5 gadu vecumam? Skolā bērni neiet, ārpus skolas aktivitātes neapmeklē? Tad es saprotu šo kā mega svarīgo argumentu, bet savādāk... Ok, es atbalstu domu par dārziņa sākšanu 3-4gadu vecumā, arī mani bērni uzsāka/uzsāks dārziņu šajā laika posmā, lai gan teorētiski varēja iet no pusotra gada vecuma. Bet piemēram, ja man ir brīvdiena darba dienā, viens ir skolā, otrs piemēram dārziņā, mēs tāpat satiekamies pēcpusdienā. Ja vēl pieķer klāt dažādas nodarbības, mājasdarbu pildīšanu... Es neticu, ka visas mājsaimnieces nelaiž bērnus dārziņā, neved uz nodarbībām utt,un kvalitatīvi apmāca un pavada laiku ar bērnu 24/7. Apkārt redzu to, ka laiž, jā, vēlāk mazliet par pusotra gada vecumu, bet laiž. Un tad ar putām uz lūpām apgalvo, ka viņas ir mājsaimnieces, jo pucē māju un sevi, un audzina bērnus. Nopietni?! Tas neattiecas uz dekrēta laiku, tas ir pilnīgi cits stāsts. Bet es goda vārds neizprotu piemēram situāciju ar piecgadnieku. Pa kuru laiku jūs viņu audzinat vairāk kā citi, ja viņam diena ir piepildīta ar obligātajām apmācībām?

Man ir labi tā kā ir.
Man ir draudzene, kurai bija lieliska karjera, atrada vīru, neteiksim ļoti turīgu, bet nu ar labu darbu. No pirmās dienas atbalstija savu vīrieti, visur piemeta, kā šis kaut ko nopirka viņai, tā tūliņ sāka čīkstēt- naudas nav, un šī uzreiz aizskaita simtnieciņu, štukiņu. Pieteicās mazulis, kamēr saņēma dekrēta naudu, par to uzturēja mazo, pirka pārtiku, vīrietis tikai maksāja daļu par īri, rēķinus. Dekrēts beidzās, darbā atgriezties nebija variants , jo vīrieša darbs ir 3 nedēļas prim, divas mājās, bet šis ne santīmu viņai neatstāja. Meitene no mājām strādāja, kamēr mazais guļ, lai tikai varētu sev paēst nopirkt. Iegādājās kopīgu īpašumu- meitene aizskaitija visus iekrājumus, dāvinājumus, beigās lielāko daļu par depozītu piemeta tieši viņa, un skaitās, ka vīrietis varonis sagādājis māju, kaut viņa krāja, dzīvoja kā bomze reāli, kamēr vīrietis savu algu pakaļā bāza ! Nu skaista tā patstāvīgā dzīve, mevar sev jaunas bikses atļauties reizi pus gadā, nevar degvielu mašīnā ieliet, no ārpuses- skaista māja, skaista mašīna, veiksmīga karjera un veiksmīga laulība- no iekšpuses- kā sapuvis ābols visa dzīve, jo vīrietis apcirtis visas iespējas!
Lūk- skaistā sievietes patstāvība.
Es esmu pastrādājusi dzīvē tīri aiz apnikuma mājās sēdēt, savu sapņu darbu neesmu atradusi, vīrietis dod naudu visam, visu samaksā, izmaksā, ir krājkonts, ir īpašums gan šeit gan latvijā iegādāts- uz mana vārda! Saprot, ka bērnu dēļ nevaru strādāt. Palīdz. Atbalsta. Gan fonansiāli gan visādi citādi. Jūtos droši, stabili. Neko nepārmet. Nekas netrūkst. Kam man meklēt darbu? Jo tā vajag? Kad bērni būs jau pa skolām,
Nebūs vairs pie rokas jāvadā- gan jau piestrādāšh kaut ko. Šobrīd ķekša pēc meklēt darbu lai tikai neizskatītos pēc liekēdes kura dzīvo uz vīra kakla?! Nē paldies .

Cilvēks grib dzīvi, kas dara viņu laimīgu, a te to sauc par "subjektīvu iegribu glorificēšanu". Tieši tādēļ es vairumā cilvēku vispār neklausos.

