*Bella* @ 05.06.2020 14:07
Nav gadījies būt kopā ar skopuli, bet bija viens randiņš pēc kura nezināju kā uzvesties. :D
Vīrietis par mani vecāks, respektīvi, itkā jābūt gudrākam. Visu vakaru no plkst. 17:00 pavadījām kopā, pēc tam aizbraucām pie viņa u.t.t, pulkstenī rāda 3:00 naktī, viņš tāds: "Varbūt Tu vēlies tēju vai kaut ko padzerties, es uzsildīšu paēst?" Es protams tikai par, jo reāli gribējās ēst. :D Tālāk viņš ieslēdz filmu, iedod man tēju ar šokolādi un apsēžas ēst. Man nepiedāvājot. Es tāda "Ko tu tur labu uztaisīji?" , viņš "Ai, vakardienas sautējumu". Nu loģiski, tagad droši vien būtu rīkojusies savādāk, bet tad vienkārši paliku uz mutes. Nezinu vai to var definēt kā skops, bet nepieklājīgs un man nesaprotams tas gājiens bija. ?
Tā nosmējos! :D
Ja jau par tādiem gadījumiem, kad tiešām nezini kā reaģēt, tad padalīšos ar vēl vienu stāstu. Sāku tikties ar foršu puisi. Salīdzinot ar iepriekšējo, šis tiešām atstāja iespaidu kā tāds, kurš nebūs nekāds "uz kakla sēdētājs". Līdz brīdim kad sākās otra galējība. Biju pie viņa ciemos, kad šis sāka mani vadāt apkārt pa savu milzīgo 4 istabu dzīvokli (kuru viņam bija uzdāvinājuši vecāki) un burtiski izrādīja visas viņam piederošās lietas: "paskaties,
šis šampūns ir dārgs, bet labs, es viņu vienmēr lietoju!", "es redzēju, ka tev ir lētas austiņas, šausmas! Paskaties,
šīs maksāja 50eur, bet viņas ir labas, tev arī derētu nopirkt tādas!", "paskaties, es dzeru tikai
šitādu kafiju!", "paskaties,
šis vīns ir ļoti dārgs, bet es lētākus nemaz nedzeru!". Nu, tādā garā. Beigu beigās es jau sāku justies kā kaut kāda nožēlojama neveiksminiece, jo nu man nebija tik daudz naudas, lai pirktu dārgas lietas un, pat ja būtu, es vienkārši neredzu vajadzību pirkt kaut ko dārgu, ja ir lētākas alternatīvas, kuras ne vienmēr ir ar kaut ko sliktākas par dārgajām. Visa randiņa garumā viņš uzsvēra tikai naudu, naudu, naudu. Kad gājām uz veikalu iepirkties, pie kases viņš izvilka telefonu un kalkulatorā sarēķināja cik katram jāmaksā, lai pirkuma summa būtu sadalīta tieši uz pusēm. Tas likās tik smieklīgi, ka čalis, kurš tik drausmīgi lielījās ar savu naudu, varēja reizē būt tik sīkumains žmoga. Vēl jo vairāk, viņš bija tas, kurš izvēlējās visdārgākos produktus, neteikdams, ka beigās liks man maksāt pusi no pirkuma cenas, ko es tā arī atteicos darīt, jo es nebiju tā, kura izvēlējās tos dārgos sierus, gaļas un vīnus. Tas bija mūsu pēdējais randiņš. Kad šis pēc tam rakstīja un bija neizpratnē par to kur esmu pazudusi, atbildēju, ka man viņu ir žēl, jo viņš ir ļoti nabadzīgs - viss, kas viņam pieder, ir nauda.