Man personīgi tā ir pašcieņas lieta. Es uzskatu, ka es esmu pieaudzis cilvēks un man ir arī attiecīgi jāuzvedās un jābūt atbildīgai. Fāze, kad man kaut ko pērk, dod naudu, apmaksā utt. tomēr ir palikusi bērnības-pusaudžu periodā, kad mani uzturēja vecāki. Nez kāpēc mūsdienās sievietes kladzina un vēlas līdztiesību, taču reāli to vēlas tikai attieksmē pret sevi, lai pašām ir izdevīgi, patīkami un ērti.
Kā arī, man ir patīkami, ka man ir makā sava nauda, ko es varu tērēt, kā vien vēlos, ka man nevienam nekas nav jāprasa, ne no viena nekas nav jāgaida un ne uz vienu nav jāpaļaujas.
Neko nesaku par sievietēm, kuras ir bērna kopšanas atvaļinājumā, vai kaut kādu iemeslu dēļ palikušas bez darba, vai varbūt ļoti cītīgi studē.
Un tām, kuras saka: Bet es esmu mājsmaimniece un es mājās visu daru un gatavoju, tas arī ir darbs, un veltu laiku saviem hobijiem utt. Visas sievietes kopj māju, gatavo un velta laiku saviem hobijiem... arī tās, kas strādā algotu darbu.
Jebkurā gadījumā, mans personīgais viedoklis ir tāds, ka sievietes nestrādāšana algotu darbu apzināti, tomēr ir sava veida slinkuma izpausme.
(Ja nu kāda iedomājas domu, ka tas nav godīgi, ka sievietei gan jāstrādā algots darbs, gan jābūt mājsaimniecei un vīrietis var vienkārši nest naudu mājās un pa mājām neko nedarīt..nu, tad tā jau ir sievietes problēma, ka izlaidusi vīru. Ja abi dzīvo vienā mājā, tad abi viņu arī kārto. Uzskatu, ka vīrietis prot vismaz tik daudz, cik ar lupatiņu putekļus noslaucīt)