Taisnība jau ir. Grūti sasniegt mērķus, ja klausās viedokļus, kas nav tos atbalstoši. Tā teikt - ignorance is bliss.

Visu diskusiju nelasīju, bet cienu cilvēku, kas zina, ko vēlas no dzīves.

Es gan nē. Ja cilvēka vēlmes man nav pieņemamas, kāda gan tur var būt cieņa?

Un beidziet te sev medaļas spraust par strādāšanu no rīta līdz vakaram. Ar kādiem tik kolēģiem nav nācies saskarties - intrigu vērpēji, aprunātāji, kafij-iņu dzērāji, futbola spēlētāji, internetā sēdētāji un pēcpušu bučotāji. Liela daļa vienkārši gaida piektdienu vai atvaļinājumu bez īstas intereses savā darbā. Nestrādājat jūs nekādu cēlu ideju vārdā, liela daļa no jums vienkārši "izdzīvo".

Piekrītu.

Es izdzīvot negribu, es gribu DZĪVOT.

Es arī, tikai es labprātāk to nedarītu uz otras puses rēķina.

Man ir draudzene, kurai bija lieliska karjera, atrada vīru, neteiksim ļoti turīgu, bet nu ar labu darbu. No pirmās dienas atbalstija savu vīrieti, visur piemeta, kā šis kaut ko nopirka viņai, tā tūliņ sāka čīkstēt- naudas nav, un šī uzreiz aizskaita simtnieciņu, štukiņu. Pieteicās mazulis, kamēr saņēma dekrēta naudu, par to uzturēja mazo, pirka pārtiku, vīrietis tikai maksāja daļu par īri, rēķinus. Dekrēts beidzās, darbā atgriezties nebija variants , jo vīrieša darbs ir 3 nedēļas prim, divas mājās, bet šis ne santīmu viņai neatstāja. Meitene no mājām strādāja, kamēr mazais guļ, lai tikai varētu sev paēst nopirkt. Iegādājās kopīgu īpašumu- meitene aizskaitija visus iekrājumus, dāvinājumus, beigās lielāko daļu par depozītu piemeta tieši viņa, un skaitās, ka vīrietis varonis sagādājis māju, kaut viņa krāja, dzīvoja kā bomze reāli, kamēr vīrietis savu algu pakaļā bāza ! Nu skaista tā patstāvīgā dzīve, mevar sev jaunas bikses atļauties reizi pus gadā, nevar degvielu mašīnā ieliet, no ārpuses- skaista māja, skaista mašīna, veiksmīga karjera un veiksmīga laulība- no iekšpuses- kā sapuvis ābols visa dzīve, jo vīrietis apcirtis visas iespējas!
Lūk- skaistā sievietes patstāvība.

Nu redz, tā ir sliktā galējība. Tieši no šāda scenārija cenšos izvainīties es pats.

Es gan nē. Ja cilvēka vēlmes man nav pieņemamas, kāda gan tur var būt cieņa?

Cieņa var būt tad, ja nebāžos tur, kur mani neprasa. Kādā sakarā "nav pieņemamas"? Kurš tev vispār prasa pieņemt otra cilvēka vērtības, it īpaši tad, ja tevi neviens neaiztiek/nepamāca un tavu dzīvi nekrusto? Vai tad uz tava rēķina kāda mājsaimniece dzīvo? :) Man vienalga, kādas kamiņam dzīvē vērtības, kamēr mani nenāk mācīt.

Es arī, tikai es labprātāk to nedarītu uz otras puses rēķina.

Manā piemērā nekas nebija minēts par parazitēšanu uz otras puses rēķina.
Starpcitu, ir diezgan daudz vīriešu, kas sieva-mājsaimniece modeli atbalsta un vēlas ( un PALDIES viņiem par to!!). Ja abas puses apmierina - lieliski. Diez vai tā būs savtīgā dzīvošana uz otras puses rēķina.
Tā verga identitāte cilvēkā iesēdusies tik dziļi, ka mēs mētājam akmeņus uz tiem, kas dzīvo citādāk. Cilvēki pat asociē sevi ar profesiju.

Man ir bijusi sieva un man ir divi bērni.
Es palasu jūsu ierakstus, par to, kā redz māju grūti ir uzkopt un bērnus audzināt.
Bērni pēc 4-5 gadu vecuma ir gana pastāvīgi, lai viņus nevajadzētu aktīvi audzināt un to uztvert kā apgrūtinājumu. Atgādināšu, ka pasaulē ir miljardiem dzimušu bērnu, bet tikai 0.1% pasaules vīriešu ir pietiekami turīgi, lai pilnvērtīgi uzturētu savu sievu. Un lai tie nonāktu pie šāda finansiālā stāvokļa, viņi ir strādājuši smagāk, nekā sieviete bērnu kopšanas atvaļinājumā.
Priekš kam man uzturēt pieaugušu cilvēku? Jo vairāk jūs lasu, jo vairāk saprotu, ka tā vietā lai pirktu mājas bērniem un uzturētu sievietes, nopirkšu vasarnīcu Marbeljā un pāris reizes gadā braukšu uz Ascari trasi papriecāties ar rotaļlietām. Dzīve mums ir viena un jādzīvo sev. Pietiks man dzīvot kādam citam, kuram Tu esi tikai naudas maks :)

bulta @ 02.02.2020 14:26

Man ir bijusi sieva un man ir divi bērni.
Es palasu jūsu ierakstus, par to, kā redz māju grūti ir uzkopt un bērnus audzināt.
Bērni pēc 4-5 gadu vecuma ir gana pastāvīgi, lai viņus nevajadzētu aktīvi audzināt un to uztvert kā apgrūtinājumu. Atgādināšu, ka pasaulē ir miljardiem dzimušu bērnu, bet tikai 0.1% pasaules vīriešu ir pietiekami turīgi, lai pilnvērtīgi uzturētu savu sievu. Un lai tie nonāktu pie šāda finansiālā stāvokļa, viņi ir strādājuši smagāk, nekā sieviete bērnu kopšanas atvaļinājumā.
Priekš kam man uzturēt pieaugušu cilvēku? Jo vairāk jūs lasu, jo vairāk saprotu, ka tā vietā lai pirktu mājas bērniem un uzturētu sievietes, nopirkšu vasarnīcu Marbeljā un pāris reizes gadā braukšu uz Ascari trasi papriecāties ar rotaļlietām. Dzīve mums ir viena un jādzīvo sev. Pietiks man dzīvot kādam citam, kuram Tu esi tikai naudas maks :)

Tu arī paliec par mgtow

Tad, kad satiksi sievieti, kura tevi paīstam mīlēs un sadzīs pāri darījums no tās, kas tev ieka*āja dvēselē, tad sapratīsi tos, kas uztur savu ģimeni. Mīlošās un veselīgās attiecībās vīrietis ļoti labprāt rūpēsies par ģimeni, jo tā arī ir tā laime, kas kādam citam (aizvainotam personāžam) "dzīvošana sev".
Nedaudz muļķīgi domāt, ka tikai super-bagātie var atļauties uzturēt ģimeni. Tepat Rīgā ir ļoooti daudz veiksmīgu vīriešu, kas nav ne tuvu 0.1 procentam, bet ienākumi atļautu uzturēt pat vairākas ģimenes.

Diez vai tev vispār kādreiz sanāks vasarnīcai Marbeljā :D
Un pat ja attaptos tādā - pirmā doma: gribu sievieti, ar ko to visu baudīt.

Cieņa var būt tad, ja nebāžos tur, kur mani neprasa. Kādā sakarā "nav pieņemamas"? Kurš tev vispār prasa pieņemt otra cilvēka vērtības, it īpaši tad, ja tevi neviens neaiztiek/nepamāca un tavu dzīvi nekrusto? Vai tad uz tava rēķina kāda mājsaimniece dzīvo? Man vienalga, kādas kamiņam dzīvē vērtības, kamēr mani nenāk mācīt.

Nedzīvoju mucā, ar citiem cilvēkiem mijiedarbojos. Bieži vien, pat ja cilvēks atklāti neuzspiež savu viedokli, attieksme ir labi jūtama. Kāda tur vairs cieņa?

Starpcitu, ir diezgan daudz vīriešu, kas sieva-mājsaimniece modeli atbalsta un vēlas ( un PALDIES viņiem par to!!). Ja abas puses apmierina - lieliski. Diez vai tā būs savtīgā dzīvošana uz otras puses rēķina.

Tas, ka otrs ar to ir mierā vēl nonozīmē, ka tava rīcība nav savtīga. Arī mana draudzene ir mierā ar to modeli, kādā dzīvojam, viņa tiešām vēlas strādāt (vai vismaz ar kaut ko nodarboties) un dara savu darbu apzinīgi, redz tajā jēgu, bet manas rīcības motīvi, grozi kā gribi, tomēr ir savtīgi. Es nerīkojos kādas "augstākās taisnības vārdā", bet gan tāpēc, ka gribu parūpēties arī par sevi.

Tā verga identitāte cilvēkā iesēdusies tik dziļi, ka mēs mētājam akmeņus uz tiem, kas dzīvo citādāk. Cilvēki pat asociē sevi ar profesiju.

Akmeņi vienmēr ir tikuši un tiks mētāti uz visām pusēm. Tie "citādie" dara identiski to pašu.

Man nekad nav bijušas nopietnas attiecības un diez vai kādreiz arī būs...
Es pelnu 1.1k uz rokas (nav daudz, bet virs vidējā), es varētu atļauties īrēt savu dzīvokli, uzturēt ģimeni, bet tā vietā izvēlos tērē savus brīvos līdzekļus savam hobijam, kas man sniedz vairāk prieka.

Lūk ideālais piemērs
https://www.instagram.com/p/B8EGhgWn6fy/?igshid=1sd7tx0gk7ydh

Beidz, sievietei mīlestība reti kad eksistē - palasi tepat to tēmu par pirmajām mīlestībām.
Redzi, mīlestība nepazūd. Mīlestība ir mīlestība, ja Tu kādu mīli, tad uz mēžu. Tu vari dusmoties, apvainoties, bet Tu nevari izslēgt mīlestību pret kādu cilvēku, ja tā ir īsta. Es nevaru.
Taču es lieku roku uz sirds un saku, ka reti kura sieviete mīl. Bieži tā nav mīlestība, bet pieradums, vai kā mēs jau sapratām no šīs tēmas - ērta dzīve.
Man jau tuvojas tas vecums, kad vairs nav rozā brilles un vēlme kaut ko gaidīt - laiks nevienu nesaaudzē. Man gribējās ģimenei māju, man gribējās vietu, kur es varu strādāt pats, es to visu darīju ģimenei, bet iet laiks un saprotu, ka "paldies" taču man neviens par to nepateica.
Tāpēc, lai arī es gribētu veselīgas un ģimeniskas attiecības, es vairs tam neticu un ieguldīt laiku un naudu dead-end pasākumā man nav vēlmes.

Nedzīvoju mucā, ar citiem cilvēkiem mijiedarbojos. Bieži vien, pat ja cilvēks atklāti neuzspiež savu viedokli, attieksme ir labi jūtama. Kāda tur vairs cieņa

Nu bet tā attieksme arī ir tā aiztikšana, mācīšana un TIESĀŠANA, par ko es runāju. Ar to, jā, man būtu problēma. Es runāju par cieņu, ja viens otru NEAIZTIEK, pat tad, ja vērtības ATŠĶIRAS (kā tu minēji pirmajā komentārā).

Tas, ka otrs ar to ir mierā vēl nonozīmē, ka tava rīcība nav savtīga

Te es par savtīgu dzīvošanu biju domājusi parazitēšanu, kur cilvēks lieliski apzinās, ka otrs dod, dod un dod, bet es kā parazīgs TIKAI ņemu.
Savtīgums (vai drīzāk - tā maigākā izpausmes forma) kā tāds nav nekas slikts - attiecībās abiem ir jāgūst kaut kas SAVAM LABUMAM. Tāpēc jau cilvēki sanāk kopā - jo esot attiecībās katra puse ("savtīgi") jūtas labāk nekā būdami vieni.

Akmeņi vienmēr ir tikuši un tiks mētāti uz visām pusēm. Tie "citādie" dara identiski to pašu.

Nepiekrītu, ja tu tā saki - tad pierādi.
Reti dzirdēts, ka kāds pasaules apceļotājs vai savas dzīves "scenārists" noniecina "parastos cilvēkus". Gan jau kāds nosodītājs kaut kur ir, bet tie cilvēki parasti ir pārāk aizņemti/laimīgi vai izolējušies, lai baigi skrietu un labotu to, kā dzīvo 95% pārējo iedzīvotāju.
Toties tepat forumā savācās daudz nosodītāju, ja kāds 3 mēnešus izdomā uz bezdarbnieka pabalsta pasēdēt.

Kapēc lai vīrietis vispār gribētu uzturēt sievieti pilnībā visu viņas mūžu (neņemot vērā tiešām gadījumus, kad sieviete ir bērniņa gaidībās, kopšanas atvaļinājumā vai arī kad abi ir vienojušies, ka sieviete velta visu laiku ģimenei un abiem šai modelī ir ērti).
Kapēc lai vīrietis tērētu lielu daļu savas algas uz sievietes vajadzībām? Tikai tapēc, ka viņa ir sieviete? Es zinu, ka sievietēm tiešām mēdz būt tēriņi uz dažādām procedūrām utt, bet vīrietis par to naudu ko dod savai sievietei var tērēt teiksmi - jauna auto iegādei.
.. tikai tā filozofēju, neieņemu šobrīd nevienu pozīciju.
Kad savam vīrietim teicu, ka labprāt kādu laiku veltītu laiku mājām, viņš teica - ka labprāt arī mājās gribētu pabūt, teiksmim, lai es esmu pelnītāja. Hm, es neatradu, tik tiešām nevienu argumentu, kapēc, lai viņam nebūtu taisnība, jo kurš gan negribētu, lai viņu kāds uztur (nesaku, ka vienmēr, bet vismaz kādu laiku) un apmaksā visus hobijus, tēriņus utt ?
Es pate esmu uzaugusi patriarhālā ģimenes modelī un mani uzskati mēdz atšķirties no mūsdienās pieņemtajiem standartiem. Es pieņemu, ka, ja manī nebūtu vēlmes veiksmīgi pašapliecināties karjerā, es vēlētos visu savu laiku veltīt ģimenei - saprātīgās robežās. Modelis vīrs pelna, sieva, kā siltuma un mīlestības uzturētāja ir pieņemams, ja vien tiešām abiem ir labi.
Un tomēr, kapēc, lai vīrietis nebūtu tas kas ir mājās un sieva veiksmīga karjeriste? Iespējams retorisks jautājums :) , bet mūsdienās tak viss mainās, ne?

Sieviete pelnītāja un vīrs mājās sēdētājs - tā ir augstākā pilotāža (no vīrieša puses), es nezinu nevienu reālu gadijumu kad tā notiek ilgtermiņā.

Redpill, kāpēc augstākā pilotāža? Un kāpēc tā nav augstākā pilotāža, ja ir otrādāk?
Man tiešām interesē cilvēku viedokļi, tāpēc arī jautāju :)

Breathe99, teikt, ka sievietes, kas strādā, izdzīvo, nevis dzīvo, jau vien pierāda mājās sēdētāju smadzeņu trūkumu :) Ja vien Tavs vīrietis nav kāds no Latvijas bagātāko vīriešu TOP 50, varu apgalvot, roku liekot uz sirds, ka visticamāk mani un mana vīrieša ienākumi kopumā stipri apsteidz Tava vīra aldziņu.
Vergu būšana ir slaucīt dibenus un berzt podus, pakļaujot savu dzīvi vīrieša un bērnu iegribām.
Ar vāji attīstītu domāšanu darbs veikalā vai skaistumkopšana salonā par administratori, protams, nekādu baigo piepildījumu nesniedz, bet, mīļā, ir tik daudz interesantu un labi atmaksātu darbu, uz kuru cilvēki iet ar baudu.
.
Lai vai kā, šajā diskusijā neviens neviena domas nemainīs un nevajag arī. Tās, kas neko vairāk nespēj, lai paliek tikai dzemdētājas un vīrieša iegriba, pārējās var veltīt laiku arī sev.